2 Tad Izebele sūtīja pie Elijas vēstnesi un lika teikt: ”Lai dievi mani pārmāca un soda, ja rīt ap šo laiku es ar tevi neizrīkošos tāpat, kā tu esi izrīkojies ar viņiem!”

4 bet pats devās tuksnesī. Nogājis vienas dienas gājumu, viņš apsēdās zem irbuleņu krūma un lūdzās, kaut varētu mirt. ”Nu man pietiek!” viņš teica. ”Ņem, Jehova, manu dzīvību*,+ jo es neesmu labāks par saviem tēviem.”

17 Kāpēc es netiku nonāvēts jau mātes miesās?

18 Kādēļ man bija jānāk pasaulē?

Lai pieredzētu vienīgi ciešanas un bēdas?

Lai es beigtu dzīvi apkaunots?+