Jozuas
14 Šīs ir zemes, ko izraēlieši iemantoja Kanaānā un ko viņiem piešķīra priesteris Eleāzars un Jozua, Nūna dēls, un izraēliešu dzimtu galvas.+ 2 Kā Jehova caur Mozu bija pavēlējis, viņi tās lozējot sadalīja+ deviņarpus ciltīm,+ 3 jo pārējām divarpus ciltīm Mozus bija piešķīris īpašumu viņpus* Jordānas,+ bet levītiem viņš nebija piešķīris mantojumu pārējo cilšu starpā.+ 4 Jāzepa pēcnācēji veidoja divas ciltis+ — Manases un Efraima.+ Savukārt levīti tajā zemē nesaņēma nekādu citu īpašumu kā vien pilsētas,+ kur mājot, un ganības saviem lopiem.+ 5 Izraēlieši sadalīja zemi tā, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.
6 Gilgālā+ pie Jozuas ieradās Jūdas cilts vīri, un Kālebs,+ kenazieša Jefunnes dēls, viņam sacīja: ”Tu pats zini, ko Kadeš-Barneā+ Jehova par mums abiem teica+ Dieva vīram Mozum.+ 7 Man bija četrdesmit gadi, kad Jehovas kalps Mozus no Kadeš-Barneas sūtīja mani izlūkot zemi,+ un atgriezies es viņam visu godīgi ziņoju.+ 8 Kaut gan mani biedri, kas bija gājuši izlūkos kopā ar mani, laupīja tautai drosmi, es no visas sirds paklausīju savam Dievam Jehovam.+ 9 Todien Mozus zvērēja: ”Zeme, kuru mina tavas kājas, kļūs par mūžīgu mantojumu tev un taviem dēliem, jo tu no visas sirds esi paklausījis Jehovam, manam Dievam.”+ 10 Redzi, kā Jehova bija solījis,+ viņš ir saglabājis man dzīvību+ šos četrdesmit piecus gadus, kopš Jehova Mozum deva šo solījumu, kad izraēlieši vēl staigāja pa tuksnesi,+ un nu man jau ir astoņdesmit pieci gadi. 11 Taču es joprojām esmu tikpat stiprs kā tajā dienā, kad Mozus mani sūtīja. Mans spēks nav gājis mazumā — es spēju gan karot, gan paveikt daudz ko citu. 12 Tad nu piešķir man šo kalnu apgabalu, ko Jehova man toreiz apsolīja. Todien tu dzirdēji, ka tur dzīvo anākieši+ un viņiem ir lielas, nocietinātas pilsētas,+ bet gan jau Jehova būs ar mani,+ un es viņus izdzīšu, kā Jehova ir apsolījis.”+
13 Tad Jozua svētīja Kālebu, Jefunnes dēlu, un atdeva viņam Hebronu.+ 14 Tāpēc Hebrona līdz šai dienai pieder Kālebam, kenazieša Jefunnes dēlam, jo viņš no visas sirds bija paklausījis Jehovam, Izraēla Dievam.+ 15 Hebronu agrāk sauca par Kirjat-Arbu+ (Arba bija ievērojams vīrs anākiešu vidū). Un zemei bija atelpa no kara.+