29 Viņiem izejot no Jērikas, Jēzum sekoja liels ļaužu pulks. 30 Divi akli cilvēki, kas sēdēja ceļa malā, izdzirdēja, ka garām iet Jēzus, un sāka kliegt: ”Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”+ 31 Ļaudis tos apsauca, lai tie klusē, taču tie kliedza vēl skaļāk: ”Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” 32 Jēzus apstājās, pasauca tos un jautāja: ”Ko jūs vēlaties, lai es izdaru jūsu labā?” 33 Tie lūdza: ”Kungs, liec mūsu acīm atvērties!” 34 Iežēlojies par tiem, Jēzus pieskārās to acīm,+ un tie tūlīt pat kļuva redzīgi un sekoja viņam.

46 Viņi ieradās Jērikā. Bet, kad Jēzus, viņa mācekļi un daudz ļaužu gāja ārā no Jērikas, ceļa malā sēdēja Bartimejs (Timeja dēls), kāds akls ubags.+ 47 Izdzirdējis, ka nāk nācarietis Jēzus, tas sāka kliegt: ”Jēzu, Dāvida dēls,+ apžēlojies par mani!”+ 48 Daudzi sāka Bartimeju apsaukt, lai tas klusē, bet tas kliedza vēl stiprāk: ”Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 49 Jēzus apstājās un teica: ”Pasauciet viņu!” Ļaudis pasauca aklo vīru, sacīdami: ”Nebaidies! Celies augšā, viņš tevi sauc.” 50 Nometis virsdrēbes, tas pielēca kājās un steidzās pie Jēzus. 51 Jēzus jautāja: ”Ko tu vēlies, lai es izdaru tavā labā?” ”Rabuni*, kaut es varētu redzēt!” atbildēja aklais vīrs. 52 Jēzus tam sacīja: ”Ej, tava ticība tevi ir izdziedinājusi.”+ Tūlīt pat tas kļuva redzīgs+ un devās pa ceļu viņam līdzi.