Jeremijas
49 Par amoniešiem+ Jehova saka:
”Vai Izraēlam nav dēlu?
Vai viņam nav mantinieka?
Kāpēc tad Malkāms*+ ir piesavinājies Gada zemi?+
Kāpēc viņa tauta dzīvo Izraēla pilsētās?”
2 ”Bet tuvojas laiks,” paziņo Jehova,
”kad es likšu pūst kaujas trauksmi* pie amoniešu+ pilsētas Rabas.+
Tā kļūs par pamestu drupu kaudzi,
un apkārtējās mazpilsētas tiks nodedzinātas.”
”Izraēlieši atgūs zemi, kas tiem bija atņemta,”+ saka Jehova.
3 ”Vaimanā, Hešbona, jo Aja ir izpostīta!
Raudiet, mazpilsētas pie Rabas!
Apvelciet maisa drānas!
Vaimanājiet un skraidiet šurpu turpu starp aplokiem,
jo Malkāms, tā priesteri un ievērojamie vīri
dosies trimdā.+
4 Ko tu, neuzticīgā meita, lielies ar savām ielejām,
ar saviem auglīgajiem līdzenumiem?
Tu paļaujies uz savu bagātību
un saki: ”Kurš gan man varētu uzbrukt?””
5 ”Es tev likšu pieredzēt kaut ko šausmīgu,” pavēstī Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova.
”Tevi apdraudēs visi, kas tev apkārt.
Jūs izklīdinās uz visām pusēm,
un bēgļus neviens nesapulcēs.”
6 ”Bet pēc kāda laika es sapulcināšu gūstā aizvestos amoniešus,” paziņo Jehova.
7 Par Edomu karapulku Pavēlnieks Jehova saka:
”Vai Tēmānā+ vairs nav gudrības?
Vai saprātīgajiem zudis padoms?
Vai visa viņu gudrība ir satrunējusi?
8 Atkāpieties! Bēdziet!
Patverieties dziļās ielejās, Dedānas iedzīvotāji,+
jo, kad pienāks laiks sodīt Ēsavu,
es likšu pār viņu nākt nelaimei.
9 Ja pie tevis nāktu vīnogu lasītāji,
vai tie kaut ko arī neatstātu?
Ja naktī ielauztos zagļi,
tie ņemtu tikai tik, cik paši gribētu.+
10 Bet es atņemšu Ēsavam pilnīgi visu,
es atsegšu viņa slēptuves,
un viņam nebūs, kur patverties.
11 Atstāj savus bāreņus man,
un es sargāšu viņu dzīvību,
un tavas atraitnes cerēs uz mani.”
12 Jehova saka: ”Ja dusmu kauss jādzer pat tiem, kuriem tas nav piespriests, vai lai tevi atstāju pavisam bez soda? Tu nepaliksi nesodīts, tev tas būs jādzer!”+
13 ”Es esmu zvērējis pie sevis,” saka Jehova, ”ka Bocra kļūs par biedu,+ par apsmieklu un par postažu un to pieminēs lāstos. Tās pilsētas gulēs drupās mūžīgi.”+
14 Es dzirdēju vēsti no Jehovas.
Pie tautām ir sūtīts vēstnesis, un tas aicina:
”Pulcējieties! Dodieties tai* uzbrukumā!
Gatavojieties kaujai!”+
15 ”Lūk, es tevi esmu padarījis niecīgu tautu vidū!
Visi tevi nicina.+
16 Lai gan tu citos iedvesi bailes,
tevi ir pievīlusi tava augstprātība.
Tu mīti klinšu patvērumā
un mitinies augstā kalnā.
Tu gan vij ligzdu tik augstu kā ērglis,
bet es tevi no turienes nogāzīšu,” saka Jehova.
17 ”Edoma kļūs par biedu.+ Garāmgājēji par to šausmināsies un smīkņās par tās postu. 18 Būs tāpat kā Sodomā un Gomorā un tām tuvākajās pilsētās, kas tika iznīcinātas,+ — arī Edomā neviens neapmetīsies un neviens nedzīvos,”+ saka Jehova.
19 ”Kā lauva+ nāk no Jordānas biezokņiem, tā kāds nāks un iebruks drošajās ganībās, un jau pēc mirkļa es viņiem* likšu bēgt prom no viņu pašu zemes. Es iecelšu pār to savu izredzēto. Kurš man varētu līdzināties? Kurš man stāsies pretī? Kur ir tāds gans, kas man varētu pretoties?+ 20 Tāpēc klausieties, vīri, ko Jehova ir lēmis par Edomu un kas viņam prātā par Tēmānas iedzīvotājiem!+
Viņu pašu dēļ ganības paliks tukšas
un ganāmpulka jērus aizvilks projām.+
21 No viņu kritiena dunas nodrebēs zeme.
Kliedzieni būs dzirdami līdz pat Sarkanajai jūrai.+
22 Gluži kā ērglis, kas paceļas un traucas lejup,+
ienaidnieks izpletīs spārnus un metīsies virsū Bocrai.+
Tajā dienā Edomas karotājiem sirds
sažņaugsies kā dzemdētājai.”
23 Par Damasku.+
”Hamāta+ un Arpada ir kritušas kaunā.
Tās ir saņēmušas sliktas ziņas
un izbīlī dreb.
Jūra ir sabangota un nevar rimties.
24 Damaska ir zaudējusi drosmi.
Tā metas bēgt, bet sastingst šausmās.
Tā cieš mokas, to sagrābušas sāpes
kā dzemdētāju.
25 Kā tas var būt, ka diženā, līksmes pilnā pilsēta
vēl nav pamesta?
26 Tajā dienā jaunekļi kritīs pilsētas laukumos
un visi kareivji ies bojā,” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.
27 ”Es pielaidīšu uguni Damaskas mūriem,
un tā aprīs Ben-Hadada stipros torņus.”+
28 Par Kēdaru+ un Hācoras valstīm, ko iekaroja Babilonas valdnieks Nebukadnecars, Jehova saka:
”Posieties, dodieties uz Kēdaru!
Iznīciniet austrumniekus!
29 Viņiem atņems teltis un ganāmpulkus,
telšu pārsegus un visu iedzīvi
un viņu kamieļus aizvedīs.
Viņiem sauks: ”Visapkārt briesmas!””
30 ”Bēdziet tālu prom!
Patverieties dziļās ielejās, Hācoras iedzīvotāji!” saka Jehova.
”Babilonas valdnieks Nebukadnecars ir izprātojis, kā jums uzbrukt,
un izplānojis, kā jūs pieveikt.”
31 ”Posieties! Dodieties uzbrukumā tautai,
kas dzīvo mierīgi un droši!” saka Jehova.
”Viņu namiem nav ne durvju, ne aizšaujamo, viņi dzīvo savrup.
32 Viņu kamieļus nolaupīs,
viņu daudzie lopi kļūs par laupījumu.
Šos ļaudis, kas deniņos izdzen matus,+
es izkaisīšu visos vējos
un no visām pusēm uzsūtīšu viņiem nelaimi,” paziņo Jehova.
33 ”Hācorā mitīs šakāļi,
un tā paliks izpostīta uz mūžiem.
Tur neviens neapmetīsies
un neviens nedzīvos.”
34 Jūdas ķēniņa Cedekijas+ valdīšanas sākumā Jehova pravietim Jeremijam par Elamu+ teica: 35 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova saka tā: ”Es salauzīšu Elamas lokus+ — tās varenības pamatu. 36 Es uzsūtīšu Elamai četrus vējus — no visām četrām debespusēm — un šajos vējos izkaisīšu tās ļaudis. Nebūs tādas tautas, pie kuras nebūs nonākuši izklīdinātie elamieši.””
37 ”Es iedvesīšu elamiešos bailes no viņu ienaidniekiem un no visiem, kas tīko pēc viņu dzīvības. Es viņiem uzsūtīšu nelaimi, un pār viņiem nāks manas bargās dusmas,” paziņo Jehova, ”un es likšu zobenam viņus vajāt, līdz viņi būs pagalam.”
38 Jehova saka: ”Es nolikšu Elamā+ savu troni un iznīcināšu tās ķēniņu un augstmaņus.”
39 ”Bet pēdējās dienās* es sapulcināšu gūstā aizvestos Elamas ļaudis,” paziņo Jehova.