3. Mozus

24 Tad Jehova Mozum teica: 2 ”Pavēli izraēliešiem atnest tev vistīrāko olīveļļu* gaismeklim, lai tā lampas pastāvīgi degtu.+ 3 Āronam ir jārūpējas, lai tas no vakara līdz rītam degtu Jehovas priekšā saiešanas teltī šaipus priekškaram, aiz kura ir liecības šķirsts. Tas lai jums ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm. 4 Viņam jārūpējas par lampām, lai no tīra zelta darinātais gaismeklis+ Jehovas priekšā vienmēr degtu.

5 Ņem smalkos miltus un cep no tiem divpadsmit maizes gredzenus — katrā maizē lai ir divas desmitdaļas ēfas* miltu. 6 Liec maizes Jehovas priekšā uz galda, kas taisīts no tīra zelta,+ divās kaudzītēs, katrā pa sešām.+ 7 Uz katras kaudzītes uzliec tīru vīraku, un tas lai tiek ziedots maizes vietā par uguns upuri Jehovam.+ 8 Maize jāliek Jehovas priekšā katru sabatu.+ Tāds ir mūžīgs līgums starp mani un izraēliešiem. 9 Tā lai tiek Āronam un viņa dēliem,+ un lai viņi to ēd svētā vietā;+ šī maize, kas no uguns upuriem Jehovam pienākas priesterim, ir kaut kas īpaši svēts. Tas ir mūžīgs likums.”

10 Izraēliešu vidū bija kāds vīrs, kura māte bija izraēliete, bet tēvs — ēģiptietis,+ un starp viņu un kādu izraēlieti nometnē izcēlās kautiņš. 11 Izraēlietes dēls sāka zākāt un lādēt Dieva vārdu,+ tāpēc viņu aizveda pie Mozus.+ (Viņa māte bija Šelomīta, Dibrija meita no Dana cilts.) 12 Viņu ieslodzīja, līdz kļūtu skaidrs Jehovas spriedums.+

13 Jehova teica Mozum: 14 ”Izved to, kurš lādēja manu vārdu, ārpus nometnes, un visi, kas to dzirdēja, lai uzliek rokas uz viņa galvas. Pēc tam lai viņu nomētā ar akmeņiem.+ 15 Un saki izraēliešiem: ”Ikvienam, kas lād Dievu, būs jāatbild par savu grēku. 16 Kas zākā Jehovas vārdu, tam jāmirst;+ šāds cilvēks ir jānomētā ar akmeņiem. Vienalga, vai tas būtu ienācējs vai dzimis izraēlietis — ikviens, kas zākā Dieva vārdu, ir jānonāvē.

17 Ja kāds nogalina cilvēku, viņam ir jāmirst.+ 18 Ikvienam, kas nosit kādu lopu, jāatlīdzina zaudējumi, dodot dzīvību pret dzīvību. 19 Ja kāds savaino savu tuvāko, tad lai viņam tiek nodarīts tas, ko viņš ir nodarījis otram.+ 20 Lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu — ko viņš ir nodarījis otram, to lai nodara viņam pašam.+ 21 Tam, kas ir nositis kādu dzīvnieku, ir jāatlīdzina zaudējumi,+ bet tam, kas ir nogalinājis cilvēku, ir jāmirst.+

22 Vienāda tiesa lai ir visiem — gan ienācējiem, gan izraēliešiem —,+ jo es esmu Jehova, jūsu Dievs.””

23 Tad Mozus to visu pateica izraēliešiem, un viņi izveda ārpus nometnes vīru, kurš bija lādējis Dieva vārdu, un nomētāja to ar akmeņiem;+ izraēlieši darīja, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.