10 ”Ko lai es uzrunāju? Ko lai brīdinu?

Vai tad kāds klausīsies?

Viņu ausis ir aizdarītas*, un viņi neko nesadzird.+

32 Tur ļaudis pie viņa atveda kurlu cilvēku, kam bija grūti runāt,+ un lūdza, lai viņš tam uzliktu rokas. 33 Jēzus to aizveda savrup, prom no pūļa, lika pirkstus tam ausīs, spļāva un pieskārās nedzirdīgā cilvēka mēlei.+ 34 Palūkojies debesīs, Jēzus dziļi nopūtās un teica: ”Efata!”, tas ir: ”Atveries!” 35 Tad šī cilvēka ausis atvērās+ un mēle atraisījās, un tas sāka runāt skaidri.

22 Viņš atbildēja tiem diviem: ”Ejiet un pastāstiet Jānim, ko esat redzējuši un dzirdējuši: aklie redz,+ klibie staigā, spitālīgie tiek dziedināti, kurlie dzird,+ mirušie tiek celti augšā, un trūcīgajiem tiek stāstīta labā vēsts.+