Jeremijas
5 Izstaigājiet Jeruzālemes ielas,
vērīgi lūkodamies apkārt!
Pārmeklējiet pilsētas laukumus!
Vai tur atradīsies kāds, kas rīkojas taisnīgi+
un cenšas būt uzticīgs?
Ja atradīsiet kaut vienu, es šai pilsētai piedošu.
2 Pat ja tie izsauktos: ”Tik tiešām, ka Jehova ir dzīvs!”,
tie tik un tā zvērētu melīgi.+
3 Vai tad tavas acis, Jehova, nelūkojas pēc uzticības?+
Tu tos sodīji, bet tie nelikās ne zinis,
tu tos satrieci, bet tie liedzās laboties,+
4 Tad es nodomāju: ”Tādi jau ir tikai vienkāršie ļaudis.
Tie rīkojas muļķīgi, jo tiem ir svešs Jehovas ceļš,
tie nezina Dieva prasības.
5 Es iešu pie ietekmīgajiem un runāšu ar tiem.
Tiem noteikti nav svešs Jehovas ceļš,
tie gan zina Dieva prasības.+
Bet, ak vai, tie visi ir salauzuši savu jūgu*
un sarāvuši savas saites!”
6 Tāpēc no meža nāk lauvas un tiem uzklūp,
tiem uzbrūk klajumos mītošie vilki,
pilsētu tuvumā tiem uzglūn leopardi.
Kas vien iznāk no pilsētas, tiek saplosīts,
jo to pārkāpumiem nav skaita
un to neuzticība ir neizmērojama.+
7 Kā lai es tev* piedodu?
Tavi dēli mani ir atstājuši
un zvēr pie viltus dieviem.+
8 Tie ir kā iekarsuši, uzbudināti ērzeļi,
kas zviedz, tīkodami pēc cita vīra sievas.+
9 ”Kā lai es tos nesaucu pie atbildības par šādu rīcību?” vaicā Jehova.
”Kā lai es neatmaksāju šādai tautai?”+
10 ”Kāp pilsētas vīnadārzu nogāzēs,
posti tos, taču neiznīcini pilnībā.+
Nogriez jaunos dzinumus,
jo tie nepieder Jehovam.
11 Izraēla tauta un Jūdas tauta
ir izturējušās pret mani nodevīgi,” saka Jehova.+
12 ”Šie ļaudis ir nolieguši Jehovu.
13 Praviešu runas ir vien tukšs gaiss,
viņu mutē nav Dieva vārdu.
Lai tad pagaist viņi paši!”
14 Jehova, karapulku Dievs, saka:
”Tāpēc, ka šie vīri tā runā,
es likšu tavā mutē vārdus, kas būs kā uguns,+
bet tauta būs kā malka,
un uguns to aprīs.”+
15 ”Es jums, izraēlieši, uzsūtīšu tālumā mītošu tautu,”+ pavēstī Jehova.
”Tā ir tauta, kas pastāv jau ilgi,
sena tauta,
kuras valodu jūs nesaprotat
un kuras runu nespējat uztvert.+
16 Visi tās vīri ir karotāji,
viņu bultu maks ir kā vaļējs kaps.
17 Viņi aprīs jūsu ražu un jūsu maizi.+
Viņi aprīs jūsu dēlus un meitas.
Viņi aprīs jūsu sīklopus un liellopus.
Viņi aprīs jūsu vīnogulājus un vīģes kokus.
Viņi ar zobenu iznīcinās jūsu nocietinātās pilsētas, uz kurām jūs tā paļaujaties.”
18 ”Bet arī tad es jūs neiznīcināšu pilnībā,” saka Jehova.+ 19 ”Kad ļaudis vaicās: ”Kāpēc Jehova, mūsu Dievs, mums to visu ir nodarījis?”, tev viņiem jāatbild: ”Jūs esat atstājuši mani, lai kalpotu svešiem dieviem savā zemē. Tāpēc jums būs jākalpo svešiniekiem svešā zemē.””+
22 ”Vai mani jūs nebīstaties?” vaicā Jehova.
”Vai jums nebūtu jādreb manā priekšā?
Es esmu licis smiltis jūrai par robežu —
par mūžīgu likumu —, pāri tai netikt.
Lai gan viļņi trako, tie neko nespēj,
lai gan tie nāk rēkdami, tur tie stāj.+
23 Bet šī tauta ir stūrgalvīga un dumpīga,
viņi ir novērsušies no manis un aizgājuši paši savu ceļu.+
24 Viņiem nenāk prātā doma:
”Bīsimies Jehovu, mūsu Dievu,
kas īstajā laikā dod lietu,
gan rudens lietu, gan pavasara lietu,
kas gādā, lai raža ienāktos noteiktā laikā.”+
25 Jūs to visu esat zaudējuši savu pārkāpumu dēļ,
jūsu grēki jums liedz saņemt to, kas labs.+
26 Manā tautā ir ļaundari.
Tie glūn un pieplok pie zemes kā putnu ķērāji,
tie izliek nāvējošus slazdus.
Tie ķer cilvēkus!
27 To mājas ir pilnas ar izkrāptu mantu+
kā sprosts ar putniem.
Tāpēc tie ir vareni un bagāti.
28 Tie kļuvuši tukli, to āda spīd,
tie ir uzblīduši no ļaunuma.
Tie tikai vairo savu labklājību.
29 ”Kā lai es tos nesaucu pie atbildības par šādu rīcību?” vaicā Jehova.
”Kā lai es neatmaksāju šādai tautai?
30 Zemē notiek kaut kas drausmīgs, kaut kas šausmīgs:
31 pravieši pravieto melus,+
priesteri uzkundzējas ļaudīm,
un manai tautai tas patīk.+
Bet ko jūs iesāksiet, kad pienāks gals?”