Jeremijas
20 Kad Jehovas nama galvenais pārzinis priesteris Pašhūrs, Immēra dēls, bija dzirdējis, ko Jeremija pravietoja, 2 viņš iesita Jeremijam un lika to ieslēgt siekstā,+ kas bija pie Augšējiem Benjamīna vārtiem, kuri veda uz Jehovas namu. 3 Nākamajā dienā, kad Pašhūrs atbrīvoja Jeremiju no siekstas, Jeremija viņam pavēstīja: ”Pašhūr, Jehova tev ir devis jaunu vārdu — ”Visur valda šausmas”.+ 4 Jehova saka: ”Es tevi padarīšu par biedu gan tev pašam, gan taviem draugiem. Tavu acu priekšā ienaidnieki viņus nonāvēs ar zobenu.+ Es nodošu Jūdas ļaudis Babilonas* valdnieka varā — viņš tos aizvedīs gūstā uz Babilonu, un viņa zobens tiem laupīs dzīvību.+ 5 Visas šīs pilsētas bagātības, tās krājumus, vērtīgās mantas un Jūdas ķēniņu dārgumus es nodošu ienaidniekiem.+ Viņi to visu nolaupīs, savāks un aizvedīs uz Babilonu.+ 6 Bet tu, Pašhūr, un tavi mājinieki tiksiet aizvesti gūstā. Tu nonāksi Babilonā un tur mirsi, un tur apglabās gan tevi, gan tavus draugus, jo tu viņiem esi pravietojis melus.””+
7 Jehova, es to nebiju gaidījis, nudien nebiju gaidījis*!
Tu liki lietā savu spēku un mani pievārēji.+
Augu dienu par mani smejas,
visi mani izsmej.+
8 Kad vien es runāju, man jāizsaucas:
”Varmācība un posts!”
Jehovas vēsts dēļ augu dienu mani nievā un izņirdz.+
9 Tad es nospriedu: ”Es viņu vairs nepieminēšu
un nerunāšu viņa vārdā.”+
Bet viņa vārdi manā sirdī dega kā uguns,
tie bija kā liesma manos kaulos.
Es to nespēju apvaldīt
un nespēju vairs ciest klusu.+
10 Es dzirdu, kā daudzi mani aprunā,
briesmas draud no visām pusēm.+
”Apsūdziet viņu! Apsūdzēsim viņu!”
Tie vēl man mieru, bet gaida, kad es klupšu.+
”Varbūt viņš spers kļūmīgu soli,
tad viņš būs mums rokā un mēs varēsim viņam atriebties.”
11 Bet ar mani ir Jehova, varens un bijājams!+
Tāpēc tie, kas vēršas pret mani, būs par vāju un negūs virsroku,+
un pieredzēs lielu apkaunojumu, jo to plāni neizdosies.
Viņu pazemojums netiks aizmirsts nemūžam.+
13 Dziediet Jehovam! Slavējiet Jehovu!
Viņš ir izglābis nabagu no ļaundaru rokas.
14 Lai nolādēta diena, kad es piedzimu!
Lai nav svētības tai dienai, kad māte mani dzemdēja!+
15 Lai nolādēts vīrs, kas atnesa manam tēvam priecīgu ziņu
un ielīksmoja viņu, teikdams:
”Tev piedzimis dēls! Pasaulē nācis zēns!”
16 Lai ar šo vīru notiek tāpat kā ar pilsētām, kuras Jehova bez žēlastības nopostīja.
Lai viņš rītos dzird vaimanas un dienas vidū — kaujas saucienus!
17 Kāpēc es netiku nonāvēts jau mātes miesās?
Tad mātes klēpis man būtu kļuvis par kapu,
es būtu palicis viņas klēpī mūžam.+
18 Kādēļ man bija jānāk pasaulē?
Lai pieredzētu vienīgi ciešanas un bēdas?
Lai es beigtu dzīvi apkaunots?+