10 Tas, kas atliek no labības upura, pieder Āronam un viņa dēliem, un tā ir īpaši svēta daļa no Jehovam ziedotā uguns upura.+

14 Likums par labības upuri ir šāds:+ Ārona dēli lai to pienes pie altāra Jehovas priekšā.

16 Atlikumu no labības upura lai ēd Ārons un viņa dēli.+ No tā ir jāgatavo neraudzēta maize un jāēd svētā vietā — viņiem tā jāēd saiešanas telts pagalmā.+

8 Maize jāliek Jehovas priekšā katru sabatu.+ Tāds ir mūžīgs līgums starp mani un izraēliešiem. 9 Tā lai tiek Āronam un viņa dēliem,+ un lai viņi to ēd svētā vietā;+ šī maize, kas no uguns upuriem Jehovam pienākas priesterim, ir kaut kas īpaši svēts. Tas ir mūžīgs likums.”

9 Lūk, kas no īpaši svētajiem uguns upuriem būs tavs: visi izraēliešu ziedojumi, ieskaitot labības upurus,+ grēku upurus+ un vainas upurus,+ ko viņi man upurē. Tas ir īpašs svētums, kas pienākas tev un taviem dēliem.