14 Pēc tam ķēniņš pagriezās un svētīja visu izraēliešu tautu, bet tauta tikmēr stāvēja kājās.+ 15 Viņš sacīja: ”Slavēts lai ir Jehova, Izraēla Dievs, kas ar savu roku ir īstenojis solījumu, ko viņš ar savu muti ir devis manam tēvam Dāvidam, sacīdams: 16 ”Kopš tās dienas, kad es izvedu savu tautu Izraēlu no Ēģiptes, līdz pat šim laikam es Izraēla cilšu novados nebiju izraudzījies pilsētu, kur uzcelt namu, lai tajā mājotu mans vārds,+ bet tagad esmu izraudzījies Dāvidu, lai tas valdītu pār manu tautu Izraēlu.” 17 Mans tēvs Dāvids no sirds vēlējās uzcelt namu Jehovas, Izraēla Dieva, vārdam.+ 18 Bet Jehova manam tēvam Dāvidam teica: ”Tu no sirds vēlējies uzcelt namu manam vārdam, un tas ir labi, ka tev sirdī bija šāda vēlēšanās, 19 tomēr tu necelsi šo namu. Tavs dēls, kas tev dzims, būs tas, kurš uzbūvēs namu manam vārdam.”+ 20 Jehova ir izpildījis savu solījumu, un es esmu stājies sava tēva Dāvida vietā un sēžu Izraēla tronī, kā Jehova bija apsolījis. Es arī esmu uzcēlis namu Jehovas, Izraēla Dieva, vārdam+ 21 un ierīkojis tajā vietu šķirstam, kurā atrodas līgums,+ ko Jehova noslēdza ar mūsu tēviem, kad viņš tos izveda no Ēģiptes.”