8 Jūda teica savam tēvam Izraēlam: ”Laid zēnu man līdzi,+ un mēs posīsimies ceļā un iesim, lai ne mums, ne tev, ne mūsu bērniem+ nebūtu jāmirst badā.+ 9 Es galvoju par viņa drošību+ — tu varēsi prasīt no manis atbildību par viņu. Ja es viņu neatvedīšu tev atpakaļ, es uz visiem laikiem būšu vainīgs tavā priekšā.

32 Tavs kalps ir galvojis savam tēvam, ka atbildēs par zēnu, sacīdams: ”Tēvs, ja es viņu neatvedīšu tev atpakaļ, es uz visiem laikiem būšu vainīgs tavā priekšā.”+