29 Viņiem izejot no Jērikas, Jēzum sekoja liels ļaužu pulks. 30 Divi akli cilvēki, kas sēdēja ceļa malā, izdzirdēja, ka garām iet Jēzus, un sāka kliegt: ”Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”+ 31 Ļaudis tos apsauca, lai tie klusē, taču tie kliedza vēl skaļāk: ”Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” 32 Jēzus apstājās, pasauca tos un jautāja: ”Ko jūs vēlaties, lai es izdaru jūsu labā?” 33 Tie lūdza: ”Kungs, liec mūsu acīm atvērties!” 34 Iežēlojies par tiem, Jēzus pieskārās to acīm,+ un tie tūlīt pat kļuva redzīgi un sekoja viņam.

35 Kad Jēzus tuvojās Jērikai, ceļa malā sēdēja kāds akls cilvēks un ubagoja.+ 36 Dzirdēdams, ka garām iet ļaužu pulks, tas sāka taujāt, kas tur notiek. 37 Viņam atbildēja: ”Tur iet nācarietis Jēzus.” 38 Tad viņš izsaucās: ”Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 39 Tie, kas gāja pa priekšu, mēģināja viņu apsaukt, lai viņš cieš klusu, bet viņš kliedza vēl stiprāk: ”Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 40 Jēzus apstājās un lika atvest šo cilvēku. Kad tas bija pienācis, Jēzus jautāja: 41 ”Ko tu vēlies, lai es izdaru tavā labā?” Tas lūdza: ”Kungs, kaut es varētu redzēt!” 42 ”Kļūsti redzīgs!” Jēzus sacīja. ”Tava ticība tevi ir izdziedinājusi.”+ 43 Acumirklī tas kļuva redzīgs un devās viņam līdzi,+ cildinādams Dievu. Arī visi ļaudis, to redzot, slavēja Dievu.+