Jesajas
64 Kaut tu pāršķeltu debesis un nonāktu lejā,
tā ka tavā priekšā drebētu kalni, —
2 nāktu kā uguns, kas aizdedzina žagarus
un liek uzvirst ūdenim!
Tad tavi pretinieki uzzinātu tavu vārdu
un tautas trīcētu tavā priekšā.
3 Tu darīji varenus darbus, tādus, uz kuriem mēs pat necerējām;+
tu nāci lejā, un tavā priekšā drebēja kalni.+
4 Nemūžam neviens nav dzirdējis, nevienam nav nācis ausīs
un neviens nav manījis, ka bez tevis būtu vēl kāds Dievs,
kas dara labu tiem, kuri pacietīgi gaida uz viņu.+
5 Tu panāc pretī tiem, kam prieks rīkoties pareizi,+
kas piemin tevi un staigā tavus ceļus.
Bet mēs grēkojām, un tu sadusmojies.+
Mēs jau ilgi esam grēkojuši.
Vai gan mēs varam cerēt uz glābšanu?
6 Mēs visi esam netīri,
un mūsu labie darbi ir kā mēnešreižu lupatas.+
Mēs novītīsim kā lapas,
mūsu pārkāpumi mūs aizraus kā vējš.
7 Nav neviena, kas piesauktu tavu vārdu,
neviena, kas atjēgtos un tvertos pie tevis.
Tu esi novērsies no mums,+
un savu pārkāpumu dēļ mums jānonīkst.
8 Jehova, tu esi mūsu Tēvs.+
9 Neiekaisti pārāk karstās dusmās, Jehova,+
nepiemini mūsu pārkāpumus mūžīgi!
Jel uzlūko mūs! Mēs taču esam tava tauta.
10 Tavas svētās pilsētas ir pārvērtušās par tuksnesi;
Ciona ir kļuvusi par tuksnesi,
Jeruzāleme — par postažu.+
11 Svētais un krāšņais nams*,
kur mūsu tēvi tevi slavēja,
ir nodedzināts,+
un viss, kas mums bija dārgs, guļ drupās.
12 Jehova, vai tiešām tu neko nedarīsi?
Vai tu klusēsi un ļausi mums tik ļoti ciest?+