5. Mozus
26 Kad jūs būsiet nonākuši zemē, ko jūsu Dievs Jehova jums nodod īpašumā, būsiet to iemantojuši un tajā dzīvosiet, 2 tad ņemiet pirmos augļus no visa, kas izaugs zemē, kuru jums dod jūsu Dievs Jehova, lieciet grozā un ejiet uz vietu, ko jūsu Dievs Jehova būs izraudzījies, lai tur mājotu viņa vārds.+ 3 Ejiet pie priestera, kas kalpos tajā laikā, un sakiet viņam: ”Šodien es Jehovam, tavam Dievam, apliecinu, ka esmu atnācis uz zemi, ko Jehova mums piešķīris, kā ir zvērējis mūsu tēviem.”+
4 Priesteris tad paņems grozu no jūsu rokām un novietos jūsu Dieva Jehovas altāra priekšā. 5 Bet jūs sakiet Jehovam, savam Dievam: ”Mans ciltstēvs bija aramiešu klejotājs*.+ Viņš devās uz Ēģipti+ un bija tur ienācējs, un viņa saimē bija pavisam nedaudz ļaužu,+ bet tur viņa pēcnācēji kļuva par varenu tautu, stipru un lielu.+ 6 Taču ēģiptieši pret mums izturējās slikti, mūs apspieda un nežēlīgi verdzināja.+ 7 Mēs tad piesaucām Jehovu, mūsu tēvu Dievu, un Jehova mūs sadzirdēja un pievērsa uzmanību mūsu bēdām, ciešanām un spaidiem.+ 8 Jehova mūs izveda no Ēģiptes ar stipru un varenu roku,+ ar darbiem, kas iedveš bailes, ar zīmēm un brīnumiem.+ 9 Tad viņš mūs atveda uz šejieni un mums deva šo zemi — zemi, kur plūst piens un medus.+ 10 Tagad es esmu atnesis pirmos augļus no tā, kas izaudzis zemē, ko Jehova man ir devis.”+
Novietojiet grozu sava Dieva Jehovas priekšā un noliecieties sava Dieva Jehovas priekšā. 11 Pēc tam priecājieties par visu labo, ko jums un jūsu saimei ir devis jūsu Dievs Jehova, un lai priecājas arī levīti un ienācēji, kas ir jūsu vidū.+
12 Kad jūs trešajā gadā, desmitās tiesas gadā, būsiet savākuši pilnu desmito daļu+ no savas ražas, tad atdodiet to levītiem, ienācējiem, bāreņiem un atraitnēm, lai tie jūsu pilsētās paēd līdz sātam.+ 13 Pēc tam sakiet Jehovam, savam Dievam: ”Es esmu iznesis no sava nama svēto daļu un to atdevis levītiem, ienācējiem, bāreņiem un atraitnēm,+ kā tu man esi pavēlējis. Tavus likumus es neesmu pārkāpis un neesmu aizmirsis. 14 Neko no tās es neesmu ēdis sērās, neesmu ņēmis, būdams netīrs, vai devis par mirušajiem. Es esmu paklausījis tev, Jehova, mans Dievs, un esmu izdarījis visu, ko tu man esi pavēlējis. 15 Palūkojies lejup no savas svētās mājvietas, no debesīm, un svētī savu tautu Izraēlu un zemi, ko tu mums esi devis,+ kā tu esi zvērējis mūsu tēviem,+ — zemi, kur plūst piens un medus.”+
16 Šodien Jehova, jūsu Dievs, jums liek pildīt šos norādījumus un priekšrakstus. Ievērojiet un pildiet tos ar visu sirdi+ un dvēseli*! 17 Jehova jums šodien ir apliecinājis, ka viņš būs jūsu Dievs, ja jūs staigāsiet viņa ceļus, ievērosiet viņa norādījumus,+ viņa likumus+ un viņa priekšrakstus+ un viņam klausīsiet. 18 Un jūs šodien esat apliecinājuši Jehovam, ka būsiet viņa tauta, dārgs īpašums,+ kā jau viņš ir solījis, un ka jūs ievērosiet visus viņa likumus. 19 Tad, kā jau viņš ir solījis, viņš jūs pacels augstu pāri visām citām tautām, ko viņš ir radījis,+ un apveltīs ar slavu, godu un krāšņumu, ja vien jūs būsiet svēta tauta Jehovam, savam Dievam.”+