Jeremijas
2 Es aizsūtīšu uz Babilonu vētītājus.
Nelaimes dienā viņi tai uzbruks no visām pusēm,
to vētīs un iztukšos tās zemi.+
3 Loka šāvēji neuzliks lokiem stiegru,
un neviens vīrs bruņukreklā nestāvēs, gatavs cīņai.
Nežēlojiet tās jaunekļus,+
iznīciniet tās karaspēku!
4 Haldiešu zemē gulēs kritušie,
Babilonas ielās — nodurtie.+
5 Karapulku Pavēlnieks Jehova nav atstājis Izraēlu un Jūdu, tauta nav kļuvusi par atraitni.+
Turpretī viņu* zeme ir smagi noziegusies pret Izraēla Svēto.
6 Bēdziet no Babilonas!
Viņš tai atdarīs pēc nopelniem.+
7 Babilona bija zelta kauss Jehovas rokā,
tā piedzirdīja visu zemi.
8 Babilona pēkšņi ir kritusi un cietusi sagrāvi.+
Apraudiet to!+
Atnesiet balzamu, ar ko remdēt tās sāpes! Varbūt to varēs izdziedināt.”
9 ”Mēs dziedinājām Babilonu, bet tā nav izdziedināma.
Pametiet to! Dosimies katrs uz savu zemi!+
Tās pārkāpumi sniedzas līdz debesīm,
tie ir sakāpuši līdz mākoņiem.+
10 Jehova mums ir nodrošinājis taisnību.+
Iesim uz Cionu un tur vēstīsim, ko ir paveicis mūsu Dievs Jehova!”+
11 ”Spodriniet bultas,+ satveriet vairogus*!
Jehova ir nodomājis nopostīt Babilonu,
tāpēc ir pamudinājis mēdiešu valdniekus doties cīņā.+
Šī ir Jehovas atriebe, viņš atmaksā par savu templi!
12 Paceliet karogu+ un pulcējieties, lai uzbruktu Babilonas mūriem!
Pastipriniet sardzi, izlieciet posteņus,
novietojiet slēpņos kareivjus!
Jehova ir sagatavojis uzbrukumu babiloniešiem,
un viņš savus draudus īstenos.”+
13 ”Tai, kas sēž pie ūdeņu ūdeņiem,+
kas ir neiedomājami bagāta,+ ir pienācis gals,
tā vairs nerausīs mantu.+
14 Karapulku Pavēlnieks Jehova ir zvērējis pie sevis:
”Es tev uzsūtīšu tik daudz vīru kā siseņu.
Tevi ieņēmuši, tie gavilēs uzvaras priekā.”+
15 Viņš ir radījis zemi ar savu spēku,
izveidojis pasauli ar savu gudrību+
un izpletis debesis ar savu sapratni.+
16 Kad viņš dārdina savu balsi,
debesu ūdeņus pārņem nemiers.
17 Cilvēki rīkojas neprātīgi, bez sajēgas.
Zeltkaļi, kas darbojas ar izcirstajiem tēliem, paliks kaunā,+
jo viņu darinātie metāla tēli ir krāpšana,
18 Tie ir māņi,+ tīrais izsmiekls!
Kad pienāks atmaksas diena, tie izzudīs.
19 Jēkaba Dievs* nav tāds kā tie,
jo viņš ir radījis visu,
viņš ir sava īpašuma balsts,*+
un viņu sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks.”+
20 ”Tu manās rokās esi kaujas vāle,
ierocis, ar ko es sadragāšu tautas.
Ar tevi es izpostīšu valstis,
21 ar tevi es sadragāšu zirgus un jātniekus,
kaujas ratus un to braucējus,
22 ar tevi es sadragāšu vīriešus un sievietes,
vecus vīrus un zēnus,
jaunekļus un jaunavas,
23 ar tevi es sadragāšu ganus un ganāmpulkus,
zemkopjus un viņu jūga lopus,
pārvaldniekus un varasvīrus.
24 Es atmaksāšu Babilonai un Haldejas ļaudīm
par visām ļaundarībām, ko tie jūsu acu priekšā ir pastrādājuši Cionā,”+ saka Jehova.
”Es izstiepšu roku un novelšu tevi no klints,
un padarīšu par izdegušu kalnu.”
26 ”No tevis nevarēs dabūt ne stūrakmeņus, ne pamatakmeņus,
jo tu paliksi izpostīta uz mūžiem,”+ saka Jehova.
27 ”Paceliet savā zemē karogu!+
Pūtiet ragu, lai tautas dzird!
Izsūtiet vervētājus!
Lai zirgi nāk pulkiem kā siseņu bari!
28 Izraugiet tautas, kas tai uzbruks, —
Mēdijas+ valdniekus, tās pārvaldniekus un varasvīrus
un visas zemes, pār kurām tie valda.
29 Zeme trīcēs un drebēs,
jo Jehova īstenos savu nodomu par Babilonu
un tā kļūs par biedu, neviens tajā nedzīvos.+
30 Babilonas karavīri vairs necīnās,
tie sēž savos cietokšņos.
Pilsētas namus ir apņēmušas liesmas,
tās vārtu aizšaujamie ir salauzti.+
31 Ziņneši satiekas, vēstneši sastopas,
steidzot pie Babilonas valdnieka ar vēsti,
ka pilsētas daļas tiek iekarotas cita pēc citas,+
32 ka brasli ir ieņemti,+
papirusa laivas sadedzinātas
un karavīri pārbijušies.”
33 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka:
”Babilonas meita ir kā kuļamklons.
Ir laiks to noblietēt,
jo pavisam drīz tai pienāks pļaujas laiks.”
34 ”Babilonas valdnieks Nebukadnecars mani ir aprijis.+
Viņš raisījis manī apjukumu.
Viņš mani nolicis malā kā tukšu bļodu.
Viņš kā liela čūska mani norijis+
un pildījis savu vēderu ar maniem labumiem.
Viņš mani ir aizskalojis prom.
35 ”Lai Babilonai tiek atmaksāts par man nodarīto varmācību, manā miesā cirstajām brūcēm!” izsaucas Ciona.+
”Lai Haldejas ļaudis atbild par manu asiņu izliešanu!” pieprasa Jeruzāleme.”
Es nosusināšu tās jūru un likšu izžūt akām.+
37 Babilona pārvērtīsies gruvešos,+
un tur mitīs šakāļi;+
tā kļūs par biedu, par ko visi zobosies,
un tur neviens vairs nedzīvos.+
38 Tie* visi rēks kā jauni lauvas
un ņurdēs kā lauvu mazuļi.”
39 ”Kad tie būs iekarsuši, es tiem sarīkošu dzīres un tos piedzirdīšu,
un tie līksmi uzdzīvos;+
pēc tam tie aizmigs uz mūžiem
un vairs nepamodīsies,”+ saka Jehova.
40 ”Es tos vedīšu uz kaušanu kā jērus,
kā aunus un āžus.”
41 ”Lūk! Šēšaha* ir iekarota!+
Tā, ko daudzināja visā zemē, ir ieņemta.+
Visas tautas šausminās par Babilonu.
42 Jūra ir applūdinājusi Babilonu,
un tai pāri veļas viļņi.
43 Tās pilsētas ir kļuvušas par biedu, par izkaltušu zemi, par tuksnesi,
par zemi, kur neviens vairs nedzīvos un neviens nestaigās.+
Tautas pie tā vairs neplūdīs,
un Babilonas mūris sagrūs.+
46 Nezaudējiet drosmi un neizbīstieties, dzirdot ziņas, kas izplatās pa visu zemi!
Vienu gadu jūs saņemsiet vienas ziņas,
citu gadu — citas.
Jūs dzirdēsiet par vardarbību un valdnieku sadursmēm.
47 Bet tuvojas laiks,
kad es vērsīšos pret Babilonas elkiem.
Tās zeme tiks apkaunota,
un tajā gulēs daudz kritušo.+
48 Debesis, zeme un viss, kas tās pilda,
gavilēs par Babilonas galu,+
jo no ziemeļiem+ ieradīsies tās postītāji,” saka Jehova.
49 ”Babilona ir izlējusi ne tikai izraēliešu asinis vien.+
Tajā guļ kritušie ļaudis no visām zemes malām.
50 Jūs, kas esat paglābušies no zobena, dodieties prom un ceļā nekavējieties!+
Esot tālumā, pieminiet Jehovu
un domājiet par Jeruzālemi!”+
51 ”Mēs piedzīvojam kaunu, jo mūs nievā.
Pazemoti mēs noduram acis,
jo svešzemnieki ir iebrukuši Jehovas nama svētajās telpās.”+
52 ”Bet tuvojas laiks,” saka Jehova,
”kad es vērsīšos pret tās elkiem,
un tās zemē visur vaidēs ievainotie.”+
53 ”Babilona var sniegties kaut līdz debesīm+
un stiprināt savus augstos cietokšņus,
es tai vienalga uzsūtīšu postītājus,”+ saka Jehova.
55 Jehova izpostīs Babilonu,
viņš apklusinās tās vareno balsi.
Uzbrucēju viļņi nāks kā rēcošas bangas,
un dārdi būs dzirdami tālu.
56 Babilonai uzbruks postītāji,+
viņi sagūstīs tās karotājus+
un salauzīs karotāju lokus,
jo Jehova ir Dievs, kas atmaksā.+
Viņš atmaksā pēc nopelniem!+
57 Es piedzirdīšu+ tās augstmaņus un gudros,
pārvaldniekus, varasvīrus un karotājus;
tie aizmigs uz mūžiem
un vairs nepamodīsies,”+ paziņo Ķēniņš, ko sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks.
58 Karapulku Pavēlnieks Jehova saka:
”Lai gan Babilonas mūris ir biezs, to sagraus,+
lai gan tās vārti ir augsti, tos nodedzinās.
Ļaudis būs darbojušies veltīgi,
tautu pūliņu augļi tiks ugunij.”+
59 Pravietis Jeremija deva norādījumus Serājam, Mahsējas dēla Nērijas dēlam,+ kad tas Jūdas ķēniņa Cedekijas ceturtajā valdīšanas gadā posās līdzi ķēniņam uz Babilonu. (Serāja bija ķēniņa sagādnieks*.) 60 Jeremija uzrakstīja par postu, kas gaida Babilonu, rakstu rullī — ierakstīja tajā visu, kas bija pavēstīts par Babilonu. 61 Jeremija teica Serājam: ”Kad būsi nonācis Babilonā, nolasi visu, kas tur rakstīts, 62 un saki: ”Jehova, tu par šo pilsētu esi teicis, ka to nopostīs un tajā nedzīvos ne cilvēki, ne lopi, tā kļūs par postažu un tāda paliks mūžam.”+ 63 Pabeidzis lasīt, piesien rakstu rullim akmeni un iesvied rulli Eifratā! 64 Pēc tam paziņo: ”Tā nogrims Babilona! Šī pilsēta vairs necelsies augšā,+ jo Dievs tai būs uzsūtījis postu. Bet tās iedzīvotāji panīks.””+
Te beidzas Jeremijas vārdi.