5. Mozus

1 Šie ir vārdi, ko Mozus sacīja visiem izraēliešiem tuksnesī netālu no Jordānas, klajumos iepretī Sūfai starp Pārānu, Tofelu, Lābanu, Hacērotu un Dī-Zahabu. 2 (No Horeba līdz Kadeš-Barneai+ pa Seīra kalnu ceļu ir vienpadsmit dienu gājums.) 3 Četrdesmitā gada+ vienpadsmitā mēneša pirmajā dienā Mozus izraēliešiem darīja zināmu visu, ko Jehova bija pavēlējis tiem teikt. 4 Tas bija pēc tam, kad viņš bija sakāvis amoriešu ķēniņu Sīhonu,+ kas dzīvoja Hešbonā, un kad viņš Edrejā bija uzveicis Basanas ķēniņu Ogu,+ kas dzīvoja Aštārotā*.+ 5 Austrumos no Jordānas, Moāba zemē, Mozus sāka skaidrot bauslību.+ Viņš sacīja: 6 ”Jehova, mūsu Dievs, Horebā mums teica: ”Jūs jau ilgi esat šajā kalnu apgabalā.+ 7 Dodieties ceļā, ejiet uz amoriešu+ kalnu apgabalu un pie visām viņu kaimiņtautām Aravā+ un kalnienē, Šefelā, Negevā un jūras piekrastē.+ Ejiet uz kanaāniešu zemi un dodieties līdz pat Libānam+ un lielajai upei Eifratai.+ 8 Redziet, es jums dodu šo zemi! Ejiet un iemantojiet zemi, ko Jehova zvērēja dot jūsu tēviem Ābrahāmam, Īzakam+ un Jēkabam+ un viņu pēcnācējiem.”+

9 Tolaik es jums teicu: ”Viens pats es jūs nespēju vadīt.+ 10 Jehova, jūsu Dievs, jūs ir vairojis, un tagad jūsu ir tik daudz kā zvaigžņu debesīs.+ 11 Lai Jehova, jūsu tēvu Dievs, vairo jūsu skaitu+ tūkstoškārt, un lai viņš jūs svētī, kā ir solījis!+ 12 Bet kā lai es viens panesu jūs, tik smagu nastu un slogu, un jūsu strīdus?+ 13 Izraugiet no savām ciltīm gudrus, saprātīgus un pieredzējušus vīrus, un es viņus iecelšu jums par vadītājiem.”+ 14 Jūs man atbildējāt: ”Tas ir labs ieteikums.” 15 Tad es iecēlu jūsu cilšu galvas, gudrus un pieredzējušus vīrus, par tūkstošu, simtu, pussimtu un desmitu vadītājiem un par priekšniekiem jūsu ciltīs.+

16 Tajā laikā es jūsu tiesnešiem norādīju: ”Kad jūs izskatīsiet savu brāļu lietas, spriediet taisnu tiesu+ starp izraēlieti un viņa brāli vai ienācēju.+ 17 Spriežot tiesu, neņemiet vērā cilvēka stāvokli.+ Uzklausiet kā zemo, tā augsto+ un nebaidieties no cilvēkiem,+ jo tiesājot jūs pārstāvat Dievu*.+ Ja kāda lieta jums ir par grūtu, nododiet to man, un es to izskatīšu.”+ 18 Tad es jums devu norādījumus par visu, kas jums jādara.

19 Pēc tam mēs devāmies prom no Horeba un, kā Jehova, mūsu Dievs, mums bija pavēlējis, gājām cauri visam lielajam un briesmīgajam tuksnesim,+ ko jūs redzējāt ceļā uz amoriešu kalnu apgabalu.+ Visbeidzot mēs nonācām Kadeš-Barneā.+ 20 Tur es jums teicu: ”Jūs esat ieradušies amoriešu kalnu apgabalā, ko Jehova, mūsu Dievs, atdod mums. 21 Lūk, Jehova, jūsu Dievs, jums ir devis šo zemi! Ejiet un to iemantojiet, kā Jehova, jūsu tēvu Dievs, ir licis.+ Neizbīstieties un nebaidieties!”

22 Bet jūs visi nācāt pie manis un teicāt: ”Sūtīsim pa priekšu vīrus, lai tie izlūko zemi un dara zināmu, pa kuru ceļu mums iet, un lai tie pastāsta, kādas tur ir pilsētas.”+ 23 Tas man šķita labs ieteikums, tāpēc es izraudzījos divpadsmit vīrus — pa vienam no katras cilts.+ 24 Viņi devās ceļā un gāja uz kalnieni,+ sasniedza Eškolas ieleju* un to izlūkoja. 25 Viņi paņēma tās zemes augļus un atnesa mums, un pastāstīja: ”Zeme, ko Jehova, mūsu Dievs, mums dod, ir laba.”+ 26 Bet jūs negribējāt turp iet un pretojāties sava Dieva Jehovas pavēlei.+ 27 Jūs savās teltīs kurnējāt un sacījāt: ”Jehova mūs ienīst! Lūk, tāpēc viņš mūs ir izvedis no Ēģiptes un grasās nodot amoriešu rokās, lai tie mūs iznīcinātu. 28 Kurp gan mēs ejam? Mūsu brāļi mums laupīja drosmi,+ stāstīdami: ”Ļaudis tur ir lielāki un stiprāki par mums, viņu pilsētas ir lielas, un to nocietinājumi sniedzas debesīs.+ Mēs tur redzējām arī anākiešus.””+

29 Es jums teicu: ”Neizbīstieties un nebaidieties no viņiem!+ 30 Jehova, jūsu Dievs, ies jums pa priekšu un cīnīsies par jums,+ kā viņš jūsu acu priekšā to darīja Ēģiptē.+ 31 Tuksnesī jūs redzējāt, kā jūsu Dievs Jehova visu ceļu, kamēr jūs nācāt uz šejieni, jūs nesa, kā tēvs nes savu dēlu.” 32 Tomēr jūs neticējāt Jehovam, savam Dievam,+ 33 kas jums ceļā gāja pa priekšu, lai izraudzītos vietu, kur jums apmesties. Naktī viņš gāja ugunī, bet dienā — mākonī, lai jums rādītu ceļu.+

34 Jehova dzirdēja visu, ko jūs runājāt, un viņš iekaisa dusmās un zvērēja:+ 35 ”Neviens no šīs ļaunās paaudzes neieraudzīs labo zemi, ko es esmu zvērējis dot jūsu tēviem,+ 36 izņemot Kālebu, Jefunnes dēlu. Viņš to redzēs, un es viņam un viņa dēliem došu to zemi, pa kuru viņš ir staigājis, jo viņš no visas sirds ir paklausījis Jehovam.+ 37 (Jūsu dēļ Jehova sadusmojās arī uz mani, un viņš teica: ”Arī tu tajā neieiesi.+ 38 Bet tavs kalps Jozua, Nūna dēls,+ ieies šajā zemē.+ Stiprini viņu,*+ jo viņš vedīs Izraēlu to iemantot.”) 39 Tajā ieies jūsu bērni, par kuriem jūs teicāt, ka tie kļūs par laupījumu,+ — jūsu dēli, kas šobrīd neprot atšķirt labu no ļauna. Es viņiem to došu par īpašumu.+ 40 Bet jūs griezieties atpakaļ un ejiet uz tuksnesi pa ceļu, kas ved uz Sarkano jūru.”+

41 Tad jūs man teicāt: ”Mēs esam grēkojuši pret Jehovu. Mēs tomēr iesim un cīnīsimies, kā Jehova, mūsu Dievs, mums ir pavēlējis!” Un jūs apjozāt ieročus, domādami, ka doties augšup kalnos būs viegli.+ 42 Bet Jehova man teica: ”Saki viņiem: ”Nekāpiet augšā un necīnieties, jo es nebūšu ar jums+ un ienaidnieki jūs sakaus.”” 43 Es jums to pavēstīju, bet jūs man nepaklausījāt. Jūs pretojāties Jehovas pavēlei un pašpaļāvīgi devāties augšup kalnos. 44 Tad amorieši, kas dzīvoja kalnienē, devās jums pretī un uzbruka kā bišu spiets, un aizdzina jūs līdz Seīram, līdz pat Hormai. 45 Jūs atgriezāties un raudājāt Jehovas priekšā, bet Jehova jūs neuzklausīja un neņēma jūs vērā. 46 Tā nu jūs palikāt Kadešā ilgu laiku.