Jeremijas
31 Jehova saka: ”Tajā laikā es būšu Dievs visām izraēliešu dzimtām un izraēlieši būs mana tauta.”+
2 Jehova pavēstī:
”Tiem, ko nebija skāris zobens, Dievs tuksnesī parādīja savu labvēlību.
Izraēls devās uz savu atpūtas vietu.”
3 Jehova nāca pie manis no tālienes un teica:
”Savā mūžīgajā mīlestībā es tevi esmu mīlējis
4 Es tevi uzcelšu no jauna, un tu būsi atjaunota.+
Jaunava, Izraēla tauta, tu atkal ņemsi rokās tamburīnus
un priecīgi laidīsies dejā.+
5 Tu no jauna apstādīsi Samarijas kalnus ar vīnogulājiem.+
Tie, kas stādīs, paši arī baudīs ienākušos ražu.+
6 Pienāks laiks, kad sargi Efraima kalnos sauks:
”Posieties! Dosimies uz Cionu pie mūsu Dieva Jehovas!””+
7 Jehova saka:
”Uzgavilējiet Jēkabam!
Līksmojiet, jo jūs esat pacelti pāri citām tautām!+
Sludiniet šo vēsti, slavējiet Dievu un lūdzieties:
”Jehova, glāb savu tautu — tos, kas vēl atlikuši no Izraēla!”+
Starp viņiem būs gan akli, gan klibi,+
gan grūtnieces, gan dzemdētājas.
Viņi šeit atgriezīsies visi kopā lielā skaitā.+
9 Viņi nāks, raudādami+
un lūgdamies žēlastību, un es viņus vadīšu.
Es viņus vedīšu pie ūdeņiem+
pa līdzenu ceļu, kur nebūs jāklūp,
jo es esmu Izraēla Tēvs un Efraims ir mans pirmdzimtais.”+
10 Tautas, klausieties, ko saka Jehova,
un pavēstiet to tālās salās:+
”Tas, kurš izklīdinājis izraēliešus, tos arī sapulcinās
un sargās, kā gans sargā ganāmpulku.+
12 Viņi atgriezīsies un gavilēs Cionas+ kalnā,
un līksmos par Jehovas labestību* —
par labību, jauno vīnu+ un eļļu,
par jēriem un teļiem.+
13 ”Tad līksmi dejos jaunavas
un kopā dejos jaunekļi un veci vīri.+
Viņu vaimanas es pārvērtīšu gavilēs.+
Es viņus mierināšu un bēdu vietā viņiem dāvāšu prieku.+
14 Priesterus es bagātīgi apgādāšu,” saka Jehova,
”un mana tauta papilnam baudīs visu labo, ko tai dāvāšu.”+
Viņa nerod mierinājumu,
jo viņas dēlu vairs nav.”+
16 Jehova saka:
””Rimsties raudāt un liet asaras —
tavas pūles tiks atalgotas,” sola Jehova.
”Viņi atgriezīsies no ienaidnieku zemes.”+
18 ”Es esmu dzirdējis Efraima žēlabas:
”Es biju kā teļš, kas nav pieradis pie jūga,
bet tu mani pārmācīji, un es pakļāvos.
Palīdzi man atgriezties pie tevis, un es atgriezīšos,
jo tu esi Jehova, mans Dievs!
19 Es atgriezos pie tevis un biju nožēlas pārņemts.+
Aptvēris savus nodarījumus, es bēdās situ sev pa gurniem.
Man bija kauns+ par saviem jaunības grēkiem.””
20 ”Vai Efraims nav mans dārgais dēls, mans mīļais bērns?+
Lai gan es daudzreiz viņu esmu rājis, es viņu neesmu aizmirsis.
21 ”Uzstādi ceļrāžus
un saliec ceļa malā zīmes!+
Cieši raugies uz ceļu, pa kuru tev jāiet!+
Atgriezies, jaunava, Izraēla tauta, atgriezies savās pilsētās!
22 Cik ilgi tu klīdīsi apkārt, neuzticīgā meita?
Jehova ir licis uz zemes notikt kaut kam jaunam:
sieviete neatkāpsies ne soli no vīrieša*.”
23 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Kad es pārvedīšu atpakaļ gūstā aizvestos, viņi Jūdas zemē un tās pilsētās atkal sacīs: ”Lai Jehova tevi svētī, taisnības mītne,+ svētais kalns!”+ 24 Jūdas zeme un tās pilsētas būs apdzīvotas, līdzās dzīvos zemkopji un aitu gani.+ 25 Es atspirdzināšu nogurušos un paēdināšu izvārgušos.”+
26 Tad es pamodos un atvēru acis. Es biju saldi gulējis.
27 ”Tuvojas laiks,” saka Jehova, ”kad es likšu pieaugt skaitā gan izraēliešiem, gan Jūdas ļaudīm un vairošu viņu lopu skaitu.”+
28 ”Tāpat kā es biju gatavs viņus izraut, sagraut, nojaukt, nopostīt un viņiem kaitēt,+ es būšu gatavs arī būvēt un stādīt,”+ saka Jehova. 29 ”Tajā laikā viņi vairs neteiks: ”Tēvi ir ēduši skābas vīnogas, bet zobi ir nomizojušies dēliem.”+ 30 Ikvienam būs jāmirst pašam savu pārkāpumu dēļ. Tam, kas ēdīs skābas vīnogas, pašam arī nomizosies zobi.”
31 ”Tuvojas laiks,” saka Jehova, ”kad es noslēgšu jaunu līgumu+ ar Izraēla tautu un Jūdas tautu. 32 Tas nebūs tāds līgums kā tas, ko es noslēdzu ar viņu tēviem toreiz, kad tos paņēmu aiz rokas, lai izvestu no Ēģiptes.+ ”To līgumu ar mani viņi lauza,+ lai gan es biju viņu kungs*,” saka Jehova.”
33 Jehova saka: ”Lūk, šāds būs līgums, ko es tad slēgšu ar Izraēla tautu: es likšu savus likumus viņos pašos+ un tos ierakstīšu viņu sirdī.+ Es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.”+
34 ”Neviens vairs nemācīs savu tuvāko un savu brāli, sacīdams: ”Iepazīsti Jehovu!”,+ jo visi mani pazīs, no mazākā līdz lielākajam,”+ pavēstī Jehova, ”un es piedošu viņu pārkāpumus un vairs nepieminēšu viņu grēkus.”+
35 Tā saka Jehova —
tas, kas devis sauli, lai tā spīdētu dienā,
kas noteicis likumus mēnesim un zvaigznēm, lai tie spīdētu naktī,
kas sabango jūru, tā ka viļņi trako,
tas, ko sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks:+
36 ””Tikai tad, ja zustu šie likumi,” saka Jehova,
”Izraēla pēcnācēji vairs nebūtu mana tauta un izzustu.””+
37 Jehova pavēstī: ””Tikai tad, ja būtu iespējams izmērīt debesis un izpētīt zemes pamatus, es varētu atteikties no visiem Izraēla pēcnācējiem viņu nodarījumu dēļ,” saka Jehova.”+
38 ”Tuvojas laiks,” saka Jehova, ”kad šo pilsētu atjaunos+ no Hananēla torņa+ līdz pat Stūra vārtiem+ un tā piederēs Jehovam. 39 Mēraukla+ tiks nostiepta līdz Gārēba kalnam un no turienes — līdz Goai. 40 Gan ieleja, kur tiek izmesti līķi un pelni, gan nogāzes līdz Kidronas ielejai+ un līdz pat Zirgu vārtu+ stūrim austrumu pusē būs svētas Jehovam.+ Nekas tur vairs netiks ne izrauts, ne nojaukts.”