4. Mozus

17 Jehova Mozum teica: 2 ”Liec izraēliešiem atnest divpadsmit nūjas — pa vienai no katras cilts. Lai katras cilts vadonis+ atnes savu nūju, un uzraksti katra vārdu uz viņa nūjas. 3 Uz Levija cilts nūjas raksti Ārona vārdu, jo katra nūja attēlo vienas cilts galvu. 4 Pēc tam noliec šīs nūjas saiešanas teltī liecības šķirsta+ priekšā, kur es jums atklājos.+ 5 Un tad notiks tā — kuru vīru es izraudzīšos,+ tā nūja uzplauks, un es izbeigšu izraēliešu kurnēšanu,+ lai viņi pārstātu kurnēt pret mani un jums!”+

6 Tad Mozus runāja ar izraēliešiem, un visi vadoņi iedeva viņam savas nūjas, pa nūjai no katras cilts vadoņa, kopā divpadsmit nūjas, starp kurām bija arī Ārona nūja. 7 Un Mozus nolika nūjas liecības teltī Jehovas priekšā.

8 Otrā dienā, iegājis liecības teltī, Mozus ieraudzīja, ka Ārona nūja, kas bija dota par Levija cilti, bija saplaukusi, raisīja pumpurus un ziedēja un tajā bija ienākušās mandeles. 9 Tad Mozus iznesa ārā visas nūjas, kas bija novietotas Jehovas priekšā, izraēlieši tās aplūkoja, un katrs paņēma savu nūju.

10 Pēc tam Jehova lika Mozum: ”Noliec Ārona nūju+ atpakaļ liecības šķirsta priekšā! Tā ir jāsaglabā par brīdinājumu+ dumpiniekiem,+ lai viņi beigtu kurnēt pret mani un neietu bojā.” 11 Mozus izdarīja tā, kā Jehova viņam bija pavēlējis. Tieši tā viņš izdarīja.

12 Bet izraēlieši sacīja Mozum: ”Nu gan mēs esam pagalam! Mēs iesim bojā, mēs visi iesim bojā! 13 Ikviens, kas tuvosies Jehovas mājoklim, mirs!+ Vai tiešām mums pienāks tāds gals?”+