4. Mozus

36 Gileādiešu dzimtu galvas, Jāzepa dēla Manases dēla Māhīra pēcnācēji,+ gāja runāt ar Mozu un vadoņiem, izraēliešu dzimtu galvām. 2 Viņi teica: ”Jehova mūsu kungam ir pavēlējis lozējot+ sadalīt izraēliešiem zemi, un Jehova arī pavēlēja mūsu kungam piešķirt mūsu brāļa Celofehāda mantojumu viņa meitām.+ 3 Bet, ja viņas kļūs par sievām izraēliešiem no citām ciltīm, viņu mantojums tiks atņemts no mūsu tēvu īpašuma un pievienots tās cilts īpašumam, pie kuras viņas piederēs pēc apprecēšanās, un tā mēs zaudēsim daļu mums ielozētās zemes. 4 Kad izraēliešiem pienāks gaviļu gads,+ šo sieviešu mantojums pavisam tiks pievienots tās cilts īpašumam, pie kuras viņas piederēs, un mūsu cilts to zaudēs.”

5 Tad Mozus pēc Jehovas pavēles izraēliešiem norādīja: ”Jāzepa pēcnācēju ciltij ir taisnība. 6 Jehova par Celofehāda meitām dod šādu pavēli: viņas drīkst precēties, ar ko vēlas, taču viņām jāprecas vienīgi ar tiem, kas pieder pie viņu tēva cilts. 7 Lai izraēliešu zeme nepāriet īpašumā no vienas cilts citai, jo ikvienam izraēlietim ir jāsaglabā savas cilts mantojums. 8 Ja kādā no izraēliešu ciltīm meita manto zemi, viņa drīkst precēties tikai ar cilvēku, kas pieder pie viņas tēva cilts,+ lai izraēlieši paturētu īpašumā savu tēvu mantojumu. 9 Lai zeme nepāriet īpašumā no vienas cilts citai, jo katrai ciltij ir jāsaglabā savs mantojums.”

10 Celofehāda meitas darīja tieši tā, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.+ 11 Mahla, Tirca, Hogla, Milka un Noa apprecējās ar sava tēva Celofehāda+ brāļu dēliem. 12 Viņas kļuva par sievām vīriešiem no Jāzepa dēla Manases dzimtām, lai viņu mantojums paliktu tēva ciltī.

13 Tie ir likumi un priekšraksti, ko Jehova ar Mozus starpniecību deva izraēliešiem Moābas klajumos pie Jordānas pretī Jērikai.+