4. Mozus

5 Jehova teica Mozum: 2 ”Pavēli izraēliešiem izsūtīt ārā no nometnes ikvienu, kas ir spitālīgs+ vai kam ir izdalījumi,+ vai kas ir kļuvis netīrs kāda mirušā dēļ.+ 3 Vai tie būtu vīrieši vai sievietes, sūtiet viņus ārā no nometnes, lai viņi neaptraipītu+ nometni, kur es mājoju viņu vidū.”+ 4 Izraēlieši tā arī darīja un izsūtīja šādus cilvēkus ārā no nometnes. Izraēlieši izdarīja tā, kā Jehova Mozum bija teicis.

5 Jehova Mozum vēl sacīja: 6 ”Saki izraēliešiem: ”Ja cilvēks, vienalga, vīrietis vai sieviete, izdara kādu grēku un lauž uzticību Jehovam, viņš kļūst vainīgs.+ 7 Viņam ir jāatzīstas+ savā grēkā un pilnībā jāatlīdzina nodarītie zaudējumi, pieliekot vēl piekto daļu klāt;+ viņam šī atlīdzība ir jādod cietušajam. 8 Bet, ja cietušajam nav tuva radinieka, kas varētu saņemt atlīdzību,* tad tā ir jāatdod Jehovam — tā pienākas priesterim, tāpat kā auns, ko priesteris upurēs, lai izlīdzinātu pārkāpēja grēku.+

9 Visi svētie ziedojumi,+ ko izraēlieši atnes priesterim, lai pieder viņam.+ 10 Ikviena svētā dāvana lai pieder priesterim — ko vien kāds atnes priesterim, tas lai paliek viņam.””

11 Jehova Mozum teica: 12 ”Saki izraēliešiem: ”Ja sieva krāpj vīru un ir tam neuzticīga 13 un cits vīrietis guļ ar viņu,+ bet vīrs to nav uzzinājis un viņas grēks ir palicis noslēpumā, tā ka viņa ir sevi aptraipījusi, bet tam nav liecinieku un viņa nav pieķerta, 14 un ja vīru pārņem greizsirdība un viņš sāk turēt sievu aizdomās par neuzticību — vai nu viņa tiešām būtu sevi aptraipījusi vai ne —, tad ir jārīkojas šādi: 15 vīram jāatved sieva pie priestera un jāatnes desmitdaļa ēfas* miežu miltu, ko upurēt par sievu. Bet lai tos nepārlej ar eļļu un neliek tiem virsū vīraku, jo tas ir labības upuris greizsirdības dēļ, labības upuris, kas atgādina par pārkāpumu.

16 Priesteris lai atved sievieti un nostāda Jehovas priekšā.+ 17 Tad priesteris lai iesmeļ māla traukā svēto ūdeni, paņem no mājokļa grīdas mazliet zemes un ieber to ūdenī. 18 Lai viņš nostāda sievieti Jehovas priekšā, atsedz viņas galvu un ieliek viņai rokās labības upuri, kas ir par atgādinājumu, šo labības upuri, kas nests greizsirdības dēļ,+ un lai priesterim rokā ir rūgtais ūdens, kas nes lāstu.+

19 Pēc tam lai priesteris liek viņai zvērēt, sacīdams: ”Ja cits vīrietis nav ar tevi gulējis, kopš tu piederi savam vīram,+ un tu neesi vīru krāpusi un sevi aptraipījusi, tad šis rūgtais ūdens, kas nes lāstu, tev nekaitēs. 20 Bet, ja tu esi vīru krāpusi un sevi aptraipījusi, un gulējusi ar citu vīrieti...”+ 21 Tad lai priesteris liek sievietei izteikt zvērestu* un saka viņai: ”Lai Jehova dara tā, ka tavā tautā tevi piemin lāstos un zvērestos! Lai Jehova liek taviem gurniem* izdilt* un tavam vēderam uztūkt. 22 Lai šis ūdens, kas nes lāstu, ielīst tavās iekšās un liek tavam vēderam uztūkt un gurniem izdilt.” Un sievietei jāsaka: ”Āmen! Āmen!”*

23 Priesterim jāieraksta šie lāsti grāmatā un jānomazgā tie ar rūgto ūdeni. 24 Lai viņš dod sievietei dzert rūgto ūdeni, kas nes lāstu, un šis lāsta ūdens ielīs viņā, radīdams rūgtas sāpes. 25 Priesterim vispirms jāpaņem no sievietes greizsirdības dēļ nestais labības upuris,+ jāšūpo tas Jehovas priekšā un jāpienes pie altāra. 26 Tad viņam jāpaņem sauja no labības upura un šī daļa, kas attēlo visu upuri, jāsadedzina uz altāra,+ un pēc tam lai viņš liek sievietei dzert ūdeni. 27 Kad viņa to būs izdzērusi, notiks tā: ja viņa ir sevi aptraipījusi un bijusi neuzticīga vīram, lāsta ūdens ielīs viņā, radīdams rūgtas sāpes, viņas vēders uztūks un gurni izdils, un sievieti tautā pieminēs lāstos. 28 Turpretī, ja sieviete nav sevi aptraipījusi un ir tīra, sods viņu neskars un viņa spēs dzemdēt bērnus.

29 Tas ir likums par greizsirdību.+ Ja sieva ir krāpusi vīru un, būdama precēta, ir sevi aptraipījusi 30 vai ja vīru pārņem greizsirdība un viņam rodas aizdomas, ka sieva ir neuzticīga, viņam ir jānostāda sieva Jehovas priekšā un priesterim ir jārīkojas saskaņā ar šo likumu. 31 Vīrs nebūs izdarījis pārkāpumu, bet sievai, ja viņa ir vainīga, būs jāatbild par izdarīto.””