Jeremijas
13 Jehova man teica: ”Ej un nopērc linu jostu un apsien sev ap vidu! Tikai neiemērc to ūdenī.” 2 Es nopirku jostu, kā Jehova man bija licis, un apsēju sev ap vidu. 3 Tad Jehova mani atkal uzrunāja: 4 ”Paņem jostu, ko tu nopirki un nēsā, un ej līdz Eifratai. Paslēp tur jostu kādā klints spraugā!” 5 Es aizgāju līdz Eifratai un paslēpu jostu, kā Jehova man bija licis.
6 Pēc ilga laika Jehova man teica: ”Aizej līdz Eifratai un paņem no turienes jostu, ko es tev liku paslēpt.” 7 Un es aizgāju līdz Eifratai. Nonācis vietā, kur biju paslēpis jostu, es to izraku un ieraudzīju, ka tā ir pagalam, ka tā ir pilnīgi nelietojama.
8 Tad Jehova man teica: 9 ”Lūk, ko saka Jehova: ”Tāpat es darīšu galu Jūdas lepnībai un Jeruzālemes neaptveramajai augstprātībai.+ 10 Šī nekrietnā tauta, kas negrib man klausīt,+ kas seko savai spītīgajai sirdij+ un pielūdz citus dievus, tiem kalpo un zemojas, būs kā šī josta, kas ir pilnīgi nelietojama.” 11 ”Izraēla tauta un Jūdas tauta man bija tik tuvu kā ap vidu apņemta josta,” pavēstī Jehova. ”Šos ļaudis es biju pietuvinājis sev, lai tie būtu mana tauta,+ gods,+ slava un rota. Taču tie negribēja man klausīt.”+
12 Saki viņiem: ”Izraēla Dievs Jehova saka tā: ”Ikvienu krūku piepilda ar vīnu.”” Viņi tev atbildēs: ”Vai tad mēs nezinām, ka ikvienu krūku piepilda ar vīnu?” 13 Bet tu pēc tam saki: ”Jehova saka tā: ”Es piepildīšu ar skurbumu visus šīs zemes ļaudis,+ arī ķēniņus, kas sēž Dāvida tronī, priesterus, praviešus un Jeruzālemes iedzīvotājus. 14 Es tos triekšu citu pret citu — kā tēvus, tā dēlus,” paziņo Jehova.+ ”Es tos nesaudzēšu un nežēlošu, es neiežēlošos par tiem. Es tos iznīcināšu, un nekas mani neapturēs.”””+
15 Klausieties un ņemiet vērā!
Neesiet lepni, jo tie ir Jehovas vārdi!
16 Dodiet godu Jehovam, savam Dievam,
pirms viņš ir uzsūtījis tumsu,
pirms, uznākot krēslai, jums kalnos sāk mesties kājas!
17 Bet, ja jūs to neņemsiet vērā,
es slepus raudāšu par jūsu lepnību.
18 ”Saki ķēniņam un viņa mātei:+ ”Pārsēdieties zemākā vietā,
jo jūs zaudēsiet krāšņos kroņus, kas jums galvā!”
19 Dienvidu pilsētas ir noslēgtas*, neviens neatver to vārtus.
Jūdas ļaudis ir aizvesti gūstā, tie visi ir aizvesti prom.+
20 Pacel* acis un paveries uz tiem, kas nāk no ziemeļiem!+
Kur ir tev uzticētais ganāmpulks, tavas skaistās avis?+
21 Ko tu teiksi, kad tie, ar kuriem tu vienmēr esi bijusi draugos,
tev izpildīs sodu?+
Vai gan tad tu nemocīsies tādās sāpēs kā dzemdētāja?+
22 Tu brīnīsies: ”Kāpēc ar mani tā notiek?”+
Tad zini: tava tērpa lejasdaļa ir noplēsta tavu daudzo pārkāpumu dēļ,+
un tāpēc arī tavi papēži nav saudzēti.
23 Vai kušietis* var mainīt savu ādas krāsu un leopards — savus plankumus?+
Ja tā būtu, tad arī jūs varētu darīt labu,
kaut esat raduši darīt ļaunu.
24 Es jūs izkaisīšu, kā tuksneša vējš izdzenā salmus.+
25 Tā ir tev piešķirtā daļa — daļa, ko es tev esmu iemērījis,” paziņo Jehova,
26 Tāpēc es uzraušu uz augšu tava tērpa malu un pārmetīšu tev pār galvu,
un būs redzams tavs negods,+
27 tava laulības pārkāpšana,+ baudkārā zviegšana
un neķītrā izlaidība.
Es esmu redzējis, cik riebīgi tu esi rīkojusies
gan uz pakalniem, gan klajumos.+
Bēdas tev, Jeruzāleme!
Cik ilgi vēl tu būsi netīra?”+