3 Pēc tam ķēniņš pagriezās un svētīja visu izraēliešu tautu, bet tauta tikmēr stāvēja kājās.+ 4 Viņš sacīja: ”Slavēts lai ir Jehova, Izraēla Dievs, kas ar savu roku ir īstenojis solījumu, ko viņš ar savu muti ir devis manam tēvam Dāvidam, sacīdams: 5 ”Kopš tās dienas, kad es izvedu savu tautu no Ēģiptes, līdz pat šim laikam es Izraēla cilšu novados nebiju izraudzījies pilsētu, kur uzcelt namu, lai tajā mājotu mans vārds,+ un nebiju izraudzījies nevienu vīru par vadoni savai tautai. 6 Bet tagad es esmu izraudzījies Jeruzālemi,+ lai tur būtu mājvieta manam vārdam, un esmu izraudzījies Dāvidu, lai tas valdītu pār manu tautu Izraēlu.”+ 7 Mans tēvs Dāvids no sirds vēlējās uzcelt namu Jehovas, Izraēla Dieva, vārdam.+ 8 Bet Jehova manam tēvam Dāvidam teica: ”Tu no sirds vēlējies uzcelt namu manam vārdam, un tas ir labi, ka tev sirdī bija šāda vēlēšanās, 9 tomēr tu necelsi šo namu. Tavs dēls, kas tev dzims, būs tas, kurš uzbūvēs namu manam vārdam.”+ 10 Jehova ir izpildījis savu solījumu, un es esmu stājies sava tēva Dāvida vietā un sēžu Izraēla tronī,+ kā Jehova bija apsolījis.+ Es arī esmu uzcēlis namu Jehovas, Izraēla Dieva, vārdam 11 un nolicis tajā šķirstu, kurā atrodas līgums,+ ko Jehova noslēdza ar izraēliešiem.”