Jeremijas
9 Kaut mana galva būtu kā aka
un manas acis — neizsīkstošs asaru avots!+
Tad es dienu un nakti raudātu
par nogalinātajiem tautiešiem.
2 Kaut man tuksnesī būtu kāds miteklis, kur patverties!
3 To mēle ir kā uzvilkts loks.
Zemi ir pārņēmuši meli, uzticība ir iznīkusi.+
”Viņi vienā laidā dara ļaunu,
par mani viņi neliekas ne zinis,”+ saka Jehova.
4 ”Piesargieties no tiem, kas jums līdzās,
un neticiet pat saviem brāļiem,
jo ikviens no tiem ir nodevējs+
un ikviens, kas līdzās, — apmelotājs.+
5 Ikviens krāpj savu tuvāko,
neviens nesaka taisnību.
Viņi radinājuši savu mēli melot,+
viņi pūlas, cik spēka, lai darītu ļaunu.
6 Tev visapkārt meli.
Ieslīguši savos melos, ļaudis nevēlas mani pazīt,” saka Jehova.
7 Tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova paziņo:
”Es viņus kausēšu un pārbaudīšu.+
Ko citu lai es daru ar savu tautu*?
8 Viņu melīgā mēle ir kā nāvējoša bulta.
Ar savu muti viņi tuvākajam vēl mieru,
bet sirdī perina viltu.”
9 ”Kā lai es tos nesaucu pie atbildības par šādu rīcību?” vaicā Jehova.
”Kā lai es neatmaksāju šādai tautai?+
10 Es raudāšu un vaimanāšu par kalniem,
dziedāšu raudu dziesmu par klajumu ganībām.
Viss ir izdedzināts, neviens tur vairs nestaigā,
vairs nedzird lopus maujam.
Putni ir aizlaidušies, un zvēri — aizklīduši, tie visi ir prom.+
11 Es sagraušu Jeruzālemi,+ un tur mitīs šakāļi,+
es izpostīšu Jūdas pilsētas, un neviens tur vairs nedzīvos.+
12 Vai kāds ir tik gudrs, ka spētu to saprast?
Kam Jehova būtu ko teicis, un kas varētu to pavēstīt citiem?
Kāpēc zeme ir izpostīta?
Kāpēc tā ir izdegusi un kļuvusi par tuksnesi
un neviens tur vairs nestaigā?”
13 ”Tāpēc, ka viņi ir atmetuši manis dotos likumus, nav tos ievērojuši un nav man klausījuši,” saka Jehova. 14 ”Viņi sekoja savai spītīgajai sirdij+ un kalpoja Baala tēliem, kā bija mācījuši viņu tēvi.+ 15 Tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Es šos ļaudis barošu ar vērmelēm un dzirdīšu ar saindētu ūdeni.+ 16 Es viņus izkaisīšu starp tautām, ko nav pazinuši ne viņi, ne viņu tēvi,+ un likšu zobenam viņus vajāt, līdz būšu viņus iznīcinājis.””+
17 Karapulku Pavēlnieks Jehova mums ir licis
apdomāt notiekošo,
ataicināt raudu dziesmu dziedātājas,+
atsaukt raudu dziesmu pratējas.
18 Lai viņas steidzas šurp un mūs apraud!
Lai mūsu acis pieriet asarām
un tās rit pār mūsu vaigiem!+
19 No Cionas ir dzirdamas vaimanas:+
”Ak, kā mēs esam izpostīti!
Kāds kauns!
Mums bija jāatstāj sava zeme, mūsu mājas ir sagrautas.”+
20 Sievietes, klausieties Jehovas vēsti,
uzklausiet, ko viņš ir teicis!
Māciet šo raudu dziesmu savām meitām,
māciet šo dziesmu cita citai.+
21 Pa mūsu logiem ir ienākusi nāve,
tā ir iekļuvusi mūsu stiprajos torņos.
Ielās tā nolaupīs bērnus
un pilsētas laukumos — jaunekļus.+
22 ”Paziņo, ka Jehova saka:
”Ļaužu līķi būs kā mēsli tīrumā,
tie būs sagūluši kā nopļauta labība vālā,
un nebūs neviena, kas tos savāktu.””+
23 Jehova saka:
”Lai gudrais nelielās ar savu gudrību,+
lai stiprais nelielās ar savu spēku,
un bagātais lai nelielās ar savu bagātību!”+
24 ”Bet, kas lielās, lai lielās ar to,
ka viņam ir izpratne un ka viņš pazīst mani+ —
zina, ka es esmu Jehova un ka es apliecinu uzticīgu mīlestību un gādāju zemei tiesu un taisnību,+
jo par to man ir prieks,”+ saka Jehova.
25 ”Tuvojas laiks,” pavēstī Jehova, ”kad es saukšu pie atbildības visus, kas ir apgraizīti, bet būtībā ir neapgraizīti:+ 26 ēģiptiešus,+ Jūdas ļaudis,+ edomiešus,+ amoniešus,+ moābiešus+ un visus tuksneša iedzīvotājus, kas deniņos izdzen matus.+ Visas šīs tautas, arī izraēlieši, ir neapgraizīti savā sirdī.”+