Jeremijas
18 Jehova Jeremijam teica: 2 ”Ej uz podnieka namu!+ Tur es tev kaut ko pavēstīšu.”
3 Es aizgāju pie podnieka uz viņa namu un ieraudzīju, ka viņš darbojas pie ripas. 4 Trauks, ko viņš no māla veidoja, neizdevās, tāpēc viņš to pārtaisīja un izveidoja tādu trauku, kādu gribēja.
5 Tad man atskanēja Jehovas vēsts: 6 ””Vai es ar jums, izraēlieši, nevaru rīkoties tāpat, kā podnieks rīkojas ar mālu?” vaicā Jehova. ”Jūs, izraēlieši, manās rokās esat kā māls — gluži kā māls podnieka rokās.+ 7 Ja es piedraudu kādai tautai vai valstij, ka es to izraušu, sagraušu un nopostīšu,+ 8 un šī tauta ņem vērā manu brīdinājumu un pārstāj darīt ļaunu, tad es mainu savas domas un nesūtu tai nelaimi.+ 9 Ja es kādai tautai vai valstij saku, ka es to uzcelšu un nostiprināšu*, 10 bet tā dara to, kas man nepatīk, un man neklausa, tad es mainu savas domas un nedaru tai labu, kā biju gribējis.”
11 Saki Jūdas ļaudīm un Jeruzālemes iedzīvotājiem, ka Jehova ir teicis: ”Es grasos jums sūtīt nelaimi, es gatavojos jūs sodīt. Jel atstājiet savu ļauno ceļu, mainiet savas gaitas un savu rīcību!””+
12 Bet viņi atteica: ”Nu nē!+ Mēs rīkosimies paši pēc sava prāta, darīsim to, uz ko mūs mudina spītīgā un ļaunā sirds.”+
13 Tāpēc Jehova saka:
”Pajautājiet citām tautām,
vai kāds ko tādu ir dzirdējis!
Jaunava, Izraēla tauta, dara kaut ko šausmīgu.+
14 Vai no Libāna klinšainajām nogāzēm kādreiz pazūd sniegs?
Vai izžūst aukstie strauti, kas tek no tālienes?
15 Bet mana tauta mani ir aizmirsusi.+
Ļaudis upurē bezvērtīgiem dievekļiem,+
tāpēc cilvēki, kas iet savu ceļu, seno taku, klūp+
un aiziet pa nelīdzeniem, grambainiem sānceļiem.
Visi garāmgājēji par to šausmināsies un vīpsnās*.+
17 Līdzīgi austrumu vējam es viņus izkaisīšu ienaidnieku acu priekšā.
Es novērsīšos no viņiem, viņu posta dienā uzgriezīšu viņiem muguru.”+
18 Viņi teica: ”Izprātosim, kā tikt galā ar Jeremiju!+ Mums jau ir savi priesteri, kas māca likumus, gudrie, kas dod padomus, un pravieši, kas sludina Dieva vārdus. Apsūdzēsim viņu! Lai ko viņš teiktu, neklausīsimies!”
19 Jehova, sadzirdi mani
un ieklausies manu pretinieku runās!
20 Vai tad labu atmaksā ar ļaunu?
Tie man izrakuši bedri.+ Tie grib mani nonāvēt!
Atminies, ka es stāvēju tavā priekšā un runāju par viņiem labu,
lai novērstu no viņiem tavas dusmas.
21 Tad nu ļauj viņu dēliem nomirt badā
un viņus pašus nodod zobenam!+
Lai viņu sievām atņem bērnus, lai viņas kļūst par atraitnēm!+
Lai vīrus nonāvē sērga
un jaunekļus — zobens kaujas laukā!+
22 Lai no viņu mājām atskan kliedzieni,
kad tu viņiem pēkšņi uzsūtīsi sirotājus!
Viņi ir rakuši bedri, lai mani sagūstītu,
un izlikuši man lamatas.+
23 Bet tu jau zini, Jehova,
ka viņi ir izplānojuši mani nogalināt.+
Nepiedod viņiem pārkāpumus,
neizdzēs viņu grēkus!