5. Mozus
3 Tad mēs devāmies prom pa ceļu, kas ved uz Basanu, un Basanas ķēniņš Ogs ar visu savu karaspēku iznāca pie Edrejas pret mums cīnīties.+ 2 Jehova man teica: ”Nebaidies no viņa, jo viņu pašu, viņa ļaudis un viņa zemi es nodošu tavās rokās, un tu darīsi ar viņu tāpat, kā tu darīji ar amoriešu ķēniņu Sīhonu, kas dzīvoja Hešbonā.” 3 Un Jehova, mūsu Dievs, nodeva mūsu rokās arī Basanas ķēniņu Ogu un visu viņa karaspēku. Mēs viņu sakāvām, tā ka no viņa ļaudīm pāri nepalika neviens pats. 4 Mēs ieņēmām visas viņa pilsētas — nebija tādas, ko mēs viņiem nebūtu atņēmuši —, pavisam sešdesmit pilsētas visā Argobas apgabalā, Basanā, pār kuru valdīja ķēniņš Ogs.+ 5 Tās visas bija nocietinātas pilsētas ar augstiem mūriem, vārtiem un aizšaujamiem; tāpat mēs ieņēmām arī daudzas mazākas pilsētas. 6 Mēs tās pilnībā iznīcinājām,+ tāpat kā bijām iznīcinājuši visas Hešbonas ķēniņa Sīhona pilsētas ar to iedzīvotājiem — vīriešiem, sievietēm un bērniem.+ 7 Visus lopus un visu, ko salaupījām iekarotajās pilsētās, mēs paņēmām sev.
8 Tā mēs atņēmām zemi diviem amoriešu ķēniņiem+ austrumos no Jordānas, no Arnonas ielejas līdz Hermona kalnam+ 9 (kalnam, ko sidonieši sauca par Sirjonu, bet amorieši — par Senīru), 10 visas pilsētas plakankalnē, visu Gileādu un visu Basanu līdz pat Salhai un Edrejai+ — pilsētām, kas atradās Basanas ķēniņa Oga valstī. 11 (Basanas ķēniņš Ogs bija pēdējais no refajiešiem. Viņa šķirsts* bija darināts no dzelzs*, un tas joprojām stāv amoniešu pilsētā Rabā. Tas ir deviņas olektis garš un četras olektis plats*, mērot pēc parastās olekts.) 12 Zeme, ko mēs tolaik ieguvām īpašumā, pletās uz ziemeļiem no Aroēras,+ kas ir pie Arnonas ielejas, un iekļāva pusi Gileādas kalnāja. Turienes pilsētas es atdevu Rūbena ciltij un Gada ciltij.+ 13 Pārējo Gileādas daļu un visu Basanu, pār kuru bija valdījis Ogs, es atdevu pusei Manases cilts.+ Viss Argobas apgabals, kas ir Basanā, bija pazīstams kā refajiešu zeme.
14 Manases dēls Jaīrs+ ieņēma visu Argobas apgabalu+ līdz gešūriešu un maahātiešu+ robežām un ciemus tajā Basanas daļā nodēvēja savā vārdā par Havot-Jaīru*.+ Tā tie saucas līdz pat šai dienai. 15 Gileādu es piešķīru Māhīram.+ 16 Bet Rūbena ciltij un Gada ciltij+ es piešķīru zemi no Gileādas līdz Arnonas ielejai (ielejas vidus ir viņu robeža) un līdz pat Jabokas ielejai, kas ir amoniešu robeža, 17 arī Aravu, Jordānu un tās austrumu krasta apgabalus no Kinneretas līdz Aravas jūrai jeb Sāls jūrai*, līdz Pisgas nogāzēm austrumos.+
18 Tad es jums* pavēlēju: ”Jehova, jūsu Dievs, jums ir devis īpašumā šo zemi. Tagad lai visi jūsu varonīgie vīri bruņojas un iet pa priekšu saviem brāļiem, Izraēla dēliem!+ 19 Tikai jūsu sievas, bērni un ganāmpulki (es zinu, ka jums ir daudz lopu) lai paliek pilsētās, ko es jums esmu devis. 20 Kad Jehova jūsu brāļiem dos mieru, tāpat kā ir devis jums, un arī viņi iemantos zemi, ko Jehova, jūsu Dievs, viņiem dos viņpus Jordānas, atgriezieties katrs savā īpašumā, ko es jums esmu devis.”+
21 Tajā laikā es Jozuam+ sacīju: ”Tu pats savām acīm redzēji, ko Jehova, mūsu Dievs, izdarīja ar tiem diviem ķēniņiem. Tāpat Jehova darīs ar visiem ķēniņiem, kuru zemēs tu iebruksi.+ 22 Nebaidieties no viņiem, jo Jehova, jūsu Dievs, cīnās par jums!”+
23 Tad es lūdzu Jehovam: 24 ”Visaugstais Kungs Jehova, tu esi atklājis savam kalpam savu diženumu un spēku*.+ Kurš dievs debesīs vai uz zemes veic tik varenus darbus kā tu?+ 25 Lūdzu, ļauj man iet un skatīt labo zemi, kas ir viņpus Jordānas, skaisto kalnieni un Libānu!”+ 26 Bet Jehova jūsu dēļ joprojām dusmojās uz mani+ un mani neuzklausīja. Jehova man teica: ”Diezgan! Nerunā vairs ar mani par to! 27 Kāp augšā Pisgas virsotnē+ un lūkojies uz rietumiem, ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem; apskati to zemi, jo tu neiesi pāri Jordānai.+ 28 Iecel Jozuu+ par vadītāju, iedrošini un stiprini viņu, jo viņš ies pāri upei+ tautas priekšgalā un to vedīs iemantot zemi, ko tu redzēsi.” 29 Tas viss notika, kamēr mēs palikām ielejā iepretī Bēt-Peorai.+