PIEKTĀ MOZUS GRĀMATA

1 Šie ir vārdi, ko Mozus sacīja visiem izraēliešiem tuksnesī netālu no Jordānas, klajumos iepretī Sūfai starp Pārānu, Tofelu, Lābanu, Hacērotu un Dī-Zahabu. 2 (No Horeba līdz Kadeš-Barneai+ pa Seīra kalnu ceļu ir vienpadsmit dienu gājums.) 3 Četrdesmitā gada+ vienpadsmitā mēneša pirmajā dienā Mozus izraēliešiem darīja zināmu visu, ko Jehova bija pavēlējis tiem teikt. 4 Tas bija pēc tam, kad viņš bija sakāvis amoriešu ķēniņu Sīhonu,+ kas dzīvoja Hešbonā, un kad viņš Edrejā bija uzveicis Basanas ķēniņu Ogu,+ kas dzīvoja Aštārotā*.+ 5 Austrumos no Jordānas, Moāba zemē, Mozus sāka skaidrot bauslību.+ Viņš sacīja: 6 ”Jehova, mūsu Dievs, Horebā mums teica: ”Jūs jau ilgi esat šajā kalnu apgabalā.+ 7 Dodieties ceļā, ejiet uz amoriešu+ kalnu apgabalu un pie visām viņu kaimiņtautām Aravā+ un kalnienē, Šefelā, Negevā un jūras piekrastē.+ Ejiet uz kanaāniešu zemi un dodieties līdz pat Libānam+ un lielajai upei Eifratai.+ 8 Redziet, es jums dodu šo zemi! Ejiet un iemantojiet zemi, ko Jehova zvērēja dot jūsu tēviem Ābrahāmam, Īzakam+ un Jēkabam+ un viņu pēcnācējiem.”+

9 Tolaik es jums teicu: ”Viens pats es jūs nespēju vadīt.+ 10 Jehova, jūsu Dievs, jūs ir vairojis, un tagad jūsu ir tik daudz kā zvaigžņu debesīs.+ 11 Lai Jehova, jūsu tēvu Dievs, vairo jūsu skaitu+ tūkstoškārt, un lai viņš jūs svētī, kā ir solījis!+ 12 Bet kā lai es viens panesu jūs, tik smagu nastu un slogu, un jūsu strīdus?+ 13 Izraugiet no savām ciltīm gudrus, saprātīgus un pieredzējušus vīrus, un es viņus iecelšu jums par vadītājiem.”+ 14 Jūs man atbildējāt: ”Tas ir labs ieteikums.” 15 Tad es iecēlu jūsu cilšu galvas, gudrus un pieredzējušus vīrus, par tūkstošu, simtu, pussimtu un desmitu vadītājiem un par priekšniekiem jūsu ciltīs.+

16 Tajā laikā es jūsu tiesnešiem norādīju: ”Kad jūs izskatīsiet savu brāļu lietas, spriediet taisnu tiesu+ starp izraēlieti un viņa brāli vai ienācēju.+ 17 Spriežot tiesu, neņemiet vērā cilvēka stāvokli.+ Uzklausiet kā zemo, tā augsto+ un nebaidieties no cilvēkiem,+ jo tiesājot jūs pārstāvat Dievu*.+ Ja kāda lieta jums ir par grūtu, nododiet to man, un es to izskatīšu.”+ 18 Tad es jums devu norādījumus par visu, kas jums jādara.

19 Pēc tam mēs devāmies prom no Horeba un, kā Jehova, mūsu Dievs, mums bija pavēlējis, gājām cauri visam lielajam un briesmīgajam tuksnesim,+ ko jūs redzējāt ceļā uz amoriešu kalnu apgabalu.+ Visbeidzot mēs nonācām Kadeš-Barneā.+ 20 Tur es jums teicu: ”Jūs esat ieradušies amoriešu kalnu apgabalā, ko Jehova, mūsu Dievs, atdod mums. 21 Lūk, Jehova, jūsu Dievs, jums ir devis šo zemi! Ejiet un to iemantojiet, kā Jehova, jūsu tēvu Dievs, ir licis.+ Neizbīstieties un nebaidieties!”

22 Bet jūs visi nācāt pie manis un teicāt: ”Sūtīsim pa priekšu vīrus, lai tie izlūko zemi un dara zināmu, pa kuru ceļu mums iet, un lai tie pastāsta, kādas tur ir pilsētas.”+ 23 Tas man šķita labs ieteikums, tāpēc es izraudzījos divpadsmit vīrus — pa vienam no katras cilts.+ 24 Viņi devās ceļā un gāja uz kalnieni,+ sasniedza Eškolas ieleju* un to izlūkoja. 25 Viņi paņēma tās zemes augļus un atnesa mums, un pastāstīja: ”Zeme, ko Jehova, mūsu Dievs, mums dod, ir laba.”+ 26 Bet jūs negribējāt turp iet un pretojāties sava Dieva Jehovas pavēlei.+ 27 Jūs savās teltīs kurnējāt un sacījāt: ”Jehova mūs ienīst! Lūk, tāpēc viņš mūs ir izvedis no Ēģiptes un grasās nodot amoriešu rokās, lai tie mūs iznīcinātu. 28 Kurp gan mēs ejam? Mūsu brāļi mums laupīja drosmi,+ stāstīdami: ”Ļaudis tur ir lielāki un stiprāki par mums, viņu pilsētas ir lielas, un to nocietinājumi sniedzas debesīs.+ Mēs tur redzējām arī anākiešus.””+

29 Es jums teicu: ”Neizbīstieties un nebaidieties no viņiem!+ 30 Jehova, jūsu Dievs, ies jums pa priekšu un cīnīsies par jums,+ kā viņš jūsu acu priekšā to darīja Ēģiptē.+ 31 Tuksnesī jūs redzējāt, kā jūsu Dievs Jehova visu ceļu, kamēr jūs nācāt uz šejieni, jūs nesa, kā tēvs nes savu dēlu.” 32 Tomēr jūs neticējāt Jehovam, savam Dievam,+ 33 kas jums ceļā gāja pa priekšu, lai izraudzītos vietu, kur jums apmesties. Naktī viņš gāja ugunī, bet dienā — mākonī, lai jums rādītu ceļu.+

34 Jehova dzirdēja visu, ko jūs runājāt, un viņš iekaisa dusmās un zvērēja:+ 35 ”Neviens no šīs ļaunās paaudzes neieraudzīs labo zemi, ko es esmu zvērējis dot jūsu tēviem,+ 36 izņemot Kālebu, Jefunnes dēlu. Viņš to redzēs, un es viņam un viņa dēliem došu to zemi, pa kuru viņš ir staigājis, jo viņš no visas sirds ir paklausījis Jehovam.+ 37 (Jūsu dēļ Jehova sadusmojās arī uz mani, un viņš teica: ”Arī tu tajā neieiesi.+ 38 Bet tavs kalps Jozua, Nūna dēls,+ ieies šajā zemē.+ Stiprini viņu,*+ jo viņš vedīs Izraēlu to iemantot.”) 39 Tajā ieies jūsu bērni, par kuriem jūs teicāt, ka tie kļūs par laupījumu,+ — jūsu dēli, kas šobrīd neprot atšķirt labu no ļauna. Es viņiem to došu par īpašumu.+ 40 Bet jūs griezieties atpakaļ un ejiet uz tuksnesi pa ceļu, kas ved uz Sarkano jūru.”+

41 Tad jūs man teicāt: ”Mēs esam grēkojuši pret Jehovu. Mēs tomēr iesim un cīnīsimies, kā Jehova, mūsu Dievs, mums ir pavēlējis!” Un jūs apjozāt ieročus, domādami, ka doties augšup kalnos būs viegli.+ 42 Bet Jehova man teica: ”Saki viņiem: ”Nekāpiet augšā un necīnieties, jo es nebūšu ar jums+ un ienaidnieki jūs sakaus.”” 43 Es jums to pavēstīju, bet jūs man nepaklausījāt. Jūs pretojāties Jehovas pavēlei un pašpaļāvīgi devāties augšup kalnos. 44 Tad amorieši, kas dzīvoja kalnienē, devās jums pretī un uzbruka kā bišu spiets, un aizdzina jūs līdz Seīram, līdz pat Hormai. 45 Jūs atgriezāties un raudājāt Jehovas priekšā, bet Jehova jūs neuzklausīja un neņēma jūs vērā. 46 Tā nu jūs palikāt Kadešā ilgu laiku.

2 Tad, kā Jehova man bija licis, mēs devāmies prom un gājām uz tuksnesi pa ceļu, kas ved uz Sarkano jūru,+ un mēs ilgu laiku klejojām ap Seīra kalniem. 2 Visbeidzot Jehova man sacīja: 3 ”Jūs jau ilgi esat klejojuši ap šiem kalniem. Tagad dodieties uz ziemeļiem. 4 Pavēli ļaudīm: ”Ejiet gar Seīru,+ gar jūsu brāļu, Ēsava pēcnācēju,+ zemi! Viņi no jums bīsies,+ bet sargieties — 5 nekarojiet ar viņiem, jo es jums nedošu no viņu zemes ne pēdu; Seīra kalnus es esmu devis par īpašumu Ēsavam.+ 6 Pērciet no viņiem pārtiku un maksājiet par ūdeni, ko jūs dzersiet!+ 7 Jehova, jūsu Dievs, jūs ir svētījis it visā, ko darījāt. Viņš ir vērojis jūsu klejojumus pa šo lielo tuksnesi. Visus četrdesmit gadus Jehova, jūsu Dievs, ir bijis ar jums un jums nekā nav trūcis.””+ 8 Tā mēs pagājām garām mūsu brāļiem, Ēsava pēcnācējiem,+ kas mīt Seīrā, turēdamies pa gabalu no Aravas ceļa, no Ēlatas un Ecjon-Geberas.+

Pēc tam mēs pagriezāmies un gājām pa ceļu, kas ved uz Moāba tuksnesi.+ 9 Tad Jehova man teica: ”Nenaidojieties un nekarojiet ar moābiešiem, jo es jums nedošu par īpašumu neko no viņu zemes. Āru* es esmu devis par īpašumu Lata pēcnācējiem.+ 10 (Agrāk tur dzīvoja emieši,+ liela un stipra tauta. Viņi bija gara auguma, tāpat kā anākieši. 11 Arī refajieši+ bija līdzīgi anākiešiem,+ un moābieši viņus sauca par emiešiem. 12 Iepriekš Seīrā dzīvoja horieši,+ bet Ēsava pēcnācēji ieņēma viņu zemi, viņus pašus iznīcināja un apmetās tur uz dzīvi.+ To pašu izraēlieši darīs zemē, kas viņiem piešķirta īpašumā un ko Jehova viņiem dos.) 13 Tagad celieties un šķērsojiet Zeredas ieleju!” Un mēs šķērsojām Zeredas ieleju.+ 14 Kopš tā laika, kad mēs aizgājām no Kadeš-Barneas, līdz dienai, kad mēs šķērsojām Zeredas ieleju, pagāja trīsdesmit astoņi gadi. Tikmēr visi tās paaudzes karotāji bija nomiruši, kā Jehova viņiem bija zvērējis.+ 15 Jehovas roka vērsās pret tiem, un viņš tos iznīdēja, tā ka nepalika dzīvs neviens pats.+

16 Kad visi šie karotāji bija nomiruši,+ 17 Jehova man teica: 18 ”Šodien jūs šķērsosiet Moāba zemi, tas ir, Āru. 19 Kad būsiet nonākuši amoniešu tuvumā, nenaidojieties un nekarojiet ar viņiem, jo es jums nedošu par īpašumu neko no amoniešu zemes. To es esmu devis par īpašumu Lata pēcnācējiem.+ 20 Šo zemi dēvē arī par refajiešu+ zemi. (Agrāk tur dzīvoja refajieši, un amonieši tos sauca par zamzumiešiem. 21 Tā bija liela un stipra tauta; viņi bija gara auguma, tāpat kā anākieši.+ Bet Jehova viņus sakāva, tāpēc amonieši tos varēja izdzīt un paši tur apmesties uz dzīvi. 22 To pašu viņš paveica Ēsava pēcnācēju labā, kuri tagad dzīvo Seīrā,+ — viņš sakāva horiešus,+ tāpēc Ēsava pēcnācēji tos varēja izdzīt, un viņi tur dzīvo līdz pat šai dienai. 23 Savukārt aviešus, kas dzīvoja ciemos līdz pat Gazai,+ iznīcināja kaftorieši,+ kas ieradās no Kaftoras* un apmetās viņu vietā.)

24 Celieties un dodieties pāri Arnonas ielejai!+ Es esmu nodevis jūsu varā amoriešu ķēniņu Sīhonu,+ kas valda Hešbonā. Sāciet iekarot viņa zemi! 25 No šīs dienas es visām tautām zemes virsū* iedvesīšu šausmas un bailes no jums. Izdzirdējušas par jums, tās trīcēs un drebēs.”+

26 Tad no Kedēmotas+ tuksneša es sūtīju pie Hešbonas ķēniņa Sīhona ziņnešus ar šādu miermīlīgu lūgumu:+ 27 ”Ļauj mums šķērsot tavu zemi! Mēs iesim pa ceļu un nenogriezīsimies ne pa labi, ne pa kreisi.+ 28 Par pārtiku un ūdeni mēs tev maksāsim, tikai ļauj mums doties cauri tavai zemei, 29 kā mums ļāva Ēsava pēcnācēji, kas dzīvo Seīrā, un moābieši, kas mīt Ārā. Tad mēs pāriesim pāri Jordānai un nonāksim zemē, ko mums dod mūsu Dievs Jehova.” 30 Bet Hešbonas ķēniņš Sīhons mums to liedza, jo Jehova, jūsu Dievs, ļāva viņam ietiepties+ un nocietināt savu sirdi, lai viņu nodotu jūsu rokās, kā tas arī notika.+

31 Tad Jehova man teica: ”Es nododu Sīhonu un viņa zemi jums. Sāciet šo zemi ieņemt.”+ 32 Kad Sīhons ar visu savu karaspēku pie Jahacas mums uzbruka,+ 33 Jehova, mūsu Dievs, viņu nodeva mūsu varā, tā ka mēs sakāvām viņu, viņa dēlus un visu viņa karaspēku. 34 Mēs ieņēmām viņa pilsētas un tās pilnībā iznīcinājām līdz ar visiem iedzīvotājiem — vīriešiem, sievietēm un bērniem. Mēs neatstājām dzīvu nevienu pašu.+ 35 Sev mēs paņēmām tikai lopus un laupījumu, ko ieguvām iekarotajās pilsētās. 36 No Aroēras,+ kas atrodas Arnonas ielejas malā, un no pilsētas, kas ir ielejā, līdz pat Gileādai nebija tādas pilsētas, ko mēs nebūtu varējuši ieņemt. Jehova, mūsu Dievs, tās visas nodeva mūsu varā.+ 37 Bet amoniešu zemei mēs netuvojāmies.+ Mēs negājām uz Jabokas ieleju,+ kalnienes pilsētām un pārējām vietām, uz kurām Jehova, mūsu Dievs, bija aizliedzis doties.

3 Tad mēs devāmies prom pa ceļu, kas ved uz Basanu, un Basanas ķēniņš Ogs ar visu savu karaspēku iznāca pie Edrejas pret mums cīnīties.+ 2 Jehova man teica: ”Nebaidies no viņa, jo viņu pašu, viņa ļaudis un viņa zemi es nodošu tavās rokās, un tu darīsi ar viņu tāpat, kā tu darīji ar amoriešu ķēniņu Sīhonu, kas dzīvoja Hešbonā.” 3 Un Jehova, mūsu Dievs, nodeva mūsu rokās arī Basanas ķēniņu Ogu un visu viņa karaspēku. Mēs viņu sakāvām, tā ka no viņa ļaudīm pāri nepalika neviens pats. 4 Mēs ieņēmām visas viņa pilsētas — nebija tādas, ko mēs viņiem nebūtu atņēmuši —, pavisam sešdesmit pilsētas visā Argobas apgabalā, Basanā, pār kuru valdīja ķēniņš Ogs.+ 5 Tās visas bija nocietinātas pilsētas ar augstiem mūriem, vārtiem un aizšaujamiem; tāpat mēs ieņēmām arī daudzas mazākas pilsētas. 6 Mēs tās pilnībā iznīcinājām,+ tāpat kā bijām iznīcinājuši visas Hešbonas ķēniņa Sīhona pilsētas ar to iedzīvotājiem — vīriešiem, sievietēm un bērniem.+ 7 Visus lopus un visu, ko salaupījām iekarotajās pilsētās, mēs paņēmām sev.

8 Tā mēs atņēmām zemi diviem amoriešu ķēniņiem+ austrumos no Jordānas, no Arnonas ielejas līdz Hermona kalnam+ 9 (kalnam, ko sidonieši sauca par Sirjonu, bet amorieši — par Senīru), 10 visas pilsētas plakankalnē, visu Gileādu un visu Basanu līdz pat Salhai un Edrejai+ — pilsētām, kas atradās Basanas ķēniņa Oga valstī. 11 (Basanas ķēniņš Ogs bija pēdējais no refajiešiem. Viņa šķirsts* bija darināts no dzelzs*, un tas joprojām stāv amoniešu pilsētā Rabā. Tas ir deviņas olektis garš un četras olektis plats*, mērot pēc parastās olekts.) 12 Zeme, ko mēs tolaik ieguvām īpašumā, pletās uz ziemeļiem no Aroēras,+ kas ir pie Arnonas ielejas, un iekļāva pusi Gileādas kalnāja. Turienes pilsētas es atdevu Rūbena ciltij un Gada ciltij.+ 13 Pārējo Gileādas daļu un visu Basanu, pār kuru bija valdījis Ogs, es atdevu pusei Manases cilts.+ Viss Argobas apgabals, kas ir Basanā, bija pazīstams kā refajiešu zeme.

14 Manases dēls Jaīrs+ ieņēma visu Argobas apgabalu+ līdz gešūriešu un maahātiešu+ robežām un ciemus tajā Basanas daļā nodēvēja savā vārdā par Havot-Jaīru*.+ Tā tie saucas līdz pat šai dienai. 15 Gileādu es piešķīru Māhīram.+ 16 Bet Rūbena ciltij un Gada ciltij+ es piešķīru zemi no Gileādas līdz Arnonas ielejai (ielejas vidus ir viņu robeža) un līdz pat Jabokas ielejai, kas ir amoniešu robeža, 17 arī Aravu, Jordānu un tās austrumu krasta apgabalus no Kinneretas līdz Aravas jūrai jeb Sāls jūrai*, līdz Pisgas nogāzēm austrumos.+

18 Tad es jums* pavēlēju: ”Jehova, jūsu Dievs, jums ir devis īpašumā šo zemi. Tagad lai visi jūsu varonīgie vīri bruņojas un iet pa priekšu saviem brāļiem, Izraēla dēliem!+ 19 Tikai jūsu sievas, bērni un ganāmpulki (es zinu, ka jums ir daudz lopu) lai paliek pilsētās, ko es jums esmu devis. 20 Kad Jehova jūsu brāļiem dos mieru, tāpat kā ir devis jums, un arī viņi iemantos zemi, ko Jehova, jūsu Dievs, viņiem dos viņpus Jordānas, atgriezieties katrs savā īpašumā, ko es jums esmu devis.”+

21 Tajā laikā es Jozuam+ sacīju: ”Tu pats savām acīm redzēji, ko Jehova, mūsu Dievs, izdarīja ar tiem diviem ķēniņiem. Tāpat Jehova darīs ar visiem ķēniņiem, kuru zemēs tu iebruksi.+ 22 Nebaidieties no viņiem, jo Jehova, jūsu Dievs, cīnās par jums!”+

23 Tad es lūdzu Jehovam: 24 ”Visaugstais Kungs Jehova, tu esi atklājis savam kalpam savu diženumu un spēku*.+ Kurš dievs debesīs vai uz zemes veic tik varenus darbus kā tu?+ 25 Lūdzu, ļauj man iet un skatīt labo zemi, kas ir viņpus Jordānas, skaisto kalnieni un Libānu!”+ 26 Bet Jehova jūsu dēļ joprojām dusmojās uz mani+ un mani neuzklausīja. Jehova man teica: ”Diezgan! Nerunā vairs ar mani par to! 27 Kāp augšā Pisgas virsotnē+ un lūkojies uz rietumiem, ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem; apskati to zemi, jo tu neiesi pāri Jordānai.+ 28 Iecel Jozuu+ par vadītāju, iedrošini un stiprini viņu, jo viņš ies pāri upei+ tautas priekšgalā un to vedīs iemantot zemi, ko tu redzēsi.” 29 Tas viss notika, kamēr mēs palikām ielejā iepretī Bēt-Peorai.+

4 Izraēl, uzklausi norādījumus un priekšrakstus, ko es mācu! Ievērojiet tos, tad jūs dzīvosiet+ un iemantosiet zemi, ko Jehova, jūsu tēvu Dievs, jums dod. 2 Neko nepielieciet pie tā, ko es jums pavēlu, un neko no tā neatņemiet!+ Pildiet Jehovas, sava Dieva, likumus, kurus es jums daru zināmus.

3 Jūs paši savām acīm esat redzējuši, ko Jehova izdarīja ar visiem tiem, kas pievērsās Peora Baalam.+ Jehova, jūsu Dievs, viņus iznīcināja. 4 Bet jūs esat cieši pieķērušies savam Dievam Jehovam, tāpēc jūs visi šodien esat dzīvi. 5 Jehova, mans Dievs, man lika jums mācīt norādījumus un priekšrakstus,+ lai jūs tos ievērotu zemē, ko iemantosiet, un es jums tos esmu mācījis. 6 Cītīgi tos pildiet!+ Tad tautas, kas uzzinās par šiem norādījumiem, redzēs, ka jums piemīt gudrība+ un sapratne,+ un teiks: ”Šī lielā tauta patiešām ir gudra un saprātīga.”+ 7 Vai ir kāda cita liela tauta, kurai tās dievi būtu tik tuvu, cik tuvu mums ir mūsu Dievs Jehova vienmēr, kad viņu piesaucam?+ 8 Un vai ir kāda cita liela tauta, kurai būtu tik taisnīgi norādījumi un priekšraksti kā visa šī bauslība, ko es jums šodien daru zināmu?+

9 Sargieties, pielūkojiet, ka jūs neaizmirstat to, ko jūsu acis ir redzējušas. Lai tas paliek jūsu sirdī visu mūžu, un stāstiet to saviem bērniem un bērnubērniem.+ 10 Dienā, kad jūs stāvējāt Jehovas, sava Dieva, priekšā Horebā, Jehova man teica: ”Sapulcini tautu, lai viņi klausītos manus vārdus,+ mācītos bīties* mani,+ kamēr vien viņi dzīvo, un mācītu to arī saviem bērniem.”+

11 Tad jūs pienācāt pie kalna un nostājāties tā pakājē, bet kalns dega liesmās, kas kāpa līdz pašām debesīm, un to ietina melni mākoņi un bieza tumsa.+ 12 Un Jehova jūs uzrunāja no uguns.+ Jūs dzirdējāt viņu runājam, bet neredzējāt nekādu veidolu+ — bija vienīgi balss.+ 13 Viņš jums darīja zināmu savu līgumu+ — desmit baušļus*+ — un pavēlēja šos baušļus ievērot. Viņš tos uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm.+ 14 Tad Jehova man lika jums mācīt norādījumus un priekšrakstus, kas jums jāievēro tajā zemē, uz kuru jūs dodaties, lai to iemantotu.

15 Dienā, kad Jehova Horebā runāja ar jums no uguns, jūs neredzējāt nekādu veidolu, tāpēc pielūkojiet — 16 nerīkojieties nekrietni un netaisiet sev izcirstus tēlus, nedariniet neko, kas līdzinātos vīrietim vai sievietei,+ 17 dzīvniekam uz zemes vai putnam, kas lido debesīs,+ 18 jebkam, kas rāpo pa zemi, vai zivij, kas mīt ūdenī.+ 19 Kad, pacēluši acis uz debesīm, jūs redzat sauli, mēnesi un zvaigznes — visu debesu pulku —, neļaujieties vilinājumam tiem zemoties un kalpot.+ Jehova, jūsu Dievs, tos ir devis visām tautām zem debesīm. 20 Bet jūs Jehova ir izvedis no dzelzs kausējamās krāsns, no Ēģiptes, lai jūs būtu tauta, kas ir viņa īpašums,+ un tā tas šodien arī ir.

21 Jūsu dēļ Jehova sadusmojās uz mani,+ un viņš zvērēja, ka es nešķērsošu Jordānu un neieiešu labajā zemē, ko Jehova, jūsu Dievs, jums ļauj iemantot.+ 22 Es nomiršu šajā zemē; es neiešu pāri Jordānai,+ bet jūs iesiet tai pāri un iegūsiet īpašumā to labo zemi. 23 Pielūkojiet, ka jūs neaizmirstat līgumu, ko Jehova, jūsu Dievs, ar jums ir slēdzis,+ un netaisiet sev izcirstus tēlus un atveidus, kādus Jehova, jūsu Dievs, jums ir aizliedzis taisīt.+ 24 Jo Jehova, jūsu Dievs, ir versmaina uguns,+ viņš ir Dievs, kas prasa pilnīgu uzticību*.+

25 Ja pēc tam, kad jums būs dzimuši bērni un bērnubērni un jūs jau ilgi būsiet dzīvojuši tajā zemē, jūs rīkosieties nekrietni, sāksiet taisīt jebkādus izcirstus tēlus+ un darīt to, kas jūsu Dievam Jehovam nepatīk, tā viņu sadusmodami,+ 26 tad — es šodien piesaucu par lieciniekiem pret jums debesis un zemi — jūs ātri vien izzudīsiet no zemes, kas ir viņpus Jordānas un ko jūs ejat iemantot. Jūs tajā ilgi nepaliksiet, jūs tiksiet iznīcināti.+ 27 Jehova jūs izkaisīs tautu starpā,+ un tur, kur Jehova jūs būs aizdzinis, tikai nedaudzi no jums paliks dzīvi.+ 28 Tur jums būs jākalpo koka un akmens dieviem, kas ir cilvēka roku darināti,+ — dieviem, kas ne redz, ne dzird, ne ēd, ne saož.

29 Ja jūs, tur būdami, meklēsiet Jehovu, savu Dievu, ar visu sirdi un dvēseli*,+ jūs viņu atradīsiet.+ 30 Kad jūs būsiet nonākuši nelaimē un tas viss ar jums būs noticis, jūs atgriezīsieties pie sava Dieva Jehovas un viņam klausīsiet.+ 31 Jehova, jūsu Dievs, ir žēlsirdīgs Dievs.+ Viņš jūs nepametīs un neļaus jums aiziet postā, viņš neaizmirsīs līgumu, ko ir slēdzis ar jūsu tēviem.+

32 Jel domājiet par agrākajām dienām, kad jūsu vēl nebija, par laiku no tās dienas, kad Dievs uz zemes radīja cilvēku, taujājiet no vienas debesmalas līdz otrai, vai jebkad kaut kas tik dižens ir noticis, vai kādreiz kaut kas tāds ir dzirdēts.+ 33 Vai ļaudis no citām tautām ir dzirdējuši Dieva balsi atskanam no uguns (kā dzirdējāt jūs), turklāt palikuši dzīvi?+ 34 Vai Dievs kādreiz būtu ņēmis sev tautu, aizvezdams to no citas tautas vidus ar spriedumiem*, zīmēm, brīnumiem,+ karu,+ ar stipru un varenu roku+ un darbiem, kas iedveš bailes,+ kā Dievs Jehova to ir darījis Ēģiptē, jums redzot? 35 Jums tas tika parādīts, lai jūs saprastu, ka Jehova ir Dievs;+ nav cita tāda kā viņš.+ 36 Viņš runāja ar jums no debesīm, lai jūs pamācītu, uz zemes viņš jums rādīja savu lielo uguni, un jūs dzirdējāt viņu runājam no uguns.+

37 Viņš mīlēja jūsu tēvus un izraudzījās viņu pēcnācējus,+ tāpēc viņš jūs izveda no Ēģiptes ar savu lielo spēku. 38 Jūsu acu priekšā viņš izdzina tautas, lielākas un stiprākas par jums, lai jūs ievestu viņu zemē un jūs to iemantotu, kā tas arī ir noticis.+ 39 Tāpēc ziniet un ņemiet vērā, ka Jehova ir Dievs augšā debesīs un lejā uz zemes.+ Cita Dieva nav!+ 40 Pildiet viņa norādījumus un likumus, ko es jums šodien daru zināmus, lai jums un jūsu bērniem labi klātos un jūs varētu ilgi dzīvot zemē, ko Jehova, jūsu Dievs, jums dod.”+

41 Tad Mozus Jordānas austrumu pusē izraudzījās trīs pilsētas,+ 42 lai cilvēks, kas bez nodoma ir nogalinājis savu tuvāko, kuru viņš nebija ienīdis,+ varētu bēgt uz kādu no šīm pilsētām un palikt dzīvs.+ 43 Mozus izraudzījās šādas pilsētas: Beceru+ plakankalnes tuksnesī rūbeniešiem, Rāmotu+ Gileādā gadiešiem un Golānu+ Basanā manasiešiem.+

44 Šī ir bauslība,+ ko Mozus pavēstīja Izraēla tautai. 45 Šie ir atgādinājumi, norādījumi un priekšraksti, ko pēc iziešanas no Ēģiptes Mozus deva izraēliešiem+ 46 netālu no Jordānas, ielejā pretī Bēt-Peorai,+ zemē, kas bija piederējusi amoriešu ķēniņam Sīhonam, kurš bija dzīvojis Hešbonā+ un kuru Mozus un izraēlieši sakāva pēc iziešanas no Ēģiptes.+ 47 Izraēlieši ieņēma viņa zemi, kā arī Basanas ķēniņa Oga+ zemi. Tie iekaroja šo divu amoriešu ķēniņu zemes, kas atradās Jordānas austrumu pusē, — 48 zemes no Aroēras,+ kas ir Arnonas ielejas malā, līdz pat Siona kalnam jeb Hermonam,+ 49 kā arī visu Aravu austrumos no Jordānas līdz pat Aravas jūrai*, līdz Pisgas nogāzēm.+

5 Tad Mozus sasauca visu Izraēlu un teica: ”Klausies, Izraēl, norādījumus un priekšrakstus, ko es šodien daru zināmus! Mācieties tos un cītīgi ievērojiet. 2 Jehova, mūsu Dievs, Horebā noslēdza ar mums līgumu.+ 3 Jehova noslēdza šo līgumu nevis ar mūsu tēviem, bet ar mums — visiem, kas šodien esam šeit. 4 Vaigu vaigā Jehova runāja ar jums kalnā no uguns.+ 5 Toreiz es stāvēju starp Jehovu un jums,+ lai pavēstītu jums Jehovas vārdus, jo jūs baidījāties no uguns un nekāpāt kalnā.+ Viņš teica: 6 ”Es esmu Jehova, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes, no verdzības zemes.+ 7 Lai tev nav citu dievu bez manis!+

8 Netaisi sev izcirstus tēlus,+ ne citus atveidus, kas līdzinātos jebkam debesīs, uz zemes vai ūdenī. 9 Nezemojies un nekalpo tiem,+ jo es, Jehova, tavs Dievs, esmu Dievs, kas prasa pilnīgu uzticību*,+ kas tiem, kuri mani ienīst, bērnus soda par tēvu grēkiem līdz trešajai un ceturtajai paaudzei,+ 10 bet kas izturas ar uzticīgu mīlestību līdz tūkstošajai paaudzei pret tiem, kuri mani mīl un pilda manus likumus.

11 Nelieto Jehovas, sava Dieva, vārdu necienīgi,+ jo nevienu, kas necienīgi lieto viņa vārdu, Jehova neatstās nesodītu.+

12 Ievēro sabata dienu — lai tā tev ir svēta, kā tavs Dievs Jehova tev ir pavēlējis.+ 13 Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus,+ 14 bet septītā diena ir tava Dieva Jehovas sabats.+ Tad tu nedrīksti darīt nekādus darbus+ — ne tu pats, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavs vērsis, ne tavs ēzelis, ne kāds cits no taviem mājlopiem, ne arī ienācējs, kas mīt tavā pilsētā*.+ Lai tavs vergs un tava verdzene atpūšas tāpat kā tu.+ 15 Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptē un ka Jehova, tavs Dievs, izveda tevi no turienes ar stipru un varenu roku.+ Tāpēc Jehova, tavs Dievs, tev ir pavēlējis ievērot sabata dienu.

16 Godā savu tēvu un māti,+ kā Jehova, tavs Dievs, tev ir licis, lai tu ilgi dzīvotu un tev labi klātos zemē, ko Jehova, tavs Dievs, tev dod.+

17 Nenogalini!*+

18 Nepārkāp laulību!+

19 Nezodz!+

20 Nedod nepatiesu liecību pret savu tuvāko!+

21 Neiekāro sava tuvākā sievu!+ Neiekāro sava tuvākā namu, ne viņa lauku, ne viņa vergu, ne verdzeni, ne viņa vērsi, ne ēzeli, ne arī ko citu, kas pieder tavam tuvākajam.”+

22 Šos baušļus* Jehova jums deva, kad viņš skaļā balsī uzrunāja visu tautu kalnā no uguns, no mākoņa un biezas tumsas,+ un neko vairāk viņš nepiebilda. Viņš tos uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm un iedeva tās man.+

23 Kad jūs izdzirdējāt balsi, kas skanēja no tumsas (bet kalns tikmēr dega liesmās),+ jūs, cilšu galvas un vecākie, pienācāt pie manis 24 un teicāt: ”Jehova, mūsu Dievs, mums ir atklājis savu godu un diženumu, un mēs esam dzirdējuši no uguns atskanam viņa balsi.+ Šodien mēs esam redzējuši, ka cilvēks var palikt dzīvs, kad ar to ir runājis Dievs.+ 25 Bet šī lielā uguns mūs var aprīt. Mēs negribam mirt! Ja mēs vēlreiz dzirdēsim mūsu Dieva Jehovas balsi, mēs tiešām mirsim. 26 Kurš gan no cilvēkiem ir dzirdējis dzīvā Dieva balsi atskanam no uguns (kā esam dzirdējuši mēs) un palicis dzīvs? 27 Labāk ej tu un klausies, ko mūsu Dievs Jehova saka, un tad izstāsti mums visu, ko mūsu Dievs Jehova tev būs teicis, bet mēs klausīsimies un visu pildīsim.”+

28 Jehova dzirdēja, ko jūs man teicāt, un Jehova man sacīja: ”Es esmu dzirdējis, ko šie ļaudis tev teica, un viņiem ir taisnība.+ 29 Kaut viņu sirds vienmēr būtu noskaņota mani bīties+ un pildīt visus manus likumus!+ Tad viņiem un viņu bērniem labi klātos mūžīgi.+ 30 Ej un saki viņiem: ”Atgriezieties savās teltīs!” 31 Bet tu paliec šeit ar mani, un es tev pavēstīšu likumus, norādījumus un priekšrakstus, kas tev viņiem jāmāca. Tie viņiem būs jāievēro zemē, ko es viņiem dodu par īpašumu.” 32 Dariet tieši tā, kā jūsu Dievs Jehova jums ir pavēlējis.+ Nenovirzieties ne pa labi, ne pa kreisi!+ 33 Staigājiet to ceļu, ko jūsu Dievs Jehova jums ir licis iet,+ tad jūs dzīvosiet, jums labi klāsies un jūs ilgi paliksiet zemē, ko iegūsiet īpašumā.+

6 Šie ir likumi, norādījumi un priekšraksti, kurus Jehova, jūsu Dievs, ir pavēlējis jums mācīt, lai jūs tos ievērotu zemē, ko ejat iemantot. 2 Visu mūžu bīstieties savu Dievu Jehovu un pildiet viņa rīkojumus un likumus, ko es lieku pildīt jums, jūsu dēliem un dēludēliem,+ lai jūs ilgi dzīvotu.+ 3 Ņem tos vērā, Izraēl! Cītīgi tiem sekojiet, tad jums labi klāsies un jūs pieaugsiet skaitā tajā zemē, kur plūst piens un medus, kā Jehova, jūsu tēvu Dievs, jums ir apsolījis.

4 Klausies, Izraēl! Jehova — mūsu Dievs Jehova — ir viens vienīgs.+ 5 Mīli Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli*+ un ar visu savu spēku!+ 6 Lai vārdi, ko es tev šodien pavēlu pildīt, paliek tavā sirdī. 7 Cītīgi māci* tos saviem bērniem+ un runā par tiem, kad tu esi apsēdies savā namā un kad tu ej pa ceļu, kad tu gulies un kad tu celies.+ 8 Sien tos par atgādinājumu sev uz rokas, un lai tie ir kā apsējs tev uz pieres.+ 9 Raksti tos uz sava nama durvju stenderēm un uz saviem vārtiem.

10 Kad Jehova, jūsu Dievs, jūs ievedīs zemē, par kuru viņš jūsu tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam zvērēja, ka piešķirs to jums,+ un kad viņš jums dos lielas un skaistas pilsētas, ko neesat cēluši,+ 11 namus, kas pilni ar visādiem labumiem, kuru dēļ neesat pūlējušies, ūdenstvertnes, ko neesat izcirtuši, un vīna dārzus un olīvkokus, ko neesat stādījuši, un jūs ēdīsiet līdz sātam,+ 12 tad sargieties, ka jūs neaizmirstat Jehovu,+ kas jūs ir izvedis no Ēģiptes, no verdzības zemes. 13 Bīstieties Jehovu, savu Dievu,+ kalpojiet viņam+ un zvēriet viņa vārdā!+ 14 Nekalpojiet citiem dieviem, to tautu dieviem, kuras jums ir apkārt,+ 15 jo Jehova, jūsu Dievs, kas ir jūsu vidū, ir Dievs, kas prasa pilnīgu uzticību*.+ Bet, ja jūs tiem kalposiet, jūsu Dieva Jehovas dusmas iedegsies pret jums+ un viņš jūs noslaucīs no zemes virsas.+

16 Nepārbaudiet Jehovu, savu Dievu,+ kā jūs viņu pārbaudījāt pie Masas.+ 17 Vienmēr ievērojiet Jehovas, sava Dieva, likumus, atgādinājumus un norādījumus, ko viņš jums ir licis ievērot. 18 Dariet to, kas ir pareizs un labs Jehovas acīs, lai jums labi klātos un jūs ieietu labajā zemē, ko Jehova ir zvērējis dot jūsu tēviem, un to iemantotu,+ 19 padzenot visus savus ienaidniekus, kā Jehova ir apsolījis.+

20 Kad jūsu dēli jums vēlāk vaicās: ”Kāpēc Jehova, mūsu Dievs, jums ir devis šos atgādinājumus, norādījumus un priekšrakstus?”, 21 tad sakiet viņiem: ”Mēs bijām faraona vergi Ēģiptē, bet Jehova mūs izveda no Ēģiptes ar stipru roku. 22 Mēs paši savām acīm redzējām, kādas lielas un briesmīgas zīmes un brīnumus Jehova lika pieredzēt Ēģiptei,+ faraonam un visai viņa saimei.+ 23 Viņš mūs izveda no turienes, lai mūs atvestu šurp un mums dotu zemi, ko ar zvērestu bija apsolījis mūsu tēviem.+ 24 Tad Jehova mums pavēlēja pildīt visus šos norādījumus un bīties savu Dievu Jehovu, lai mums vienmēr klātos labi+ un mēs būtu dzīvi,+ kā esam dzīvi šodien. 25 Ja rūpīgi ievērosim visus šos likumus, paklausīdami mūsu Dievam Jehovam, kā viņš mums ir pavēlējis, viņš mūs uzskatīs par taisniem.”+

7 Kad Jehova, jūsu Dievs, jūs ievedīs zemē, ko jūs ejat iemantot,+ viņš iznīdēs no turienes lielas tautas:+ hetiešus, girgasiešus, amoriešus,+ kanaāniešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus+ — septiņas tautas, kas ir lielākas un stiprākas par jums.+ 2 Jehova, jūsu Dievs, tās nodos jūsu varā, un jūs tās sakausiet.+ Iznīciniet tās pilnībā!+ Neslēdziet ar tām nekādas vienošanās, nedz iežēlojieties par tām.+ 3 Nesaradojieties ar tām! Nedodiet savas meitas viņu dēliem un neņemiet viņu meitas saviem dēliem,+ 4 jo viņi novērsīs jūsu dēlus no Dieva un tie kalpos citiem dieviem.+ Tad Jehova iedegsies dusmās pret jums un drīz vien jūs iznīcinās.+

5 Rīkojieties šādi: nopostiet viņu altārus, sadragājiet viņu elku akmeņus,+ nocērtiet viņu elku stabus*+ un sadedziniet viņu izcirstos tēlus!+ 6 Jūs Jehovam, savam Dievam, esat svēta tauta, un Jehova, jūsu Dievs, jūs ir izraudzījies par savu tautu, dārgu īpašumu visu tautu vidū, kas ir uz zemes.+

7 Jehova apliecināja sirsnīgas jūtas pret jums un jūs izraudzījās+ nevis tāpēc, ka jūs bijāt lielākā visu tautu starpā (jūs taču bijāt mazākā no visām tautām),+ 8 bet gan tāpēc, ka Jehova jūs mīlēja un pildīja zvērestu, ko viņš bija devis jūsu tēviem.+ Tāpēc Jehova ar stipru roku izveda un atbrīvoja* jūs no verdzības,+ no Ēģiptes valdnieka faraona varas. 9 Jūs labi zināt, ka Jehova, jūsu Dievs, ir patiesais Dievs. Viņš ir uzticīgs Dievs, kas pilda savu līgumu un izturas ar uzticīgu mīlestību līdz tūkstošajai paaudzei pret tiem, kuri viņu mīl un pilda viņa likumus.+ 10 Bet tiem, kas viņu ienīst, viņš atmaksās, tos iznīcinādams.+ Viņš nekavēsies sodīt tos, kas viņu ienīst; viņš tiem atmaksās. 11 Tāpēc cītīgi ievērojiet likumus, norādījumus un priekšrakstus, ko es jums šodien lieku pildīt.

12 Ja jūs uzklausīsiet šos priekšrakstus, ņemsiet tos vērā un tos pildīsiet, tad jūsu Dievs Jehova ievēros savu līgumu un izturēsies pret jums ar uzticīgu mīlestību, kā viņš ir zvērējis jūsu tēviem. 13 Viņš jūs mīlēs, svētīs un vairos. Viņš jūs svētīs ar daudziem bērniem*,+ jūs ievāksiet bagātu ražu, viņš jums dāvās labību, jaunu vīnu un eļļu,+ kā arī daudz teļu un jēru zemē, ko viņš jums piešķirs, kā ir zvērējis jūsu tēviem.+ 14 Jūs būsiet svētīti vairāk par visām citām tautām;+ neauglīgu nebūs nedz jūsu ļaužu, nedz jūsu lopu vidū.+ 15 Jehova novērsīs no jums visas kaites, un viņš neliks nākt pār jums nevienai no tām briesmīgajām slimībām, kādas jūs redzējāt Ēģiptē.+ Tās viņš uzsūtīs visiem tiem, kas jūs ienīst. 16 Iznīciniet visas tautas, ko Jehova, jūsu Dievs, nodod jūsu varā.+ Nežēlojiet tās+ un nekalpojiet to dieviem,+ jo tie jums kļūs par slazdu.+

17 Varbūt jūs domājat: ”Šīs tautas ir lielākas par mums. Kā mēs tās izdzīsim?”+ 18 Tomēr jums no tām nav jābaidās.+ Neaizmirstiet, ko Jehova, jūsu Dievs, izdarīja ar faraonu un visu Ēģipti,+ 19 atcerieties iespaidīgos spriedumus, kas tika īstenoti jūsu acu priekšā, kā arī zīmes un brīnumus+ un pieminiet, kā jūsu Dievs Jehova jūs izveda ar stipru un varenu roku.+ Tā jūsu Dievs Jehova darīs ar visām tautām, no kurām jūs bīstaties.+ 20 Jehova, jūsu Dievs, uzsūtīs tām šausmas*, un visi šie ļaudis aizies bojā — pat tie, kas vēl būs palikuši+ un būs paslēpušies no jums. 21 Nebaidieties no šīm tautām, jo Jehova, jūsu Dievs, ir ar jums,+ viņš ir dižens Dievs, kas iedveš bijību.+

22 Jehova, jūsu Dievs, izdzīs šīs tautas pamazām.+ Neiznīciniet tās uzreiz, lai zemē nesavairotos plēsīgi zvēri. 23 Jehova, jūsu Dievs, tās nodos jūsu varā un citu pēc citas satrieks, līdz tās būs izzudušas.+ 24 To ķēniņus viņš nodos jūsu rokās,+ un jūs izdzēsīsiet viņu vārdus zemes virsū*.+ Neviens jums nespēs stāties pretī,+ un jūs šos ļaudis iznīcināsiet.+ 25 Viņu dievu tēlus sadedziniet!+ Neiekārojiet sudrabu un zeltu, kas tos klāj, un neņemiet to sev,+ lai tas jums nekļūtu par slazdu, — tas viss jūsu Dievam Jehovam ir pretīgs.+ 26 Neienesiet šādu preteklību savā namā, lai līdz ar šo preteklību neiznīcina arī jūs. Lai jums tā dziļi riebjas un derdzas, jo tā ir jāiznīcina*!

8 Rūpīgi ievērojiet visus likumus, ko es jums šodien dodu, tad jūs dzīvosiet,+ pieaugsiet skaitā, ieiesiet zemē, ko Jehova ir zvērējis dot jūsu tēviem, un iegūsiet to īpašumā.+ 2 Atcerieties savu ilgo ceļu un to, kā visus šos četrdesmit gadus Dievs Jehova jūs veda pa tuksnesi,+ lai jums mācītu pazemību, jūs pārbaudītu+ un tā uzzinātu, kas ir jūsu sirdī,+ — lai redzētu, vai jūs pildīsiet viņa likumus vai ne. 3 Viņš jums mācīja pazemību, ļāva ciest izsalkumu+ un ēdināja jūs ar mannu,+ ko nepazināt jūs un nepazina jūsu tēvi, lai jūs saprastu, ka cilvēka dzīvība ir atkarīga ne no maizes vien*, bet arī no katra vārda, kas nāk no Jehovas mutes.+ 4 Šajos četrdesmit gados jūsu drēbes nenovalkājās un kājas nepietūka.+ 5 Un jūs labi zināt, ka jūsu Dievs Jehova jūs pamācīja, kā tēvs pamāca savu dēlu.+

6 Pildiet sava Dieva Jehovas likumus — staigājiet viņa ceļus un bīstieties viņu! 7 Jehova, jūsu Dievs, jūs ved uz labu zemi+ — uz zemi, kur tek upes, kur līdzenumos un kalnos plūst strauti un avoti, 8 uz zemi, kur aug kvieši un mieži, vīnogulāji, vīģes koki un granātkoki,+ uz zemi, kur ir olīveļļa un medus,+ 9 uz zemi, kur maizes būs diezgan un kur jums nekā netrūks, uz zemi, kur akmeņos ir dzelzs un kalnos ir iegūstams varš.

10 Kad jūs ēdīsiet līdz sātam, tad slavējiet savu Dievu Jehovu par labo zemi, ko viņš jums ir devis.+ 11 Sargieties aizmirst savu Dievu Jehovu — nepārstājiet ievērot viņa likumus, priekšrakstus un rīkojumus, ko es jums šodien lieku pildīt. 12 Kad jūs ēdīsiet līdz sātam, kad jūs būsiet uzcēluši skaistus namus un tajos dzīvosiet,+ 13 kad jūsu liellopi un sīklopi būs savairojušies, kad sudrabs un zelts jums ies vairumā un jums visa kā būs pārpārēm, 14 tad nepieļaujiet, ka jūsu sirds kļūtu lepna+ un jūs aizmirstu Jehovu, savu Dievu, kas jūs izveda no Ēģiptes, no verdzības zemes,+ 15 un kas jūs veda caur lielo un briesmīgo tuksnesi,+ kur mīt indīgas čūskas un skorpioni un kur zeme izkaltusi un nav ūdens. Viņš lika ūdenim izplūst no krama cietas klints+ 16 un tuksnesī jūs ēdināja ar mannu,+ ko jūsu tēvi nepazina, lai jums mācītu pazemību+ un jūs pārbaudītu un lai tas jums vēlāk nāktu par labu.+ 17 Ja jūs domāsiet: ”Mēs esam ieguvuši šo bagātību paši saviem spēkiem, paši savām rokām,”+ — 18 tad atcerieties, ka spēku kļūt bagātiem jums dod jūsu Dievs Jehova,+ pildīdams ar jūsu tēviem slēgto līgumu, kā tas šodien ir redzams.+

19 Es jūs šodien brīdinu: ja jūs aizmirsīsiet savu Dievu Jehovu, pielūgsiet citus dievus, tiem kalposiet un zemosieties, tad jūs katrā ziņā aiziesiet bojā.+ 20 Jūs aiziesiet bojā tāpat kā tās tautas, ko Jehova iznīcina jūsu acu priekšā, jo jūs nebūsiet klausījuši Jehovam, savam Dievam.+

9 Klausies, Izraēl! Tagad jūs šķērsosiet Jordānu,+ lai atņemtu zemi tautām, kas ir lielākas un stiprākas par jums,+ un ieņemtu lielas pilsētas, kuru nocietinājumi sniedzas debesīs,+ 2 pilsētas, kur dzīvo anākieši,+ stipri un gari ļaudis, par kuriem, kā jūs esat dzirdējuši un kā jūs zināt, mēdz teikt: ”Kas spēj stāties pretī Anāka dēliem?” 3 Tāpēc šodien ņemiet vērā, ka jūsu Dievs Jehova jums ies pa priekšu.+ Viņš ir versmaina uguns,+ un viņš iznīcinās turienes tautas. Viņš tās pakļaus jūsu acu priekšā, lai jūs tās varētu ātri izdzīt un iznīdēt, kā Jehova jums ir apsolījis.+

4 Kad jūsu Dievs Jehova, jums tuvojoties, šīs tautas izdzīs, tad nedomājiet: ”Jehova mūs ir ievedis šajā zemē un ļāvis to iegūt īpašumā mūsu taisnīguma dēļ.”+ Nē, Jehova tās dzen ārā šo tautu ļaundarību dēļ.+ 5 Ne jau sava taisnīguma vai sirds skaidrības dēļ jūs iemantosiet šo zemi. Šo tautu ļaundarību dēļ Jehova, jūsu Dievs, tās padzen, jums tuvojoties,+ kā arī tādēļ, lai pildītu zvērestu, ko Jehova ir devis jūsu tēviem Ābrahāmam,+ Īzakam+ un Jēkabam.+ 6 Tāpēc ņemiet vērā, ka ne jau jūsu taisnīguma dēļ Jehova, jūsu Dievs, jums dod šo labo zemi, lai jūs to iemantotu, — jūs taču esat stūrgalvīga tauta.+

7 Atcerieties un nekad neaizmirstiet, kā jūs tuksnesī sadusmojāt Jehovu, savu Dievu.+ Kopš dienas, kad jūs atstājāt Ēģipti, līdz laikam, kad jūs nonācāt šai vietā, jūs esat dumpojušies pret Jehovu.+ 8 Jau Horebā jūs sadusmojāt Jehovu, un Jehova iekaisa pret jums tik lielās dusmās, ka grasījās jūs iznīcināt.+ 9 Kad es uzkāpu kalnā, lai saņemtu akmens plāksnes,+ tā līguma plāksnes, kuru Jehova ar jums noslēdza,+ es tur paliku četrdesmit dienas un četrdesmit naktis,+ un es neko neēdu un nedzēru. 10 Toreiz Jehova man iedeva divas akmens plāksnes, ko bija aprakstījis ar savu pirkstu, un uz tām bija visi vārdi, ko Jehova, kalnā runādams no uguns, jums bija teicis tajā dienā, kad jūs bijāt sapulcināti.+ 11 Pēc četrdesmit dienām un četrdesmit naktīm Jehova man iedeva abas akmens plāksnes, līguma plāksnes, 12 un Jehova man sacīja: ”Steigšus kāp lejā no šejienes, jo tava tauta, ko tu izvedi no Ēģiptes, ir rīkojusies nekrietni.+ Šie ļaudis jau tik drīz ir novērsušies no ceļa, kuru es viņiem pavēlēju iet, un ir izlējuši tēlu.”+ 13 Tad Jehova man teica: ”Es vēroju šos ļaudis un redzu, ka tie ir stūrgalvīgi.+ 14 Nu es gribu viņus iznīcināt un izdzēst viņu vārdu zemes virsū*, bet tevi es darīšu par tautu, kas lielāka un stiprāka nekā viņi.”+

15 Es pagriezos un kāpu lejā no kalna, bet kalns dega liesmās,+ un rokās man bija abas līguma plāksnes.+ 16 Tad es ieraudzīju, ka jūs bijāt grēkojuši pret savu Dievu Jehovu — jūs bijāt izlējuši sev teļa tēlu! Jau tik drīz jūs bijāt novērsušies no ceļa, kuru Jehova jums bija pavēlējis iet.+ 17 Sagrābis abas plāksnes, es tās nometu zemē un sadauzīju jūsu acu priekšā.+ 18 Tad es zemojos Jehovas priekšā, tāpat kā iepriekš, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis. Es neko neēdu un nedzēru+ visu to grēku dēļ, ko jūs bijāt darījuši, rīkodamies tā, kā Jehovam nepatīk, un viņu sadusmodami. 19 Es biju pārbijies, jo Jehova bija iededzies tādās dusmās pret jums,+ ka grasījās jūs iznīcināt. Taču Jehova arī šoreiz mani uzklausīja.+

20 Jehova bija tik dusmīgs uz Āronu, ka gribēja viņu iznīcināt,+ bet es toreiz lūdzu arī par Āronu. 21 Tad es sadedzināju teļu,+ ko darinot jūs bijāt grēkojuši. Es to sadauzīju un sīki saberzu, līdz tas pārvērtās smalkos putekļos, un putekļus es izkaisīju strautā, kas tek no kalna.+

22 Arī pie Tabēras,+ Masas+ un Kibrot-Taavas+ jūs sadusmojāt Jehovu. 23 Kad Jehova jums lika atstāt Kadeš-Barneu+ un teica: ”Ejiet un iegūstiet īpašumā zemi, ko es jums dodu!”, jūs atkal pretojāties sava Dieva Jehovas pavēlei,+ jūs viņam neticējāt+ un neklausījāt. 24 Jūs esat dumpojušies pret Jehovu, kopš es jūs pazīstu.

25 Tā nu es zemojos Jehovas priekšā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis+ — es zemojos, jo Jehova bija teicis, ka jūs iznīcinās. 26 Es lūdzu Jehovam: ”Visaugstais Kungs Jehova, neliec savai tautai iet bojā! Viņi taču ir tavs īpašums,+ ko tu savā diženumā izglābi un ar stipru roku izvedi no Ēģiptes.+ 27 Atceries savus kalpus Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu+ un neņem vērā šīs tautas stūrgalvību, ļaunumu un grēkus!+ 28 Citādi ļaudis tajā zemē, no kuras tu mūs izvedi, varētu teikt: ”Jehova nespēja tos ievest zemē, ko tiem bija apsolījis. Viņš tos ienīda, tāpēc viņš tos izveda tuksnesī, lai nonāvētu.”+ 29 Viņi ir tava tauta un tavs īpašums,+ un tu viņus izvedi ārā ar savu lielo spēku un vareno roku.”+

10 Toreiz Jehova man sacīja: ”Izkal divas akmens plāksnes, tādas pašas kā iepriekšējās,+ un kāp pie manis kalnā; darini arī koka šķirstu*. 2 Es uzrakstīšu uz tām vārdus, kas bija uz pirmajām plāksnēm, kuras tu sadauzīji, un tev tās būs jāieliek šķirstā.” 3 Tā nu es izgatavoju šķirstu no akācijas koka, izkalu divas akmens plāksnes, tādas pašas kā iepriekšējās, un uzkāpu kalnā ar abām plāksnēm rokās.+ 4 Tad Jehova uzrakstīja uz plāksnēm vārdus, ko viņš bija rakstījis iepriekš,+ desmit baušļus,*+ ko Jehova jums bija pavēstījis kalnā no uguns+ tajā dienā, kad jūs bijāt sapulcināti,+ un viņš tās iedeva man. 5 Es nokāpu no kalna+ un, kā Jehova man bija pavēlējis, ieliku plāksnes šķirstā, ko biju izgatavojis. Tās vēl aizvien ir tur.

6 No Beērot-Benē-Jaakānas izraēlieši aizgāja uz Mosēru, un tur nomira Ārons.+ Viņš tika apglabāts, un viņa vietā par priesteri kļuva viņa dēls Eleāzars.+ 7 No turienes viņi devās uz Gudgodu, bet no Gudgodas — uz Jotbātu,+ zemi, kur plūst ūdens straumes.

8 Tolaik Jehova izraudzījās Levija cilti+ un uzdeva levītiem nest Jehovas līguma šķirstu,+ stāvēt Jehovas priekšā, lai viņam kalpotu, un dot svētību viņa vārdā.+ Un tie to dara līdz pat šai dienai. 9 Tāpēc Levijam nav piešķirta nekāda daļa un mantojums līdz ar saviem brāļiem. Viņa mantojums ir Jehova, kā jūsu Dievs Jehova to viņam ir teicis.+ 10 Bet es paliku kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis,+ tāpat kā iepriekšējo reizi, un Jehova arī šoreiz mani uzklausīja+ — Jehova nevēlējās jūs iznīcināt. 11 Tad Jehova man sacīja: ”Ej un nostājies ļaužu priekšā! Sagatavo viņus ceļam, lai viņi iet un iegūst īpašumā zemi, ko es viņiem došu, kā es to esmu zvērējis viņu tēviem.”+

12 Un nu, Izraēl, — ko Jehova, tavs Dievs, no tevis prasa?+ Neko vairāk kā tikai bīties Jehovu, savu Dievu,+ staigāt visus viņa ceļus,+ mīlēt viņu, kalpot Jehovam, savam Dievam, ar visu sirdi un dvēseli*+ 13 un pildīt Jehovas likumus un rīkojumus, ko es jums šodien lieku ievērot jums pašiem par labu.+ 14 Lūk, Jehovam, jūsu Dievam, pieder debesis un debesu debesis, zeme un viss, kas uz tās!+ 15 Bet tikai jūsu tēviem Jehova vēlējās tuvoties un viņus iemīlēja, un no visām tautām viņš izraudzījās jūs, viņu pēcnācējus,+ kā tas šodien ir redzams. 16 Tad nu attīriet savu sirdi*+ un neesiet vairs stūrgalvīgi!+ 17 Jehova, jūsu Dievs, taču ir dievu Dievs+ un kungu Kungs, viņš ir liels un varens Dievs, kas iedveš bijību, kas neņem vērā neviena stāvokli+ un kas kukuļus nepieņem. 18 Viņš spriež taisnu tiesu bārenim un atraitnei;+ viņš mīl ienācēju+ un dod tam maizi un apģērbu. 19 Mīliet arī jūs ienācējus, jo jūs paši bijāt ienācēji Ēģiptē.+

20 Bīstieties savu Dievu Jehovu, kalpojiet viņam,+ pieķerieties viņam un viņa vārdā zvēriet! 21 Slavējiet viņu!+ Viņš ir jūsu Dievs, kas jūsu labā ir darījis visus šos lielos un varenos darbus, kurus jūs esat redzējuši paši savām acīm.+ 22 Kad jūsu tēvi aizgāja uz Ēģipti, viņu pulks bija septiņdesmit cilvēku,+ bet tagad Jehova, jūsu Dievs, jūs ir vairojis kā zvaigznes debesīs.+

11 Mīliet Jehovu, savu Dievu,+ un vienmēr pildiet savus pienākumus pret viņu, pildiet viņa rīkojumus, priekšrakstus un likumus. 2 Ņemiet vērā, ka šodien es runāju ar jums, nevis ar jūsu dēliem, kas nav pieredzējuši, kā jūsu Dievs Jehova pamāca,+ un nav redzējuši viņa diženumu+ un viņa stipro un vareno roku.+ 3 Tie nav redzējuši viņa zīmes un darbus — visu, ko viņš izdarīja ar Ēģiptes valdnieku faraonu un tā zemi,+ 4 ko viņš izdarīja ar ēģiptiešu karaspēku, faraona zirgiem un kaujas ratiem un kā viņš tos apklāja ar Sarkanās jūras ūdeņiem, kad tie dzinās jums pakaļ; Jehova tos iznīcināja reizi par visām reizēm.+ 5 Tie nav redzējuši, ko viņš jūsu labā ir darījis tuksnesī, pirms jūs nonācāt šai vietā, 6 un ko viņš izdarīja ar rūbeniešiem Dātanu un Abirāmu, Eliāba dēliem, kad visu izraēliešu acu priekšā atvērās zeme un aprija šos vīrus kopā ar viņu saimēm, viņu teltīm un ikvienu dzīvu radību, kas bija ar viņiem.+ 7 Turpretī jūs paši savām acīm esat redzējuši visus Jehovas lielos darbus.

8 Ievērojiet visus likumus, ko es jums šodien dodu, lai jūs pieaugtu spēkā un iegūtu īpašumā zemi, uz kuru jūs ejat, 9 un lai jūs ilgi dzīvotu+ tajā zemē, ko Jehova ir zvērējis dot jūsu tēviem un viņu pēcnācējiem,+ — zemē, kur plūst piens un medus.+

10 Zeme, ko jūs dodaties iemantot, nav tāda kā Ēģipte, no kuras jūs iznācāt, kur jūs sējāt sēklu un smagi strādājāt, dzirdinādami zemi* kā sakņu dārzu. 11 Zeme, ko jūs ejat iegūt īpašumā, ir kalnu un līdzenumu zeme.+ To veldzē ūdens, ko dod lietus no debesīm;+ 12 tā ir zeme, par kuru gādā Jehova, jūsu Dievs. Jūsu Dieva Jehovas acis tai ir pievērstas ik dienas no gada sākuma līdz beigām.

13 Ja jūs vienmēr klausīsiet likumiem, ko es jums šodien lieku ievērot, mīlēsiet Jehovu, savu Dievu, un kalposiet viņam ar visu sirdi un dvēseli*,+ 14 viņš* dos jūsu zemei lietu īstajā laikā — rudens lietu un pavasara lietu — un jums būs labība, jauns vīns un eļļa.+ 15 Viņš gādās, lai jūsu lopiem ganībās būtu zāle, un arī jums pašiem ēdamā būs papilnam.+ 16 Pielūkojiet, ka jūsu sirds neļaujas vilinājumam un nenomaldās un ka jūs nesākat pielūgt citus dievus un tiem zemoties,+ 17 citādi Jehova iedegsies pret jums dusmās un aizslēgs debesis, un tad nelīs lietus,+ zeme nedos ražu un jūs ātri pazudīsiet no labās zemes, ko Jehova jums dod.+

18 Ierakstiet manus vārdus savā sirdī un dvēselē un sieniet tos par atgādinājumu sev uz rokas, un lai tie ir kā apsējs jums uz pieres.+ 19 Māciet tos saviem bērniem un runājiet par tiem, kad esat apsēdušies savā namā un kad ejat pa ceļu, kad guļaties un kad ceļaties.+ 20 Rakstiet tos uz sava nama durvju stenderēm un uz saviem vārtiem, 21 lai jūs un jūsu bērni ilgi dzīvotu+ zemē, ko Jehova zvērēja dot jūsu tēviem,+ — tik ilgi, kamēr vien debesis būs pār zemi.

22 Ja jūs rūpīgi ievērosiet visus likumus, ko es jums dodu, un tos pildīsiet — mīlēsiet Jehovu, savu Dievu,+ staigāsiet visus viņa ceļus un pieķersieties viņam+ —, 23 tad Jehova jūsu acu priekšā aizdzīs visas citas tautas.+ Jūs uzveiksiet tautas, kas ir lielākas un stiprākas par jums.+ 24 Katra vieta, kur jūs spersiet savu kāju, būs jūsu,+ un jūsu robežas stiepsies no tuksneša līdz Libānam, no Eifratas upes līdz rietumu jūrai*.+ 25 Neviens jums nespēs stāties pretī.+ Jūsu Dievs Jehova, kā ir solījis, sēs šausmas un bailes no jums visā zemē, pa kuru jūs staigāsiet.+

26 Es jums šodien piedāvāju svētību un lāstu.+ 27 Ja jūs klausīsiet jūsu Dieva Jehovas likumiem, ko es jums šodien lieku ievērot, jūs būsiet svētīti,+ 28 bet, ja jūs neklausīsiet jūsu Dieva Jehovas likumiem, novērsīsieties no ceļa, kuru es jums šodien lieku iet, un kalposiet dieviem, ko jūs nepazīstat, jūs būsiet nolādēti.+

29 Kad Jehova, jūsu Dievs, jūs ievedīs zemē, ko jūs ejat iegūt īpašumā, pasludiniet svētību Garicima kalnā un lāstu — Ēbala kalnā.+ 30 Tie ir otrpus Jordānai, rietumos, iepretī Gilgālai pie Mores dižkokiem,+ — kanaāniešu zemē, kuri dzīvo Aravā. 31 Jūs šķērsosiet Jordānu, lai ieietu zemē, ko jums dod jūsu Dievs Jehova, un lai to iemantotu.+ Kad jūs to būsiet iemantojuši un tajā dzīvosiet, 32 pildiet visus norādījumus un priekšrakstus, ko es jums šodien daru zināmus.+

12 Lūk, norādījumi un priekšraksti, kas jums cītīgi jāpilda, kamēr vien jūs dzīvosiet zemē, ko Jehova, jūsu tēvu Dievs, jums dos īpašumā. 2 Pilnībā izpostiet visas vietas, kur tautas, ko jūs uzveiksiet, ir kalpojušas saviem dieviem,+ — gan augstu kalnos, gan uz pakalniem, gan zem katra zaļojoša koka. 3 Nojauciet viņu altārus, sadragājiet viņu elku akmeņus,+ sadedziniet viņu elku stabus* un nocērtiet viņu dievu tēlus,+ lai pat to vārdi pazustu no turienes.+

4 Nekalpojiet savam Dievam Jehovam tā, kā šīs tautas kalpo saviem dieviem.+ 5 Ejiet uz vietu, ko jūsu Dievs Jehova izraudzīsies savam vārdam kādā no jūsu cilšu novadiem, uz vietu, kur viņš izlems mājot, un tur viņam kalpojiet.+ 6 Uz turieni nesiet savus dedzināmos upurus,+ kaujamos upurus, desmitās daļas,+ ziedojumus,+ solījuma upurus, labprātīgos upurus+ un savu liellopu un sīklopu pirmdzimtos.+ 7 Tur kopā ar savu saimi tos ēdiet sava Dieva Jehovas priekšā+ un priecājieties par visu savu veikumu,+ jo Jehova, jūsu Dievs, jūs ir svētījis.

8 Nerīkojieties tā, kā mēs šeit rīkojamies tagad, kad katrs dara to, ko pats uzskata par pareizu, 9 jo jūs vēl neesat nonākuši dzīvesvietā,+ ko Jehova, jūsu Dievs, jums dod īpašumā. 10 Kad jūs šķērsosiet Jordānu+ un dzīvosiet zemē, ko Jehova, jūsu Dievs, jums dod īpašumā, viņš jums piešķirs mieru no visiem jūsu ienaidniekiem, kas ir jums apkārt, un jūs dzīvosiet drošībā.+ 11 Visu, ko es jums pavēlu nest, — dedzināmos upurus, kaujamos upurus, desmitās daļas,+ ziedojumus un upurus, ko dodat, pildot solījumu Jehovam, — nesiet uz vietu, ko jūsu Dievs Jehova izraudzīsies, lai tur mājotu viņa vārds.+ 12 Priecājieties Jehovas, sava Dieva, priekšā!+ Lai priecājas jūsu dēli, jūsu meitas, jūsu kalpi un kalpones, kā arī levīti, kas dzīvo jūsu pilsētās (jo levītiem nav piešķirta nekāda daļa un mantojums līdz ar jums).+ 13 Piesargieties, ka jūs nenesat dedzināmos upurus kādā citā vietā, kas jums iepatīkas.+ 14 Nesiet dedzināmos upurus tikai tajā vietā, ko Jehova izraudzīsies kādā no jūsu cilšu novadiem, un tur dariet visu, ko es jums pavēlu.+

15 Jūs drīkstat kaut dzīvniekus un ēst to gaļu, kad vien gribat,+ jebkurā no jūsu pilsētām, priecājoties par to, kā jūsu Dievs Jehova jūs ir svētījis. To drīkst ēst kā netīrais, tā tīrais, tāpat kā ikviens drīkst ēst gazeles vai brieža gaļu. 16 Taču asinis jūs nedrīkstat ēst+ — izlejiet tās zemē kā ūdeni.+ 17 Savās pilsētās jūs nedrīkstat ēst desmito daļu no labības, jauna vīna un eļļas, liellopu un sīklopu pirmdzimtos,+ upurus, ko dodat, pildot solījumu, labprātīgos upurus un ziedojumus. 18 To visu ēdiet Jehovas, sava Dieva, priekšā vietā, ko Jehova, jūsu Dievs, izraudzīsies,+ — ēdiet jūs paši, un lai ēd jūsu dēli, jūsu meitas, jūsu kalpi un kalpones, kā arī levīti, kas dzīvo jūsu pilsētās. Priecājieties Jehovas, sava Dieva, priekšā par visu savu veikumu! 19 Pielūkojiet, ka jūs neaizmirstat levītus,+ kamēr vien jūs dzīvojat savā zemē.

20 Kad Jehova, jūsu Dievs, būs paplašinājis jūsu robežas,+ kā viņš jums ir apsolījis,+ un jūs gribēsiet ēst gaļu un teiksiet: ”Es gribu ēst gaļu,” — tad ēdiet gaļu, cik vien jums tīk.+ 21 Ja vieta, ko Jehova, jūsu Dievs, izraudzīsies savam vārdam,+ būs tālu, tad dariet, kā es jums esmu pavēlējis: kaujiet lopus no sava liellopu un sīklopu ganāmpulka, ko Jehova jums ir devis, un ēdiet tos savās pilsētās, kad vien jums tīk. 22 Jūs varat ēst šo gaļu, tāpat kā gazeles un brieža gaļu;+ to var ēst kā netīrais, tā tīrais. 23 Tikai cieši apņemieties neēst asinis,+ jo asinis ir dzīvība;+ neēdiet dzīvību kopā ar gaļu! 24 Asinis jūs nedrīkstat ēst — izlejiet tās zemē kā ūdeni!+ 25 Neēdiet tās! Ja jūs ņemsiet vērā šo norādījumu, jūs darīsiet to, kas Jehovas acīs ir pareizs, un jums un jūsu bērniem klāsies labi. 26 Kad jūs dosieties uz vietu, ko Jehova būs izraudzījies, ņemiet tikai svētās veltes un savus solījuma upurus. 27 Tur uz Jehovas, sava Dieva, altāra upurējiet dedzināmos upurus — gaļu un asinis;+ arī citu upuru asinis izlejiet pie Jehovas, sava Dieva, altāra,+ bet to gaļu jūs drīkstat ēst.

28 Klausiet visiem šiem vārdiem, ko es jums lieku pildīt, lai jums un jūsu bērniem vienmēr labi klātos! Ja jūs tā rīkosieties, jūs darīsiet to, kas jūsu Dieva Jehovas acīs ir labs un pareizs.

29 Kad Jehova, jūsu Dievs, būs iznīcinājis tautas tajā zemē, ko jūs ieņemsiet,+ un jūs tur dzīvosiet, 30 tad piesargieties, lai pēc tam, kad tās būs iznīcinātas, jūs nesāktu staigāt šo tautu pēdās. Netaujājiet par to dieviem, nesakiet: ”Kā šīs tautas kalpoja saviem dieviem? Mēs darīsim tāpat.”+ 31 Jūs nedrīkstat tā kalpot savam Dievam Jehovam. Šie ļaudis, kalpodami saviem dieviem, rīkojas pretīgi un dara to, ko Jehova ienīst, viņi saviem dieviem par upuri pat sadedzina dēlus un meitas.+ 32 Visu, ko es jums pasludinu, ievērojiet un pildiet,+ neko pie tā nepielieciet un neko no tā neatņemiet!+

13 Ja jūsu starpā uzradīsies pravietis vai kāds, kas paredz nākotni pēc sapņiem, un solīs kādu zīmi vai brīnumu 2 un ja viņa solītais piepildīsies, bet viņš teiks: ”Pielūgsim citus dievus un kalposim tiem!” un aicinās pielūgt dievus, ko jūs nepazīstat, 3 tad neuzklausiet šādu pravieti vai sapņotāju,+ jo Jehova, jūsu Dievs, jūs pārbauda,+ lai redzētu, vai jūs mīlat Jehovu, savu Dievu, ar visu sirdi un dvēseli*.+ 4 Pielūdziet Jehovu, savu Dievu, bīstieties viņu, ievērojiet viņa likumus, klausiet viņa balsij, viņam kalpojiet un viņam pieķerieties!+ 5 Bet šāds pravietis vai sapņotājs ir jānonāvē,+ jo viņš ir kūdījis uz dumpi pret Jehovu — jūsu Dievu, kurš jūs izveda no Ēģiptes un atbrīvoja no verdzības, — un viņš ir mēģinājis jūs novērst no ceļa, ko Jehova, jūsu Dievs, jums ir licis iet. Iznīdējiet ļaunumu no sava vidus!+

6 Ja tavs brālis — tavas mātes dēls —, tavs dēls vai meita, tava mīļotā sieva vai tavs tuvākais draugs tevi slepus musinās, sakot: ”Iesim, kalposim citiem dieviem!”,+ un aicinās pielūgt dievus, ko nepazini tu un nepazina tavi tēvi, 7 to tautu dievus, kuras mīt jums apkārt, vienalga, vai tuvu vai tālu no jums, no vienas zemes malas līdz otrai, 8 tad nedari tā, kā šis cilvēks saka, un neuzklausi viņu.+ Lai tev nav viņa žēl! Nesaudzē viņu un neaizstāvi — 9 nonāvē viņu bez svārstīšanās.+ Lai tava roka ir pirmā, kas paceļas viņu nonāvēt, un lai pārējie ļaudis tev seko.+ 10 Nomētā viņu ar akmeņiem!+ Viņam jāmirst, jo viņš ir mēģinājis tevi novērst no Jehovas, tava Dieva, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes, no verdzības zemes. 11 Tad visi izraēlieši to dzirdēs un izbīsies, un neviens jūsu vidū vairs nedarīs neko tik ļaunu.+

12 Ja jūs dzirdēsiet, ka vienā no jūsu pilsētām, ko jūsu Dievs Jehova jums ir devis, lai jūs tur dzīvotu, 13 ir parādījušies nekrietni vīri, kas ir aizvilinājuši savas pilsētas iedzīvotājus, sacīdami: ”Iesim, kalposim citiem dieviem!”, vīri, kas mudina kalpot dieviem, ko jūs nepazīstat, 14 tad jums šī lieta jāizpēta un, visus iztaujājot, pamatīgi jāizmeklē.+ Ja apstiprināsies, ka jūsu vidū patiešām ir noticis kaut kas tik pretīgs, 15 tad bez svārstīšanās nogaliniet tās pilsētas iedzīvotājus ar zobenu.+ Pilnībā iznīciniet+ pilsētu un visu, kas tajā, arī lopus. 16 Visu laupījumu savāciet pilsētas laukumā un pilsētu nodedziniet — tur iegūtais laupījums lai kļūst par dedzināmo upuri Jehovam, jūsu Dievam. Pilsēta uz visiem laikiem lai kļūst par drupu kaudzi, un lai to nekad vairs neatjauno. 17 Neņemiet sev neko no tā, kas ir nododams iznīcībai,+ lai Jehovas dusmu kvēle rimtos, lai viņš jums parādītu žēlsirdību, apžēlotos par jums un vairotu jūsu skaitu, kā viņš ir zvērējis jūsu tēviem.+ 18 Klausiet Jehovam, savam Dievam, ievērojiet visus viņa likumus, ko es jums šodien lieku pildīt, un dariet to, kas ir pareizs jūsu Dieva Jehovas acīs.+

14 Jūs esat Jehovas, sava Dieva, dēli. Negraiziet sevi+ un nenoskujiet uzacis* mirušo dēļ,+ 2 jo jūs Jehovam, savam Dievam, esat svēta tauta+ un Jehova jūs ir izraudzījies par savu tautu, dārgu īpašumu visu tautu vidū, kas ir uz zemes.+

3 Neēdiet neko, kas ir pretīgs!+ 4 Lūk, dzīvnieki, ko jūs drīkstat ēst:+ vērsis, aita, kaza, 5 briedis, gazele, stirna, kalnu kaza, antilope un savvaļas aita, arī kalnu aita*. 6 Jūs drīkstat ēst jebkuru dzīvnieku, kam nagi ir pāršķelti divās daļās un kas atgremo. 7 Bet no atgremotājiem un tiem, kam ir šķelti nagi, neēdiet šādus dzīvniekus: kamieli, zaķi un klinšu damanu, jo tie gan atgremo, bet to nagi nav šķelti, — tie lai jums ir netīri;+ 8 arī cūku, jo tās nagi gan ir šķelti, bet tā neatgremo, — tā lai jums ir netīra. To gaļu neēdiet un maitai nepieskarieties.

9 No tiem, kas mīt ūdenī, jūs drīkstat ēst visus, kam ir spuras un zvīņas.+ 10 Turpretī tos, kam nav spuru un zvīņu, jūs nedrīkstat ēst — tie lai jums ir netīri.

11 Visus tīros putnus jūs drīkstat ēst, 12 bet neēdiet šos: ērgli, zivju ērgli, melno grifu,+ 13 sarkano kliju, melno kliju un citas klijas, 14 visu veidu kraukļus, 15 strausu, pūci, kaiju, visu veidu piekūnus, 16 apogu, ausaino pūci, gulbi, 17 pelikānu, grifu, jūraskraukli*, 18 stārķi, visu veidu gārņus, pupuķi un sikspārni. 19 Arī visi spārnainie kukaiņi, kas mudž baros, lai jums ir netīri — tos neēdiet. 20 Visus tīros spārnotos radījumus jūs drīkstat ēst.

21 Ja dzīvnieks ir nobeidzies, jūs nedrīkstat to ēst.+ To var dot ienācējiem, kas mīt jūsu pilsētās, — viņi to drīkst ēst — vai arī pārdot svešzemniekiem. Jūs esat svēta tauta Jehovam, savam Dievam.

Nevāriet kazlēnu tā mātes pienā!+

22 Jums jādod desmitā daļa no visa, kas no iesētā ik gadus izaug jūsu tīrumos.+ 23 Desmito daļu no labības, jauna vīna un eļļas, kā arī savu liellopu un sīklopu pirmdzimtos ēdiet sava Dieva Jehovas priekšā tajā vietā, ko viņš izraudzīsies, lai tur mājotu viņa vārds,+ — tā jūs mācīsieties vienmēr bīties Jehovu, savu Dievu.+

24 Bet, ja vieta, ko Jehova, jūsu Dievs, izraudzīsies savam vārdam,+ būs tālu no jums, tā ka ceļš līdz turienei būs pārāk garš un jūs nespēsiet savu desmito daļu turp aizgādāt (jo Jehova, jūsu Dievs, jūs būs bagātīgi svētījis), 25 tad pārdodiet to, ņemiet naudu un dodieties uz vietu, ko Jehova, jūsu Dievs, būs izraudzījies. 26 Pēc tam par šo naudu jūs varat pirkt, ko vien jūsu sirds kāro, — liellopus, sīklopus, vīnu un citus reibinošus dzērienus. Jūs varat pirkt jebko, kas jums tīk. Ēdiet tur sava Dieva Jehovas priekšā un priecājieties kopā ar savu saimi!+ 27 Un neaizmirstiet levītus, kas dzīvo jūsu pilsētās,+ jo viņiem nav piešķirta nekāda daļa un mantojums līdz ar jums.+

28 Katra trešā gada beigās atnesiet pilnu desmito daļu no gada ražas un to novietojiet savās pilsētās.+ 29 Lai nāk un ēd līdz sātam levīti, kam nav piešķirta nekāda daļa un mantojums līdz ar jums, kā arī ienācēji, bāreņi un atraitnes, kas mīt jūsu pilsētās.+ Tad Jehova, jūsu Dievs, jūs svētīs it visā, ko jūs darīsiet.+

15 Ik pēc septiņiem gadiem paziņojiet par parādu atlaišanu*.+ 2 Atlaišanai jānotiek šādi: ikviens aizdevējs lai atlaiž savam tuvākajam tā parādu. Viņš nedrīkst pieprasīt parāda nomaksu no sava tuvākā vai brāļa, jo tiek pasludināta parādu atlaišana par godu Jehovam.+ 3 Jūs drīkstat pieprasīt parāda nomaksu no svešzemnieka,+ bet neatprasiet parādu no sava brāļa, lai ko viņš būtu parādā. 4 Nevienam jūsu vidū vispār nebūtu jānonāk trūkumā, jo Jehova jūs bagātīgi svētīs+ tajā zemē, ko Jehova, jūsu Dievs, jums nodod īpašumā, 5 taču tikai tad, ja jūs vienmēr klausīsiet Jehovam, savam Dievam, un rūpīgi ievērosiet visus šos likumus, ko es jums šodien dodu.+ 6 Jehova, jūsu Dievs, jūs svētīs, kā viņš jums ir solījis, un jūs aizdosiet daudzām tautām, bet aizņemties jums nevajadzēs,+ un jūs valdīsiet pār daudzām tautām, bet tās nevaldīs pār jums.+

7 Ja kādā no pilsētām tajā zemē, ko Jehova, jūsu Dievs, jums dod, kāds no jūsu brāļiem nonāks trūkumā, tad nenocietiniet savu sirdi un neesiet skopi.+ 8 Esiet dāsni+ pret viņu un aizdodiet viņam to, kas viņam vajadzīgs un kā viņam trūkst. 9 Sargieties, ka jūsu sirdī neieperinās šāda nekrietna doma: ”Septītais gads, parādu atlaišanas gads,* jau tuvojas.”+ Neesiet skopi pret savu trūcīgo brāli un nelaidiet viņu prom tukšā! Viņš tad varētu sūdzēties par jums Jehovam, un jūs būtu vainojami grēkā.+ 10 Dodiet viņam labprāt,+ nevis negribīgi — tad Jehova, jūsu Dievs, jūs svētīs visos jūsu darbos un pūlēs.+ 11 Tajā zemē vienmēr būs trūcīgie,+ tāpēc es piekodinu: ”Esiet dāsni pret nelaimē un trūkumā nonākušajiem brāļiem.”+

12 Ja jūs būsiet nopirkuši kādu no tautiešiem, ebreju vai ebrejieti, un viņš jums būs kalpojis sešus gadus, tad septītajā gadā atlaidiet viņu brīvībā.+ 13 Un, kad jūs viņu atlaižat brīvībā, nesūtiet viņu prom tukšā. 14 Dāsni piešķiriet viņam kaut ko no sava ganāmpulka, no sava kuļamklona un no savas vīna un eļļas spiedes. Jūsu Dievs Jehova jūs būs svētījis, tāpēc dalieties ar savu brāli. 15 Atcerieties, ka jūs bijāt vergi Ēģiptē un ka Jehova, jūsu Dievs, jūs atbrīvoja. Tāpēc es jums tagad pavēlu tā rīkoties.

16 Bet, ja šis kalps saimniekam saka: ”Es negribu tevi atstāt!”, jo viņš mīl saimnieku un tā saimi un viņam pie tā ir labi klājies,+ 17 tad lai saimnieks paņem īlenu un pret durvīm caurdur kalpa ausi. Tad šis kalps paliks pie saimnieka visu mūžu. Tāpat dariet ar savu kalponi. 18 Nesūkstieties, ka jums jāatlaiž kalps brīvībā un viņš jūs atstāj, jo viņa kalpošana sešu gadu laikā jums ir ienesusi divreiz vairāk nekā algādža darbs un Jehova, jūsu Dievs, jūs it visā ir svētījis.

19 Visus pirmdzimtos tēviņus, kas dzimuši jūsu liellopiem un sīklopiem, veltījiet Jehovam, savam Dievam.+ Nedariet nekādu darbu ar liellopu pirmdzimtajiem un necērpiet sīklopu pirmdzimtos. 20 Jums un jūsu saimei tie jāēd Jehovas, sava Dieva, priekšā gadu no gada tajā vietā, ko Jehova izraudzīsies.+ 21 Bet, ja tiem ir kāda vaina — ja tie ir klibi, akli vai tiem ir kāds cits nopietns trūkums —, jūs tos nedrīkstat upurēt Jehovam, savam Dievam.+ 22 Ēdiet tos savās pilsētās. Tāpat kā gazeles vai brieža gaļu, arī šo gaļu var ēst kā netīrais, tā tīrais.+ 23 Bet asinis jūs nedrīkstat ēst+ — izlejiet tās zemē kā ūdeni.+

16 Turiet prātā ābība* mēnesi. Tajā sviniet Pashu par godu Jehovam, savam Dievam,+ jo ābība mēnesī Jehova, jūsu Dievs, jūs naktī izveda no Ēģiptes.+ 2 Nesiet Pashas upuri savam Dievam Jehovam+ no sīklopiem un liellopiem+ vietā, ko Jehova izraudzīsies, lai tur mājotu viņa vārds.+ 3 Kopā ar to jūs nedrīkstat ēst neko raudzētu;+ septiņas dienas jums jāēd neraudzēta maize, bēdu maize (jo jūs izgājāt no Ēģiptes steigā),+ lai jūs visu savu mūžu atcerētos dienu, kad jūs izgājāt no Ēģiptes.+ 4 Septiņas dienas lai nekur jūsu zemē pie jums nav atrodams ieraugs,+ un lai nekas no pirmās dienas vakarā nestā upura gaļas nepaliek pāri līdz nākamajam rītam.+ 5 Jūs nedrīkstat nest Pashas upuri kurā katrā pilsētā no tām, ko jums dod jūsu Dievs Jehova. 6 Tas jāupurē vietā, ko jūsu Dievs Jehova izraudzīsies, lai tur mājotu viņa vārds. Nesiet Pashas upuri vakarā, tiklīdz noriet saule,+ tajā pašā dienā*, kad jūs izgājāt no Ēģiptes. 7 Gatavojiet to un ēdiet+ tajā vietā, ko jūsu Dievs Jehova izraudzīsies,+ un no rīta atgriezieties tur, kur esat apmetušies. 8 Sešas dienas ēdiet neraudzētu maizi, bet septītajā dienā rīkojiet svinīgu sapulci par godu savam Dievam Jehovam. Tajā nedariet nekādu darbu.+

9 Noskaitiet septiņas nedēļas, sākot skaitīt no brīža, kad jūs ar sirpi izejat labības pļaujā.+ 10 Pēc tam par godu savam Dievam Jehovam sviniet Nedēļu svētkus+ ar labprātīgajiem upuriem, dodami tos atbilstoši tam, kā Jehova, jūsu Dievs, jūs ir svētījis.+ 11 Priecājieties sava Dieva Jehovas priekšā tajā vietā, ko jūsu Dievs Jehova izraudzīsies, lai tur mājotu viņa vārds, un lai priecājas arī jūsu dēli un meitas, kalpi un kalpones, levīti, kas dzīvo jūsu pilsētās, kā arī ienācēji, bāreņi un atraitnes.+ 12 Atcerieties, ka jūs bijāt vergi Ēģiptē.+ Ievērojiet un izpildiet šos norādījumus!

13 Kad būsiet savākuši visu no sava kuļamklona un no eļļas un vīna spiedēm, tad septiņas dienas sviniet Būdiņu svētkus.+ 14 Svētku laikā priecājieties,+ un lai priecājas arī jūsu dēli un meitas, kalpi un kalpones, kā arī levīti, ienācēji, bāreņi un atraitnes, kas mīt jūsu pilsētās. 15 Septiņas dienas sviniet svētkus+ par godu savam Dievam Jehovam vietā, ko Jehova izraudzīsies, jo Jehova, jūsu Dievs, svētīs jūsu ražu un visu, ko jūs darīsiet.+ Tad nu līksmojieties!+

16 Trīs reizes gadā visiem vīriešiem jānāk jūsu Dieva Jehovas priekšā tajā vietā, ko viņš izraudzīsies: Neraudzētās maizes svētkos,+ Nedēļu svētkos+ un Būdiņu svētkos.+ Neviens lai nenāk Jehovas priekšā tukšām rokām. 17 Dāvana, ko ikviens atnes, lai atbilst svētībai, kādu Jehova, jūsu Dievs, jums ir piešķīris.+

18 Ikvienā ciltī ieceliet tiesnešus+ un priekšniekus, un lai tie spriež tautai taisnīgu tiesu. Tiem jābūt visās pilsētās, ko jums dod jūsu Dievs Jehova. 19 Nespriediet netaisni,+ neņemiet vērā neviena stāvokli+ un nepieņemiet kukuļus, jo kukuļi aizmiglo gudro acis+ un sagroza taisno vārdus. 20 Tiecieties pēc taisnības, tikai pēc taisnības,+ tad jūs dzīvosiet un iegūsiet īpašumā zemi, ko jums dod jūsu Dievs Jehova.

21 Nestādiet nevienu elku koku*+ pie jūsu Dieva Jehovas altāra, ko jūs celsiet!

22 Neslejiet elku akmeņus,+ jo Jehova, jūsu Dievs, tos ienīst!

17 Neupurējiet Jehovam, savam Dievam, ne aitu, ne bulli, kam ir kāda vaina vai trūkums, jo tas jūsu Dievam Jehovam būtu pretīgi.+

2 Ja kādā no pilsētām, ko jums dod jūsu Dievs Jehova, kāds vīrietis vai sieviete sāks darīt ļaunu jūsu Dieva Jehovas acīs, pārkāpjot viņa līgumu,+ 3 ja šis cilvēks aizklīdīs neceļos un sāks pielūgt citus dievus un tiem zemoties vai arī zemosies saulei, mēnesim vai visam debesu pulkam,+ lai gan es to neesmu ļāvis darīt,+ 4 un ja jums to pastāstīs vai arī jūs paši par to uzzināsiet, tad jums šī lieta pamatīgi jāizpēta. Ja apstiprināsies,+ ka Izraēlā patiešām ir noticis kaut kas tik pretīgs, 5 tad šis ļaundaris — vīrietis vai sieviete — jāatved pie pilsētas vārtiem un jānomētā ar akmeņiem.+ 6 Lai kādu nonāvētu, ir vajadzīga divu vai trīs cilvēku liecība.+ Nevienu nedrīkst nonāvēt, pamatojoties tikai uz viena liecinieka teikto.+ 7 Lieciniekiem pirmajiem jāpaceļ roka, lai vainīgo nonāvētu, un pēc tam — visiem pārējiem ļaudīm. Iznīdējiet ļaunumu no sava vidus!+

8 Ja kādā no jūsu pilsētām būs tiesas lieta, kas jums ir pārāk grūti izspriežama, vai tā būtu lieta par asinsizliešanu,+ prasība, kas pret kādu celta, lieta par varmācīgu nodarījumu vai kāda cita lieta, tad ejiet uz vietu, ko Jehova, jūsu Dievs, būs izraudzījies.+ 9 Ejiet pie priesteriem, Levija pēcnācējiem, un pie tiesneša,+ kas tajā laikā tiesās, un jautājiet viņiem; viņi jums paziņos lēmumu.+ 10 Rīkojieties saskaņā ar lēmumu, ko jums paziņos Jehovas izraudzītajā vietā. Dariet visu tieši tā, kā viņi jūs pamācīs. 11 Pildiet likumu, uz kuru viņi jums norādīs, un lēmumu, ko viņi jums darīs zināmu.+ Nenovērsieties no tā, ko viņi jums paziņos, ne pa labi, ne pa kreisi.+ 12 Cilvēkam, kurš savā augstprātībā neuzklausa priesteri, kas kalpo jūsu Dievam Jehovam, vai tiesnesi, ir jāmirst.+ Iznīdējiet ļaunumu no Izraēla!+ 13 Tad visi ļaudis to dzirdēs, izbīsies un vairs nerīkosies pašpaļāvīgi.+

14 Kad jūs ieiesiet zemē, ko jums dod jūsu Dievs Jehova, to iemantosiet un tajā dzīvosiet un kad jūs gribēsiet iecelt sev ķēniņu, kā dara visas apkārtējās tautas,+ 15 tad ieceliet par ķēniņu to, kuru Jehova, jūsu Dievs, izraudzīsies.+ Ieceliet sev ķēniņu no saviem tautiešiem; jūs nedrīkstat iecelt nevienu, kas nav jūsu tautas brālis, — nevienu svešzemnieku. 16 Taču ķēniņš nedrīkst sev gādāt daudz zirgu+ un sūtīt ļaudis uz Ēģipti, lai dabūtu vēl vairāk zirgu,+ jo Jehova jums ir teicis: ”Nekad vairs neejiet atpakaļ uz turieni!” 17 Tāpat viņš nedrīkst apņemt daudz sievu, lai viņa sirds nenomaldītos,+ nedz arī uzkrāt daudz sudraba un zelta.+ 18 Kad viņš būs sēdies valdnieka tronī, lai viņš pārraksta bauslības grāmatu, kas glabājas pie priesteriem, Levija pēcnācējiem.+

19 Lai tā ir pie viņa, un lai viņš to lasa visu savu mūžu,+ un lai viņš mācās bīties Jehovu, savu Dievu, un pildīt visus bauslības vārdus un šos norādījumus.+ 20 Tad viņš nejutīsies pārāks par saviem brāļiem un nenovērsīsies no šiem likumiem ne pa labi, ne pa kreisi, un viņš un viņa dēli ilgi valdīs pār Izraēlu.

18 Priesteriem, Levija pēcnācējiem, un visai Levija ciltij netiks piešķirta nekāda daļa un mantojums līdz ar visiem izraēliešiem. Lai tie ēd gaļu no uguns upuriem Jehovam — no viņa daļas.+ 2 Lai viņiem nav mantojuma savu brāļu vidū. Jehova ir viņu mantojums, kā viņš tiem ir sacījis.

3 Lūk, kas priesteriem pienākas no tautas: ja kāds upurē bulli vai aitu, tad dzīvnieka plecs, žokļi un kuņģis ir jādod priesterim. 4 Jums jādod viņam arī labība, jauns vīns un eļļa no jūsu pirmās ražas, kā arī pirmais savu sīklopu cirpums,+ 5 jo no visām jūsu ciltīm Jehova, jūsu Dievs, ir izraudzījies Leviju un viņa dēlus, lai tie pastāvīgi kalpotu Jehovas vārdā.+

6 Bet, ja levīts, kas dzīvo vienā no izraēliešu pilsētām,+ vēlas pārcelties uz vietu, ko Jehova ir izraudzījies*,+ 7 tad viņš var tur kalpot Jehovas, sava Dieva, vārdā, tāpat kā to dara visi viņa brāļi, levīti, kas kalpo Jehovas priekšā.+ 8 Papildus tam, ko viņš ir ieguvis, pārdodot savu tēvu īpašumu, lai viņam tiek tāda pati uztura daļa kā tiem.+

9 Kad jūs nonāksiet zemē, ko jums dod jūsu Dievs Jehova, tad nepārņemiet turienes tautu pretīgās paražas.+ 10 Lai jūsu vidū nav neviena, kas upurē savu dēlu vai meitu ugunī*,+ neviena zīlnieka,+ zintnieka,+ neviena, kas pareģo pēc zīmēm,+ bur,+ 11 uzliek lāstus, vēršas pie garu izsaucējiem+ vai gaišreģiem,+ un neviena, kas izvaicā mirušos.+ 12 Ikviens, kas to dara, ir pretīgs Jehovam, un šo pretīgo paražu dēļ Jehova, jūsu Dievs, šīs tautas izdzen, jums tuvojoties. 13 Esiet nevainojami Jehovas, sava Dieva, priekšā!+

14 Tautas, kuru zemi jūs ieņemat, uzklausa burvjus+ un zīlniekus,+ bet Jehova, jūsu Dievs, neko tādu jums nav ļāvis darīt. 15 Jehova, jūsu Dievs, no jūsu brāļiem jums iecels tādu pravieti kā es. Klausiet viņam!+ 16 Tieši to jau jūs prasījāt Jehovam, savam Dievam, Horebā tajā dienā, kad tauta bija sapulcināta.+ Toreiz jūs teicāt: ”Lai mums vairs nav jādzird Jehovas, mūsu Dieva, balss un jāredz šī lielā uguns, citādi mēs mirsim!”+ 17 Tad Jehova man sacīja: ”Viņiem taisnība. 18 Es no viņu brāļiem iecelšu tādu pravieti kā tu,+ es likšu savus vārdus viņa mutē,+ un viņš tiem pavēstīs visu, ko es viņam likšu.+ 19 Ja kāds neklausīs tam, ko viņš runās manā vārdā, es šo cilvēku saukšu pie atbildības.+

20 Ja kāds pravietis uzdrīkstēsies runāt manā vārdā kaut ko tādu, ko es viņam neesmu licis, vai runās citu dievu vārdā, šim pravietim jāmirst.+ 21 Taču varbūt jūs domāsiet: ”Kā lai mēs zinām, ka Jehova to nav teicis?” 22 Ja pravietis runā Jehovas vārdā, bet teiktais nepiepildās un neīstenojas, tad Jehova to nav teicis. Pravietis ir runājis savā pašpaļāvībā, nebīstieties no viņa!”

19 Kad jūsu Dievs Jehova iznīcinās tautas, kuru zemi jums dod jūsu Dievs Jehova, kad jūs tās būsiet uzveikuši un apmetušies viņu pilsētās un viņu namos,+ 2 tad zemē, ko jūsu Dievs Jehova jums dod īpašumā, izraugieties trīs pilsētas.+ 3 Sadaliet zemi, ko jūsu Dievs Jehova jums dod īpašumā, trīs daļās un uzturiet labā kārtībā ceļus, lai ikviens, kas kādu ir nogalinājis, varētu bēgt uz vienu no šīm pilsētām.

4 Cilvēks, kas kādu ir nogalinājis, var bēgt uz vienu no šīm pilsētām un palikt dzīvs, ja viņš savu tuvāko ir nonāvējis bez nodoma un nav to ienīdis.+ 5 Piemēram, ja viņš ar savu tuvāko dodas uz mežu pēc malkas un atvēzējas, lai cirstu koku, bet cirvis nomūk no kāta un trāpa tuvākajam, tā ka tas mirst, tad cilvēkam, kas ir nogalinājis savu tuvāko, jābēg uz kādu no šīm pilsētām, lai viņš paliktu dzīvs.+ 6 Ja ceļš līdz pilsētai būtu pārāk tāls, tad asinsatriebējs,+ dusmu karstumā dzīdamies pakaļ tam, kurš kādu ir nogalinājis, varētu to panākt un nonāvēt. Taču šis cilvēks nav pelnījis nāvi, jo savu tuvāko nebija ienīdis.+ 7 Tāpēc es jums lieku izraudzīties trīs pilsētas.

8 Kad Jehova, jūsu Dievs, būs paplašinājis jūsu robežas, kā viņš ir zvērējis jūsu tēviem,+ un būs devis jums visu to zemi, ko viņš jūsu tēviem ir solījis dot+ 9 (ja vien jūs ievērosiet visus likumus, ko es jums šodien dodu, proti, mīlēsiet Jehovu, savu Dievu, un vienmēr staigāsiet viņa ceļus),+ tad pievienojiet šīm trim pilsētām vēl trīs.+ 10 Tad zemē, ko jūsu Dievs Jehova jums dod īpašumā, netiks izlietas nevainīgas asinis+ un jūs nebūsiet vainīgi asinsizliešanā.+

11 Bet, ja cilvēks ir ienīdis savu tuvāko,+ tam uzglūnējis, uzbrucis un to ievainojis, tā ka tas mirst, un ir aizbēdzis uz vienu no šīm pilsētām, 12 tad lai viņa pilsētas vecākie liek viņu atvest no turienes un lai viņu nodod asinsatriebējam. Viņam jāmirst!+ 13 Lai jums nav viņa žēl! Atbrīvojiet Izraēlu no vainas par nevainīga cilvēka nogalināšanu,+ tad jums labi klāsies.

14 Kad jūs būsiet saņēmuši savu mantojumu zemē, ko jums dod jūsu Dievs Jehova, nepārceliet savu kaimiņu robežas,+ ko ir nosprauduši jūsu tēvi.

15 Ar vienu liecinieku nepietiek, lai kādu atzītu par vainīgu pārkāpumā vai grēkā.+ Lai pierādītu vainu, ir vajadzīgi divi vai trīs liecinieki.+ 16 Ja ļaunprātīgs liecinieks liecina pret kādu un to apsūdz kādā nodarījumā,+ 17 tad lai abi, kuru starpā ir strīds, nostājas Jehovas priekšā — lai nostājas priesteru un tiesnešu priekšā, kuri tajā laikā būs amatā.+ 18 Tiesneši lai pamatīgi izpēta lietu,+ un, ja atklājas, ka liecinieks ir melojis un devis nepatiesu liecību pret savu brāli, 19 tad nodariet viņam to, ko viņš bija gribējis nodarīt savam brālim.+ Iznīdējiet ļaunumu no sava vidus!+ 20 Pārējie to dzirdēs un izbīsies, un neviens jūsu vidū vairs nedarīs neko tik ļaunu.+ 21 Lai jums nav viņa žēl:+ dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju!+

20 Kad jūs dosieties karot pret saviem ienaidniekiem un redzēsiet, ka tiem ir vairāk zirgu, kaujas ratu un karotāju nekā jums, tad nebaidieties no tiem, jo ar jums ir Jehova, jūsu Dievs, kas jūs ir izvedis no Ēģiptes.+ 2 Pirms kaujas lai atnāk priesteris un uzrunā ļaudis.+ 3 Lai viņš saka: ”Klausies, Izraēl! Šodien jūs dosieties karā pret saviem ienaidniekiem. Lai jums nepietrūkst drosmes! Neizbīstieties un nebaidieties, un nedrebiet viņu priekšā, 4 jo Jehova, jūsu Dievs, iet kopā ar jums, lai cīnītos pret jūsu ienaidniekiem un jūs izglābtu.”+

5 Arī virsnieki lai uzrunā ļaudis un saka: ”Kurš no jums ir uzcēlis namu, bet nav paspējis tajā apmesties*? Lai viņš atgriežas mājās, citādi viņš varētu krist kaujā un tajā apmestos kāds cits. 6 Un kurš no jums ir iestādījis vīna dārzu, bet nav nobaudījis tā augļus? Lai viņš atgriežas mājās, citādi viņš varētu krist kaujā un augļus baudītu kāds cits. 7 Un kurš no jums ir saderinājies, bet nav paspējis apprecēties? Lai viņš atgriežas mājās,+ citādi viņš varētu krist kaujā un saderināto meiteni apprecētu kāds cits.” 8 Tāpat lai virsnieki saka ļaudīm: ”Ja kāds no jums ir bailīgs un mazdūšīgs,+ lai viņš atgriežas mājās un nelaupa drosmi saviem brāļiem.”+ 9 Kad virsnieki būs beiguši ar ļaudīm runāt, lai viņi ieceļ komandierus, kas vadīs karotājus.

10 Kad jūs tuvosieties pilsētai, lai ar to karotu, izvirziet tai miera noteikumus.+ 11 Ja tā tos pieņems un atvērs jums savus vārtus, tad lai visi ļaudis, kas tur dzīvo, strādā piespiedu darbu jūsu labā un jums kalpo.+ 12 Bet, ja tā atteiksies slēgt ar jums mieru un sāks ar jums karot, tad aplenciet to. 13 Jehova, jūsu Dievs, to nodos jūsu varā, un visi vīrieši tajā jums jānogalina ar zobenu. 14 Taču sievietes, bērnus, lopus un visu, kas ir pilsētā, visu laupījumu, jūs varat paturēt sev.+ Jūs varat izmantot visu, ko esat nolaupījuši saviem ienaidniekiem un ko jums ir devis jūsu Dievs Jehova.+

15 Tā dariet ar visām pilsētām, kas atrodas ļoti tālu no jums un kas nav apkārtējo tautu pilsētas. 16 Bet apkārtējo tautu pilsētās, ko Jehova, jūsu Dievs, jums dod īpašumā, neatstājiet dzīvu nevienu, kam ir dvaša.+ 17 Jums pilnībā jāiznīcina hetieši, amorieši, kanaānieši, perizieši, hivieši un jebūsieši,+ kā Jehova, jūsu Dievs, jums ir pavēlējis, 18 lai tie nemācītu jūs darīt visas tās preteklības, ko tie dara, kalpodami saviem dieviem, un nepamudinātu jūs grēkot pret Jehovu, jūsu Dievu.+

19 Kad jūs ilgstoši turēsiet aplenkumā pilsētu, lai to ieņemtu, tad nenocērtiet kokus. Jūs drīkstat ēst to augļus, bet kokus nenocērtiet.+ Vai tad koki ir cilvēki, ka jums pret tiem jākaro? 20 Cērtiet tikai tos kokus, par kuriem jūs zināt, ka tie nenes ēdamus augļus, taisiet no tiem aplenkuma būves ap pilsētu, kas ar jums karo, un turiet to aplenkumā, līdz tā krīt.

21 Ja zemē, ko jūsu Dievs Jehova jums dod īpašumā, kaut kur laukos tiek atrasts noslepkavots cilvēks un nav zināms, kas to ir nogalinājis, 2 tad lai vecākie un tiesneši+ izmēra attālumu no mirušā līdz apkārtējām pilsētām. 3 Pēc tam lai tuvākās pilsētas vecākie ņem no ganāmpulka teli, kas vēl nav bijusi iejūgta un nav likta pie darba, 4 un lai tās pilsētas vecākie noved teli ielejā ar tekošu ūdeni, kur zeme nav tikusi apstrādāta un apsēta. Tur, ielejā, lai viņi lauž telei sprandu.+

5 Lai ierodas arī priesteri, Levija pēcnācēji, jo Jehova, jūsu Dievs, viņus ir izraudzījies, lai tie viņam kalpotu,+ svētītu tautu Jehovas vārdā+ un darītu zināmu, kā risināmi varmācīgas dabas strīdi.+ 6 Tad visi mirušajam tuvākās pilsētas vecākie lai mazgā savas rokas+ virs teles, kurai ielejā tika lauzts sprands, 7 un lai viņi paziņo: ”Mūsu rokas nav izlējušas šīs asinis, un mūsu acis nav redzējušas, kā tās tika izlietas. 8 Jehova, neliec atbildībai gulties uz Izraēlu, savu tautu, ko tu esi izglābis,+ un lai tavas tautas vidū nepaliek vaina par nevainīga cilvēka nogalināšanu!”+ Tad tauta nebūs atbildīga par asinsizliešanu. 9 Tā jūs atbrīvosiet sevi no vainas par nevainīga cilvēka nogalināšanu. Jūs būsiet darījuši to, kas ir pareizs Jehovas acīs.

10 Ja jūs iesiet karot pret saviem ienaidniekiem un Jehova, jūsu Dievs, tos nodos jūsu varā, ja jūs saņemsiet gūstekņus+ 11 un kāds no jums gūstekņu vidū ieraudzīs skaistu sievieti, kas viņam iepatiksies, un viņš to gribēs ņemt par sievu, 12 tad lai viņš to ved savā namā. Lai šī sieviete noskuj galvu, apgriež nagus, 13 novelk drēbes, kurās to sagūstīja, dzīvo viņa namā un apraud savu tēvu un māti veselu mēnesi.+ Pēc tam viņš ar to var gulēt; viņš būs tās vīrs, un tā būs viņa sieva. 14 Bet, ja tā viņam vairs nepatiks, tad lai viņš ļauj tai iet,+ kurp tā vēlas. Viņš nedrīkst šo sievieti pārdot par naudu un izturēties pret to nežēlīgi, jo viņš to ir apkaunojis.

15 Ja kādam vīrietim ir divas sievas, no kurām viņš vienu mīl vairāk nekā otru,* un kā viena, tā otra dzemdē viņam dēlu, bet pirmdzimtais ir nemīlētās dēls,+ 16 tad dienā, kad viņš dala mantojumu dēlu starpā, viņš nedrīkst mīlētās sievas dēlu padarīt par pirmdzimto nemīlētās dēla vietā, kurš ir īstais pirmdzimtais. 17 Par pirmdzimto viņam jāatzīst nemīlētās dēls un tam jādod divkārša daļa no visa, kas viņam ir, jo tas ir viņa vīrišķā spēka pirmais auglis; tam pieder pirmdzimtā tiesības.+

18 Ja kādam ir stūrgalvīgs un dumpīgs dēls, kas neklausa tēvu un māti,+ un tie ir centušies viņu pārmācīt, bet viņš tiem neklausa,+ 19 tad lai tēvs un māte viņu sagrābj, aizved pie vecākajiem, kas sēž pilsētas vārtos, 20 un saka: ”Mūsu dēls ir stūrgalvīgs un dumpīgs, un viņš mūs neklausa. Viņš ir rīma+ un dzērājs.”+ 21 Tad lai pilsētas ļaudis viņu nomētā ar akmeņiem. Iznīdējiet ļaunumu no sava vidus! Viss Izraēls to dzirdēs un izbīsies.+

22 Ja kāds izdara grēku, par kuru pienākas nāvessods, un viņš tiek nonāvēts+ un piekārts pie staba,+ 23 tad neatstājiet līķi pie staba pa nakti.+ Apglabājiet viņu tajā pašā dienā, jo tas, kurš ir piekārts pie staba, ir Dieva nolādēts.+ Neaptraipiet zemi, ko Jehova, jūsu Dievs, jums dod īpašumā!+

22 Ja jūs redzat nomaldījušos vērsi vai aitu, kas pieder jūsu brālim, tad neizliecieties to neredzam,+ bet aizvediet atpakaļ savam brālim. 2 Bet, ja jūsu brālis dzīvo tālu vai ja jūs viņu nepazīstat, tad aizvediet to uz savām mājām. Paturiet to pie sevis, un, kad jūsu brālis to meklēs, atdodiet to viņam.+ 3 Tāpat jums jārīkojas ar ēzeli, ar drēbēm un ar visu, ko jūsu brālis ir pazaudējis un jūs esat atraduši. Neizliecieties to neredzam!

4 Ja jūs redzat, ka jūsu brāļa ēzelis vai vērsis ir pakritis uz ceļa, neizliecieties to neredzam. Palīdziet viņam to piecelt!+

5 Sieviete nedrīkst ģērbties vīrieša drēbēs, un vīrietis nedrīkst valkāt sievietes drēbes. Ikviens, kas tā dara, ir pretīgs Jehovam, jūsu Dievam.

6 Ja, ejot pa ceļu, jūs ieraugāt kokā vai uz zemes putna ligzdu, kurā ir putnēni vai olas, un uz putnēniem vai olām sēž māte, tad neņemiet māti kopā ar mazuļiem.+ 7 Palaidiet māti vaļā, bet mazuļus jūs varat paņemt — tad jums labi klāsies un jūs dzīvosiet ilgi.

8 Kad jūs būvējat namu, tad taisiet jumtam apmali,+ lai neviens no tā nenokristu un jūs nekļūtu vainīgi asinsizliešanā.

9 Starp vīnogulājiem savā vīna dārzā nesējiet neko citu,+ citādi viss, kas izaugs no iesētā, kā arī vīnogu raža būs jāatdod svētnīcai.

10 Nejūdziet arklā vērsi un ēzeli kopā!+

11 Nevalkājiet drēbes no tāda auduma, kas darināts, saaužot kopā vilnu un linu!+

12 Taisiet pušķus sava apmetņa četros stūros!+

13 Ja kāds vīrietis apņem sievu un guļ ar to, bet pēc tam tā viņam vairs nepatīk 14 un viņš to apsūdz pārkāpumā, celdams tai neslavu un teikdams: ”Es apprecēju šo sievieti, bet, kad es ar viņu gulēju, atklājās, ka viņa nav jaunava,” — 15 tad meitenes tēvam un mātei jāatnes vecākajiem, kas sēž pilsētas vārtos, pierādījums, ka viņa ir bijusi jaunava. 16 Lai meitenes tēvs saka vecākajiem: ”Es devu savu meitu šim vīrietim par sievu, bet viņam tā vairs nepatīk 17 un viņš to apsūdz pārkāpumā, teikdams: ”Es atklāju, ka tava meita nebija jaunava!” Bet, lūk, te ir pierādījums, ka mana meita bija jaunava.” Un viņiem jāizklāj drāna pilsētas vecāko priekšā. 18 Tad lai pilsētas vecākie+ pārmāca šo vīrieti+ 19 un lai piespriež viņam naudas sodu — simt sudraba šekeļus*. Lai viņi atdod šo naudu meitenes tēvam, jo šis vīrietis ir cēlis neslavu izraēliešu jaunavai.+ Tā lai paliek viņa sieva līdz mūža galam, un viņš nedrīkst no tās šķirties.

20 Turpretī tad, ja apsūdzība ir patiesa un meitene patiešām nav bijusi jaunava, 21 viņa jāaizved pie viņas tēva nama ieejas un pilsētas ļaudīm viņa jānomētā ar akmeņiem, jo viņa Izraēlā, dzīvodama sava tēva namā, ir rīkojusies bezgodīgi un netikli.+ Iznīdējiet ļaunumu no sava vidus!+

22 Ja vīrietis guļ ar sievieti, kas ir cita vīrieša sieva, viņiem abiem jāmirst — vīrietim, kas ir gulējis ar sievieti, kā arī sievietei.+ Iznīdējiet ļaunumu no Izraēla!

23 Ja kāds vīrietis pilsētā sastop jaunavu, kas ir saderināta ar kādu citu vīrieti, un guļ ar to, 24 tad viņi abi ir jāaizved pie pilsētas vārtiem un jānomētā ar akmeņiem — meitene tāpēc, ka viņa pilsētā nav saukusi palīgā, bet vīrietis tāpēc, ka viņš ir apkaunojis sava tuvākā sievu*.+ Iznīdējiet ļaunumu no sava vidus!

25 Bet, ja vīrietis ir sastapis saderināto meiteni ārpus pilsētas un to izvarojis, tad ir jāmirst tikai šim vīrietim, 26 bet meitenei neko nedariet. Viņa nav izdarījusi grēku un nav pelnījusi nāvi. Tas ir tāpat kā tad, ja kāds uzbrūk savam tuvākajam un to nogalina.+ 27 Šis vīrietis sastapa saderināto meiteni ārpus pilsētas, un viņa sauca palīgā, bet nebija neviena, kas viņu izglābtu.

28 Ja vīrietis sastop jaunavu, kas nav saderināta, to sagrābj un guļ ar to un tas nāk gaismā,+ 29 tad vīrietim, kas ar viņu ir gulējis, jādod meitenes tēvam piecdesmit sudraba šekeļi*, bet meitenei jākļūst par viņa sievu.+ Tā kā viņš to ir apkaunojis, viņš nedrīkst no tās šķirties.

30 Neviens lai sev neņem sava tēva sievu, jo tā viņš apkaunotu savu tēvu.+

23 Pie Jehovas draudzes nedrīkst piederēt neviens sakropļots vīrietis — neviens, kam bojāti sēklinieki vai nogriezts dzimumloceklis.+

2 Pie Jehovas draudzes nedrīkst piederēt neviens, kas dzimis ārpus laulības.+ Neviens no viņa pēcnācējiem pat desmitajā paaudzē nedrīkst piederēt pie Jehovas draudzes.

3 Pie Jehovas draudzes nedrīkst piederēt neviens amonietis un moābietis.+ Neviens no viņu pēcnācējiem nekad nedrīkst piederēt pie Jehovas draudzes, pat ne desmitajā paaudzē, 4 jo viņi nenāca jums palīgā un nedeva maizi un ūdeni, kad jūs izgājāt no Ēģiptes,+ turklāt viņi nolīga Bileāmu, Beora dēlu, no Mezopotāmijas Petoras, lai tas jūs nolādētu.+ 5 Taču jūsu Dievs Jehova neuzklausīja Bileāmu+ — jūsu Dievs Jehova pārvērta lāstu par svētību,+ jo jūsu Dievs Jehova jūs mīl.+ 6 Nedariet neko viņu miera un labklājības dēļ, nekad un nemūžam!+

7 Neienīstiet edomiešus, jo viņi ir jūsu brāļi!+ Neienīstiet ēģiptiešus, jo jūs bijāt ienācēji viņu zemē!+ 8 Viņu bērni trešajā paaudzē drīkst piederēt pie Jehovas draudzes.

9 Kad jūs būsiet devušies karot ar saviem ienaidniekiem un būsiet uzcēluši nometni, sargieties sevi aptraipīt.+ 10 Ja kāds vīrietis ir kļuvis netīrs, jo viņam naktī ir noplūdusi sēkla,+ viņam jāiziet ārpus nometnes; viņš nedrīkst ienākt atpakaļ nometnē. 11 Bet, kad pienāk vakars, viņam jāmazgājas, un pēc saulrieta viņš drīkst atgriezties nometnē.+ 12 Lai jums ir atsevišķa vieta ārpus nometnes, uz kurieni iet nokārtoties. 13 Lai jums kopā ar ieročiem ir arī lāpstiņa, un, kad jūs ejat savās darīšanās, tad izrociet ar to bedri un pēc tam apberiet savus izkārnījumus ar zemi. 14 Jehova, jūsu Dievs, taču staigā jūsu nometnē,+ lai jūs glābtu un nodotu jūsu ienaidniekus jūsu varā, tāpēc jūsu nometnei jābūt svētai.+ Ja viņš tur ieraudzītu kaut ko nepiedienīgu, viņš no jums novērstos.

15 Ja kāds kalps aizbēg no sava kunga un patveras pie jums, neatdodiet viņu kungam. 16 Lai viņš dzīvo jebkurā vietā, ko viņš izraudzīsies kādā no jūsu pilsētām, — kur vien viņam patiks. Neizturieties pret viņu slikti!+

17 Lai izraēliešu starpā nebūtu ne vīrieša, ne sievietes, kas nodarbojas ar tempļa prostitūciju.+ 18 Nenesiet Jehovas, sava Dieva, namā ne netikles algu, ne netikļa algu*, lai pildītu kādu solījumu, jo kā viena, tā otra ir pretīga Jehovam, jūsu Dievam.

19 Nelieciet savam brālim maksāt procentus,+ kad jūs viņam aizdodat naudu, pārtiku vai jebko citu, par ko mēdz prasīt procentus. 20 No svešzemnieka jūs varat prasīt procentus,+ bet savam brālim procentus maksāt nelieciet.+ Tad Jehova, jūsu Dievs, jūs svētīs it visā, ko jūs darīsiet zemē, kuru jūs ejat iegūt īpašumā.+

21 Ja jūs dodat solījumu Jehovam, savam Dievam,+ tad nevilcinieties to pildīt,+ jo Jehova, jūsu Dievs, to prasa no jums; ja jūs to nepildīsiet, tas būs grēks.+ 22 Bet, ja jūs nedodat solījumu, tad jūs nebūsiet vainojami grēkā.+ 23 Vārdus, kas nākuši pār jūsu lūpām, pildiet,+ jo jūsu solījums ir kā labprātīgais upuris, kas dots jūsu Dievam Jehovam.+

24 Ja jūs ieejat sava tuvākā vīna dārzā, jūs drīkstat ēst vīnogas, cik jums tīk, bet nelieciet tās savā traukā.+

25 Ja jūs ieejat sava tuvākā labības laukā, jūs drīkstat ar roku plūkt nobriedušās vārpas, bet ar sirpi sava tuvākā labību nepļaujiet.+

24 Ja vīrietis apprec sievieti, bet vēlāk nav ar to apmierināts, jo ir atklājis tās rīcībā kaut ko nosodāmu, lai viņš uzraksta šķiršanās apliecību,+ iedod to viņai un izraida viņu no sava nama.+ 2 Kad tā ir aizgājusi no viņa nama, tā var kļūt par cita vīrieša sievu.+ 3 Ja arī nākamajam vīram tā vairs nepatīk un viņš uzraksta šķiršanās apliecību, iedod to viņai un izraida viņu no sava nama vai ja viņas otrais vīrs nomirst, 4 tad pirmais vīrs, kas viņu bija izraidījis, nedrīkst viņu atkal ņemt par sievu, jo viņa ir aptraipījusies. Tas Jehovam būtu pretīgi; neļaujiet grēkam ienākt zemē, ko Jehova, jūsu Dievs, jums dod īpašumā!

5 Ja vīrietis nesen ir apprecējies, lai viņš neiet karā un lai viņam neliek pildīt arī nekādus citus pienākumus. Lai viņš gadu ir brīvs no pienākumiem, paliek mājās un iepriecina savu sievu.+

6 Neviens nedrīkst ņemt par aizdevuma ķīlu rokas dzirnavas* vai to augšējo dzirnakmeni+ — tā viņš ņemtu ķīlā dzīvību.

7 Ja kāds nolaupa izraēlieti, savu brāli, izturas pret to nežēlīgi un to pārdod verdzībā,+ tad nolaupītājam jāmirst.+ Iznīdējiet ļaunumu no sava vidus!+

8 Ja kāds saslimst ar spitālību*, tad dariet visu tieši tā, kā priesteri, Levija pēcnācēji, jums norāda.+ Rūpīgi izpildiet visu, ko es esmu norādījis viņiem. 9 Atcerieties, ko Jehova, jūsu Dievs, izdarīja Mirjamai, kad jūs bijāt ceļā no Ēģiptes.+

10 Ja jūs kādam kaut ko aizdodat,+ tad neejiet viņa namā, lai paņemtu ķīlu. 11 Stāviet ārpusē, un cilvēks, kam jūs aizdodat, lai iznes jums ķīlu ārā. 12 Ja šis cilvēks ir trūcīgs, jūs nedrīkstat paturēt pa nakti viņa apmetni, ko viņš devis ķīlā.+ 13 Noteikti atdodiet viņam apmetni līdz saulrietam, jo tad viņš, ejot gulēt, varēs ar to apsegties,+ un viņš jūs svētīs, un jūs būsiet taisnīgi sava Dieva Jehovas acīs.

14 Nekrāpiet algādzi, kas ir trūcīgs un nabags, vai viņš būtu jūsu brālis vai ienācējs, kas mīt kādā no jūsu zemes pilsētām.+ 15 Samaksājiet viņam algu tajā pašā dienā+ pirms saulrieta, jo viņš ir trūkumā un no tā, vai viņš saņems algu, ir atkarīga viņa dzīvība. Citādi viņš sūdzēsies par jums Jehovam un jūs būsiet grēkojuši.+

16 Tēvi lai netiek nonāvēti par bērnu grēkiem, un bērni lai netiek nonāvēti par tēvu grēkiem.+ Cilvēku var nonāvēt tikai par viņa paša grēkiem.+

17 Neliedziet taisnu tiesu ne ienācējam, ne bārenim+ un neņemiet par ķīlu atraitnes apģērbu!+ 18 Atcerieties, ka jūs bijāt vergi Ēģiptē un ka Jehova, jūsu Dievs, jūs no turienes atbrīvoja.+ Tāpēc es jums pavēlu tā rīkoties.

19 Kad jūs savā tīrumā ievācat ražu un aizmirstat tīrumā labības kūlīti, tad neejiet atpakaļ to paņemt. Lai tas paliek ienācējam, bārenim un atraitnei+ — tad Jehova, jūsu Dievs, jūs svētīs it visā, ko jūs darāt.+

20 Kad jūs esat nopurinājuši augļus no olīvkoka, nepārlūkojiet zarus otrreiz. To, kas ir atlicis, atstājiet ienācējam, bārenim un atraitnei.+

21 Kad jūs esat novākuši vīnogas savā vīna dārzā, neatgriezieties novākt atlikušās ogas. Tās lai paliek ienācējam, bārenim un atraitnei. 22 Atcerieties, ka jūs bijāt vergi Ēģiptē. Tāpēc es jums pavēlu tā rīkoties.

25 Ja izceļas kāds strīds, lai tajā iesaistītie dodas pie tiesnešiem.+ Tie lai iztiesā viņu lietu un pasludina, kurš ir nevainīgs un kurš vainīgs.+ 2 Ja vainīgais ir pelnījis sitienus,+ tad lai tiesnesis liek viņam nogulties un lai viņš tiesneša klātbūtnē saņem tik daudz sitienu, cik pienākas par viņa pārkāpumu. 3 Viņam drīkst piespriest līdz četrdesmit sitieniem,+ bet ne vairāk. Ja viņu sistu vēl un vēl, viņš būtu pazemots jūsu acīs.

4 Neaizsieniet purnu vērsim, ar ko jūs kuļat labību.+

5 Ja kāds vīrs nomirst, neatstājis dēlu, bet viņa brālis dzīvo netālu, tad mirušā brāļa sieva lai neprecas ar kādu ārpus viņa dzimtas. Lai viņu apprec viņas vīrabrālis, un tas lai pilda savu vīrabrāļa pienākumu*.+ 6 Pirmdzimtais, ko viņa dzemdēs, mantos mirušā brāļa vārdu,*+ lai tā vārds neizzustu no Izraēla.+

7 Bet, ja viņš negrib precēt sava brāļa atraitni, tad lai tā iet pie vecākajiem, kas sēž pilsētas vārtos, un saka: ”Mans vīrabrālis atsakās saglabāt sava brāļa vārdu Izraēlā. Viņš nav ar mieru pildīt savu vīrabrāļa pienākumu.” 8 Pilsētas vecākie lai pasauc viņu un runā ar viņu. Ja viņš paliek pie sava un saka: ”Es negribu viņu precēt!”, 9 tad lai viņa brāļa atraitne vecāko priekšā pienāk viņam klāt, noauj viņam no kājas sandali,+ iespļauj sejā un saka: ”Tā ir jārīkojas ar vīrieti, kas negrib turpināt sava brāļa dzimtu!” 10 Turpmāk lai viņa dzimta Izraēlā tiek saukta par baskāja dzimtu.

11 Ja divi vīrieši kaujas un viena vīrieša sieva iejaucas, lai aizstāvētu savu vīru, un sagrābj otru vīrieti aiz dzimumorgāniem, 12 tad nocērtiet viņai plaukstu. Lai jums nav viņas žēl!

13 Neturiet savā somā divējādus atsvarus+ — lielu un mazu — 14 un neturiet savā namā divējādus mērus*+ — lielu un mazu. 15 Lai jums ir pareizi un precīzi atsvari, kā arī pareizs un precīzs mērs, tad jūs ilgi dzīvosiet zemē, ko jums dod jūsu Dievs Jehova.+ 16 Visi, kas ir negodīgi un rīkojas netaisnīgi, ir pretīgi Jehovam, jūsu Dievam.+

17 Atcerieties, ko jums izdarīja amalekieši, kad jūs bijāt izgājuši no Ēģiptes!+ 18 Viņi jūs satika ceļā un, kad jūs bijāt pārguruši un bez spēka, uzbruka visiem, kas bija atpalikuši. Viņi nebijās Dievu. 19 Kad zemē, ko jūsu Dievs Jehova jums nodod īpašumā, jūsu Dievs Jehova jums būs devis mieru no visiem ienaidniekiem,+ kas būs jums apkārt, tad izdzēsiet amalekiešu piemiņu zemes virsū*.+ Neaizmirstiet to!

26 Kad jūs būsiet nonākuši zemē, ko jūsu Dievs Jehova jums nodod īpašumā, būsiet to iemantojuši un tajā dzīvosiet, 2 tad ņemiet pirmos augļus no visa, kas izaugs zemē, kuru jums dod jūsu Dievs Jehova, lieciet grozā un ejiet uz vietu, ko jūsu Dievs Jehova būs izraudzījies, lai tur mājotu viņa vārds.+ 3 Ejiet pie priestera, kas kalpos tajā laikā, un sakiet viņam: ”Šodien es Jehovam, tavam Dievam, apliecinu, ka esmu atnācis uz zemi, ko Jehova mums piešķīris, kā ir zvērējis mūsu tēviem.”+

4 Priesteris tad paņems grozu no jūsu rokām un novietos jūsu Dieva Jehovas altāra priekšā. 5 Bet jūs sakiet Jehovam, savam Dievam: ”Mans ciltstēvs bija aramiešu klejotājs*.+ Viņš devās uz Ēģipti+ un bija tur ienācējs, un viņa saimē bija pavisam nedaudz ļaužu,+ bet tur viņa pēcnācēji kļuva par varenu tautu, stipru un lielu.+ 6 Taču ēģiptieši pret mums izturējās slikti, mūs apspieda un nežēlīgi verdzināja.+ 7 Mēs tad piesaucām Jehovu, mūsu tēvu Dievu, un Jehova mūs sadzirdēja un pievērsa uzmanību mūsu bēdām, ciešanām un spaidiem.+ 8 Jehova mūs izveda no Ēģiptes ar stipru un varenu roku,+ ar darbiem, kas iedveš bailes, ar zīmēm un brīnumiem.+ 9 Tad viņš mūs atveda uz šejieni un mums deva šo zemi — zemi, kur plūst piens un medus.+ 10 Tagad es esmu atnesis pirmos augļus no tā, kas izaudzis zemē, ko Jehova man ir devis.”+

Novietojiet grozu sava Dieva Jehovas priekšā un noliecieties sava Dieva Jehovas priekšā. 11 Pēc tam priecājieties par visu labo, ko jums un jūsu saimei ir devis jūsu Dievs Jehova, un lai priecājas arī levīti un ienācēji, kas ir jūsu vidū.+

12 Kad jūs trešajā gadā, desmitās tiesas gadā, būsiet savākuši pilnu desmito daļu+ no savas ražas, tad atdodiet to levītiem, ienācējiem, bāreņiem un atraitnēm, lai tie jūsu pilsētās paēd līdz sātam.+ 13 Pēc tam sakiet Jehovam, savam Dievam: ”Es esmu iznesis no sava nama svēto daļu un to atdevis levītiem, ienācējiem, bāreņiem un atraitnēm,+ kā tu man esi pavēlējis. Tavus likumus es neesmu pārkāpis un neesmu aizmirsis. 14 Neko no tās es neesmu ēdis sērās, neesmu ņēmis, būdams netīrs, vai devis par mirušajiem. Es esmu paklausījis tev, Jehova, mans Dievs, un esmu izdarījis visu, ko tu man esi pavēlējis. 15 Palūkojies lejup no savas svētās mājvietas, no debesīm, un svētī savu tautu Izraēlu un zemi, ko tu mums esi devis,+ kā tu esi zvērējis mūsu tēviem,+ — zemi, kur plūst piens un medus.”+

16 Šodien Jehova, jūsu Dievs, jums liek pildīt šos norādījumus un priekšrakstus. Ievērojiet un pildiet tos ar visu sirdi+ un dvēseli*! 17 Jehova jums šodien ir apliecinājis, ka viņš būs jūsu Dievs, ja jūs staigāsiet viņa ceļus, ievērosiet viņa norādījumus,+ viņa likumus+ un viņa priekšrakstus+ un viņam klausīsiet. 18 Un jūs šodien esat apliecinājuši Jehovam, ka būsiet viņa tauta, dārgs īpašums,+ kā jau viņš ir solījis, un ka jūs ievērosiet visus viņa likumus. 19 Tad, kā jau viņš ir solījis, viņš jūs pacels augstu pāri visām citām tautām, ko viņš ir radījis,+ un apveltīs ar slavu, godu un krāšņumu, ja vien jūs būsiet svēta tauta Jehovam, savam Dievam.”+

27 Tad Mozus līdz ar izraēliešu vecākajiem pavēlēja tautai: ”Ievērojiet visus likumus, ko es jums šodien dodu! 2 Kad jūs būsiet pārgājuši pāri Jordānai un nonākuši zemē, ko jums dod jūsu Dievs Jehova, izraugieties lielus akmeņus un tos apmetiet*.+ 3 Uzrakstiet uz tiem visus šīs bauslības vārdus, kad būsiet upes viņā pusē. Tad, kā Jehova, jūsu tēvu Dievs, jums ir apsolījis, jūs varēsiet ieiet zemē, ko jums dod jūsu Dievs Jehova, — zemē, kur plūst piens un medus.+ 4 Kad būsiet šķērsojuši Jordānu, uzstādiet šos akmeņus Ēbala kalnā+ un apmetiet tos, kā es jums šodien pavēlu. 5 Uzceliet tur arī altāri savam Dievam Jehovam. Altārim jābūt no akmeņiem, bet tos nedrīkst apstrādāt ar dzelzs rīkiem.+ 6 Celiet sava Dieva Jehovas altāri no veseliem akmeņiem un ziedojiet uz tā savam Dievam Jehovam dedzināmos upurus. 7 Nesiet tur miera* upurus+ un ēdiet tos,+ un priecājieties sava Dieva Jehovas priekšā!+ 8 Skaidri uzrakstiet uz akmeņiem visus šīs bauslības vārdus!”+

9 Tad Mozus līdz ar priesteriem, Levija pēcnācējiem, teica visam Izraēlam: ”Klausies, Izraēl! Šodien jūs esat kļuvuši par sava Dieva Jehovas tautu.+ 10 Klausiet Jehovam, savam Dievam, un pildiet viņa likumus+ un viņa norādījumus, ko es jums šodien lieku pildīt.”

11 Tajā dienā Mozus tautai sacīja: 12 ”Kad jūs būsiet šķērsojuši Jordānu, tad Simeona, Levija, Jūdas, Isašara, Jāzepa un Benjamīna cilts lai nostājas Garicima kalnā+ un svētī tautu. 13 Bet Rūbena, Gada, Ašera, Zebulona, Dana un Naftaļa cilts lai nostājas Ēbala kalnā+ un pasludina lāstus. 14 Levīti* lai skaļā balsī saka visiem izraēliešiem:+

15 ”Nolādēts, kas taisa izcirstu+ vai izlietu tēlu+ un to noliek kādā slepenā vietā! Šāds amatnieka roku darinājums Jehovam ir pretīgs.”+ Un tauta lai saka: ”Āmen!”*

16 ”Nolādēts, kas nicina savu tēvu vai māti!”+ Un tauta lai saka: ”Āmen!”

17 ”Nolādēts, kas pārceļ sava kaimiņa robežas!”+ Un tauta lai saka: ”Āmen!”

18 ”Nolādēts, kas aklo aizvada pa nepareizu ceļu!”+ Un tauta lai saka: ”Āmen!”

19 ”Nolādēts, kas liedz taisnu tiesu+ ienācējam, bārenim vai atraitnei!”+ Un tauta lai saka: ”Āmen!”

20 ”Nolādēts, kas guļ ar sava tēva sievu, jo viņš apkauno savu tēvu!”+ Un tauta lai saka: ”Āmen!”

21 ”Nolādēts, kas kopojas ar dzīvnieku!”+ Un tauta lai saka: ”Āmen!”

22 ”Nolādēts, kas guļ ar savu māsu, sava tēva meitu vai savas mātes meitu!”+ Un tauta lai saka: ”Āmen!”

23 ”Nolādēts, kas guļ ar savu sievasmāti!”+ Un tauta lai saka: ”Āmen!”

24 ”Nolādēts, kas uzglūn savam tuvākajam un to nonāvē!”+ Un tauta lai saka: ”Āmen!”

25 ”Nolādēts, kas ņem maksu, lai nogalinātu nevainīgu cilvēku!”+ Un tauta lai saka: ”Āmen!”

26 ”Nolādēts, kas neņem vērā šīs bauslības vārdus un tos nepilda!”+ Un tauta lai saka: ”Āmen!”

28 Ja jūs klausīsiet Jehovam, savam Dievam, ievērosiet un pildīsiet visus viņa likumus, ko es jums šodien lieku pildīt, tad Jehova, jūsu Dievs, jūs pacels augstu pāri visām citām tautām, kas ir uz zemes.+ 2 Ja jūs klausīsiet Jehovam, savam Dievam, visas šīs svētības pārpilnībā nāks pār jums.+

3 Svētīti jūs būsiet pilsētā, un svētīti jūs būsiet uz lauka.+

4 Svētīti būs jūsu bērni,+ jūsu zemes raža un jūsu ganāmpulku pieaugums, jūsu teļi un jēri.+

5 Svētīts būs jūsu grozs+ un jūsu abra.+

6 Svētīti jūs būsiet visās savās gaitās.

7 Jehova sakaus jūsu ienaidniekus, kas jums uzbruks.+ Tie dosies cīņā pret jums pa vienu ceļu, bet bēgs pa septiņiem.+ 8 Jehova dos svētību jūsu klētīm+ un visam, ko jūs darīsiet; jūsu Dievs Jehova jūs svētīs zemē, ko viņš jums dod. 9 Ja jūs ievērosiet Jehovas, sava Dieva, likumus un staigāsiet viņa ceļus, Jehova jūs padarīs par savu tautu, svētu tautu,+ kā viņš jums ir zvērējis.+ 10 Visas zemes tautas redzēs, ka jūs esat nosaukti Jehovas vārdā,+ un bīsies no jums.+

11 Zemē, ko Jehova jums piešķirs, kā ir zvērējis jūsu tēviem,+ Jehova jūs dāsni svētīs — dāvās daudz bērnu, lielus ganāmpulkus un bagātu ražu.+ 12 Jehova jums atvērs savu labumu krātuvi — debesis —, lai dotu jūsu zemei lietu īstajā laikā+ un svētītu it visu, ko darāt. Jūs aizdosiet daudzām tautām, bet jums pašiem nebūs jāaizņemas.+ 13 Jehova jūs darīs par galvu, nevis asti, un jūs būsiet augšā,+ nevis lejā, ja vien jūs klausīsiet Jehovas, sava Dieva, likumiem, ko es jums šodien lieku ievērot un pildīt. 14 Nenovērsieties ne pa labi, ne pa kreisi no tā, ko es jums šodien lieku pildīt;+ nepielūdziet citus dievus un nekalpojiet tiem.+

15 Bet, ja jūs neklausīsiet Jehovam, savam Dievam, neievērosiet un nepildīsiet itin visus viņa likumus un rīkojumus, ko es jums šodien lieku pildīt, tad pār jums nāks visi šie lāsti un jūs no tiem neizbēgsiet.+

16 Nolādēti jūs būsiet pilsētā, un nolādēti jūs būsiet uz lauka.+

17 Nolādēts būs jūsu grozs+ un jūsu abra.+

18 Nolādēti būs jūsu bērni,+ jūsu zemes raža un jūsu teļi un jēri.+

19 Nolādēti jūs būsiet visās savās gaitās.

20 Jehova jums sūtīs lāstu un nemieru, kas jūs pavadīs, lai ko jūs darītu, un viņš jūs sodīs, līdz jūs būsiet iznīcināti. Jūs drīz vien aiziesiet bojā savu slikto darbu dēļ un tāpēc, ka būsiet viņu* atstājuši.+ 21 Jehova jums uzsūtīs sērgas un jūs iznīdēs no zemes, ko jūs ejat iemantot.+ 22 Jehova jūs sodīs ar diloni, drudzi,+ karsoni, svelmi*, zobenu,+ kveldējošu vēju un labības rūsu,+ un tie jūs vajās, līdz jūs būsiet aizgājuši bojā. 23 Debesis jums virs galvas būs kā varš, un zeme jums zem kājām — kā dzelzs.+ 24 Lietus vietā Jehova jūsu zemei dos smiltis un putekļus, un tie nāks no debesīm pār jums, līdz jūs būsiet iznīcināti. 25 Jehova jums liks pieredzēt sakāvi cīņā ar jūsu ienaidniekiem.+ Jūs dosieties uzbrukumā pa vienu ceļu, bet bēgsiet pa septiņiem, un jūs kļūsiet par biedu visām zemes valstīm.+ 26 Jūsu līķus ēdīs putni un zvēri, un nebūs neviena, kas tos aizbiedētu.+

27 Jehova jūs sodīs ar sastrutojumiem, kādi ir Ēģiptē, augoņiem*, ādas iekaisumiem un izsitumiem, kas nebūs dziedināmi. 28 Jehova jūs sodīs ar vājprātu, aklumu+ un apstulbumu. 29 Dienas vidū jūs taustīsieties kā akli,+ un jums nesekmēsies nekas, ko jūs darīsiet; jūs nemitīgi apkrāps un aplaupīs, un nebūs neviena, kas jums palīdzētu.+ 30 Kad kāds no jums saderināsies ar sievieti, viņa tiks izvarota. Lai gan jūs uzcelsiet namus, jūs tajos nedzīvosiet.+ Jūs iestādīsiet vīna dārzus, bet to augļus nebaudīsiet.+ 31 Jūsu vēršus nokaus jūsu acu priekšā, bet to gaļu jūs neēdīsiet. Jūsu ēzeļus nolaupīs, jums redzot, un atpakaļ jūs tos nedabūsiet. Jūsu aitas paņems jūsu ienaidnieki, un glābēja jums nebūs. 32 Jūsu dēlus un jūsu meitas paņems cita tauta,+ bet jūs tajā tikai noraudzīsieties. Jūs pēc viņiem ilgosieties, bet neko nespēsiet izdarīt. 33 Jūsu zemes ražu un visus jūsu darba augļus ēdīs ļaudis, ko jūs nepazīstat,+ un jūs nemitīgi apkrāps un apspiedīs. 34 Jūs sajuksiet prātā no tā, kas pavērsies jūsu skatienam.

35 Jehova jūs sodīs ar sāpīgiem un nedziedināmiem augoņiem uz jūsu ceļiem un stilbiem, un tie jūs pārklās no kāju pēdām līdz pat galvvidum. 36 Jehova aizvedīs jūs un arī ķēniņu, ko būsiet sev iecēluši, pie tautas, ko nepazīstat jūs un nav pazinuši jūsu tēvi.+ Tur jums būs jākalpo citiem dieviem — koka un akmens dieviem.+ 37 Jūs kļūsiet par biedu visām tautām, pie kurām Jehova jūs aizdzīs, un tās jūs nicinās un apsmies.+

38 Jūs iesēsiet savā tīrumā daudz, bet ievāksiet maz,+ jo visu aprīs siseņi. 39 Jūs stādīsiet un kopsiet vīna dārzus, bet vīnu nedzersiet un neko neievāksiet,+ jo visu noēdīs tārpi. 40 Visā jūsu zemē augs olīvkoki, bet ar eļļu jūs neziedīsieties, jo jūsu olīvas nobirs. 41 Jums dzims dēli un meitas, bet viņi nepaliks pie jums, jo viņus aizvedīs gūstā.+ 42 Kukaiņu bari apsēdīs jūsu kokus un aprīs jūsu zemes ražu. 43 Ienācēji, kas mīt jūsu vidū, pacelsies pār jums arvien augstāk un augstāk, bet jūs grimsiet arvien zemāk un zemāk. 44 Viņi jums aizdos, bet jūs viņiem neaizdosiet,+ viņi būs galva, bet jūs būsiet aste.+

45 Ja jūs neklausīsiet Jehovam, savam Dievam, un nepildīsiet viņa likumus un rīkojumus, ko viņš jums ir licis pildīt,+ visi šie lāsti+ nāks pār jums, tie jūs vajās un panāks, un jūs aiziesiet bojā.+ 46 Tie būs jums un jūsu pēcnācējiem par zīmi un brīdinājumu uz laiku laikiem,+ 47 jo jūs nebūsiet kalpojuši savam Dievam Jehovam priecīgi un līksmu sirdi, kad jums visa kā bija pārpārēm.+ 48 Jehova liks jūsu ienaidniekiem jums uzbrukt, un jūs tiem kalposiet,+ būdami izsalkuši+ un izslāpuši, skrandās un trūkumā. Viņš jums uzliks dzelzs jūgu, kas gulsies jums uz kakla, līdz jūs būsiet iznīcināti.

49 Jehova atvedīs tautu no tālienes,+ no pasaules malas, un tā jums uzklups kā ērglis.+ Tā būs tauta, kuras valodu jūs nesaprotat,+ 50 barga tauta, kas vecos neciena un jaunos nežēlo.+ 51 Šie ļaudis ēdīs jūsu jaunos lopus un jūsu zemes ražu, līdz jūs būsiet pagalam. Tie jums neatstās ne labību, ne jauno vīnu, ne eļļu, ne teļus, ne jērus un jūs pašus galu galā iznīcinās.+ 52 Tie ielenks visas pilsētas jūsu zemē un turēs jūs aplenkumā, līdz augstie nocietinājumu mūri, uz kuriem jūs paļaujaties, tiks sagrauti. Jā gan, visā zemē, ko jums ir devis jūsu Dievs Jehova, tie turēs aplenkumā jūsu pilsētas.+ 53 Aplenkums, kurā jūs turēs ienaidnieki, būs tik smags un jūs pieredzēsiet tādu postu, ka jūs ēdīsiet paši savus bērnus,+ ko jūsu Dievs Jehova jums ir devis, savu dēlu un savu meitu miesu.

54 Pat vissmalkākajam un izlepušākajam vīrietim jūsu vidū nebūs žēl sava brāļa, savas mīļotās sievas un savu atlikušo bērnu, 55 un viņš tiem nedos neko no savu bērnu miesas, ko viņš ēdīs, jo viņam nekā cita nebūs, kad ienaidnieki jūsu pilsētas turēs aplenkumā un jūs būsiet nonākuši galējā postā.+ 56 Un vissmalkākajai un izlepušākajai sievietei, kura pat kāju negribēja piedurt pie zemes savas izsmalcinātības dēļ,+ nebūs žēl sava mīļotā vīra, sava dēla un meitas, 57 un viņa tiem nedos ne augļa apvalku, kas iznācis no viņas klēpja, ne bērnus, ko viņa ir dzemdējusi. Viņa pati tos slepus ēdīs, kad ienaidnieki jūsu pilsētas turēs aplenkumā un jūs būsiet nonākuši galējā postā.

58 Ja jūs neievērosiet un nepildīsiet itin visus šīs bauslības vārdus, kas ir rakstīti šajā grāmatā,+ un nebīsieties diženo un apbrīnas cienīgo vārdu+ — Jehovas,+ sava Dieva, vārdu —, 59 tad Jehova jums un jūsu pēcnācējiem uzsūtīs smagas sērgas, nopietnas un ilgstošas sērgas,+ mokošas un ilgstošas kaites. 60 Viņš jums liks pieredzēt visas Ēģiptes slimības, no kurām jūs baidījāties, un jūs netiksiet no tām vaļā. 61 Jehova jums uzsūtīs arī tādas kaites un sērgas, kas nav minētas šajā bauslības grāmatā, un jūs aiziesiet bojā. 62 Lai gan jūsu ir tik daudz kā zvaigžņu debesīs,+ no jums atliks tikai nedaudzi,+ ja jūs neklausīsiet savam Dievam Jehovam.

63 Tāpat kā Jehovam ir prieks darīt jums labu un vairot jūsu skaitu, Jehovam būs prieks jūs pilnīgi iznīcināt, un jūs tiksiet izrauti no zemes, ko jūs ejat iemantot.

64 Jehova jūs izklīdinās visu tautu starpā no vienas zemes malas līdz otrai,+ un jums būs jākalpo koka un akmens dieviem, ko nepazīstat jūs un nav pazinuši jūsu tēvi.+ 65 Šo tautu starpā jums nebūs miera+ un nebūs vietas, kur atpūtināt kājas. Jehova pildīs jūsu sirdi ar raizēm,+ liks apdzist jūsu acīm un uzsūtīs jums izmisumu.+ 66 Jūsu dzīvība būs briesmās, bailes jūs vajās nakti un dienu, un jūs nebūsiet droši, vai paliksiet dzīvi. 67 To izbaiļu dēļ, kas pārņems jūsu sirdi, un visa tā dēļ, ko skatīs jūsu acis, no rīta jūs teiksiet: ”Kaut būtu vakars!”, bet vakarā: ”Kaut būtu rīts!” 68 Jehova jūs ar kuģiem aizvedīs atpakaļ uz Ēģipti, par ko es jums sacīju, ka jūs to vairs neredzēsiet, un tur jūs gribēsiet sevi pārdot saviem ienaidniekiem par vergiem un verdzenēm, bet pircēja nebūs.”

29 Šie ir tā līguma vārdi, kuru Jehova Mozum lika slēgt ar izraēliešiem Moāba zemē papildus līgumam, ko viņš ar tiem bija noslēdzis Horebā.+

2 Mozus sasauca kopā izraēliešus un tiem teica: ”Jūs esat redzējuši visu, ko Jehova Ēģiptē jūsu acu priekšā izdarīja ar faraonu, viņa kalpiem un visu viņa zemi,+ — 3 iespaidīgos spriedumus, kas tika īstenoti, jums redzot, lielās zīmes un brīnumus.+ 4 Bet Jehova jums līdz pat šai dienai nav devis sirdi, kas saprastu, acis, kas redzētu, un ausis, kas dzirdētu.+ 5 ”Kad es jūs četrdesmit gadus vedu pa tuksnesi,+ jūsu drēbes un sandales nenovalkājās.+ 6 Jūs neēdāt maizi un nedzērāt ne vīnu, ne citus reibinošus dzērienus. Tas viss notika, lai jūs saprastu, ka es esmu Jehova, jūsu Dievs.” 7 Kad jūs nonācāt šajā vietā, Hešbonas ķēniņš Sīhons+ un Basanas ķēniņš Ogs+ nāca ar mums karot. Bet mēs viņus sakāvām.+ 8 Mēs viņiem atņēmām zemi un nodevām to īpašumā rūbeniešiem, gadiešiem un pusei Manases cilts.+ 9 Tad nu pildiet šī līguma vārdus un tiem paklausiet, un viss, ko jūs darīsiet, labi izdosies.+

10 Jūs visi šodien stāvat sava Dieva Jehovas priekšā: cilšu galvas, vecākie, priekšnieki, visi Izraēla vīri, 11 jūsu bērni un sievas,+ kā arī ienācēji,+ kas ir jūsu nometnē, — no malkas cirtēja līdz ūdens smēlējam. 12 Jūs esat šeit, lai slēgtu ar Jehovu, savu Dievu, līgumu, ko viņš apstiprina ar zvērestu. Šo līgumu Jehova, jūsu Dievs, šodien ar jums slēdz,+ 13 lai jūs padarītu par savu tautu+ un lai viņš būtu jūsu Dievs,+ kā viņš jums ir solījis un kā viņš ir zvērējis jūsu tēviem — Ābrahāmam,+ Īzakam+ un Jēkabam.+

14 Šo līgumu, kas tiek apstiprināts ar zvērestu, es slēdzu ne jau ar jums vien — 15 es to slēdzu gan ar tiem, kas te stāv Jehovas, mūsu Dieva, priekšā, gan ar tiem, kuru vēl nav. 16 (Jo jūs labi zināt, kā mums klājās Ēģiptē un kā mēs gājām cauri citu tautu zemēm.+ Ejot tām cauri, 17 jūs redzējāt viņu riebīgos tēlus+ un pretīgos koka, akmens, sudraba un zelta elkus*.) 18 Pielūkojiet, lai jūsu starpā nav ne vīrieša, ne sievietes, ne dzimtas, ne cilts, kas sirdī novērstos no Jehovas, mūsu Dieva, un gribētu kalpot citu tautu dieviem,+ — lai jūsu starpā nav saknes, no kuras izaug indīgs un rūgts auglis!+

19 Bet, ja kāds, kas dzird šī zvēresta vārdus, lepni prāto: ”Man klāsies labi, kaut arī es darīšu tikai to, ko kāro mana sirds,” — tā postīdams visu* savā ceļā, 20 Jehova tam nepiedos+ un to skars Jehovas dusmu versme. Pār šādu cilvēku nāks visi šajā grāmatā rakstītie lāsti,+ un Jehova izdzēsīs viņa vārdu zemes virsū*. 21 Jehova viņu nošķirs no visām Izraēla ciltīm un uzsūtīs viņam nelaimi — visus līgumā minētos lāstus, kas rakstīti šajā bauslības grāmatā.

22 Kad nākamā paaudze, jūsu dēli, un svešzemnieki, kas būs nākuši no tālas zemes, redzēs postu un nelaimes, kādas Jehova būs sūtījis pār šo zemi, 23 kad viņi redzēs, ka visu zemi ir izpostījis sērs, sāls un uguns, ka tā ir palikusi neapsēta, tajā nekas neizdīgst un neizaug un ka tā līdzinās Sodomai un Gomorai,+ Admai un Ceboīmai,+ ko Jehova iznīcināja savās dusmās un niknumā, 24 tad viņi un visas tautas vaicās: ”Kāpēc Jehova tā ir darījis šai zemei?+ Kāpēc ir uzliesmojušas viņa bargās dusmas?” 25 Tad visiem šiem ļaudīm atbildēs: ”Tāpēc, ka viņi novērsās no līguma,+ ko Jehova, viņu tēvu Dievs, ar viņiem slēdza, kad izveda viņus no Ēģiptes.+ 26 Viņi sāka kalpot un zemoties citiem dieviem — dieviem, ko viņi nebija pazinuši un ko Dievs viņiem nebija ļāvis pielūgt.+ 27 Tad Jehova iedegās dusmās pret šo zemi un lika pār to nākt visiem šajā grāmatā rakstītajiem lāstiem.+ 28 Tāpēc Jehova savās dusmās, niknumā un lielajā sašutumā tos izplēsa no viņu zemes+ un aiztrieca uz citu zemi, kur tie ir tagad.”+

29 Viss apslēptais ir zināms mūsu Dievam Jehovam,+ bet atklātais ir uzticēts mums un mūsu pēcnācējiem uz mūžiem, lai mēs pildītu šīs bauslības vārdus.+

30 Kad tas viss būs nācis pār jums — svētības un lāsti, kurus es jums esmu darījis zināmus,+ — un jūs to pieminēsiet,+ atrazdamies starp tām tautām, kuru vidū jūsu Dievs Jehova jūs būs izkaisījis,+ 2 un kad jūs un jūsu dēli ar visu sirdi un dvēseli*+ atgriezīsieties pie sava Dieva Jehovas+ un klausīsiet viņam it visā, kā es jums šodien pavēlu, 3 tad jūsu Dievs Jehova jūs pārvedīs no gūsta,+ apžēlosies par jums+ un sapulcinās jūs kopā no visām tautām, kuru starpā jūsu Dievs Jehova jūs būs izklīdinājis.+ 4 Pat ja jūsu ļaudis būs aizdzīti līdz debesu malai, jūsu Dievs Jehova jūs sapulcinās un atvedīs atpakaļ.+ 5 Jūsu Dievs Jehova jūs ievedīs zemē, ko iemantoja jūsu tēvi, un arī jūs to iemantosiet. Viņš jums darīs labu un vairos jūsu skaitu, tā ka jūsu būs daudz vairāk nekā jūsu tēvu.+ 6 Jūsu Dievs Jehova attīrīs* jūsu un jūsu pēcnācēju sirdi,+ lai jūs mīlētu Jehovu, savu Dievu, ar visu sirdi un dvēseli un varētu dzīvot.+ 7 Un Jehova, jūsu Dievs, sūtīs visus šos lāstus pār jūsu ienaidniekiem, kas jūs ienīda un vajāja.+

8 Tad jūs atkal klausīsiet Jehovam un ievērosiet visus viņa likumus, ko es jums šodien lieku ievērot. 9 Jehova, jūsu Dievs, bagātīgi svētīs visu, ko darīsiet.+ Jums būs daudz bērnu un lieli ganāmpulki, un jūs ievāksiet bagātu ražu. Jehovam atkal būs prieks darīt jums labu, kā viņam bija prieks darīt labu jūsu tēviem,+ 10 jo jūs klausīsiet Jehovam, savam Dievam, pildīsiet viņa likumus un rīkojumus, kas ir rakstīti šajā bauslības grāmatā, un atgriezīsieties pie Jehovas, sava Dieva, ar visu sirdi un dvēseli.+

11 Likums, ko es jums šodien lieku ievērot, nav pārāk grūts, un tas nav arī tālu no jums.+ 12 Tas nav debesīs, un jums nav jāprasa: ”Kas uzkāps debesīs un to atnesīs, lai mēs to dzirdētu un pildītu?”+ 13 Tas nav arī otrpus jūras, un jums nav jāprasa: ”Kas celsies pāri jūrai un to atvedīs, lai mēs to dzirdētu un pildītu?” 14 Šie vārdi jums ir ļoti tuvu, jūsu mutē un jūsu sirdī,+ lai jūs tos pildītu.+

15 Lūk, šodien es jums piedāvāju izvēlēties dzīvību un visu, kas labs, vai nāvi un visu, kas ļauns.+ 16 Ja jūs klausīsiet Jehovas, sava Dieva, likumiem, ko es jums šodien lieku ievērot, mīlēsiet Jehovu, savu Dievu,+ staigāsiet viņa ceļus un pildīsiet viņa likumus, rīkojumus un priekšrakstus, tad jūs dzīvosiet+ un pieaugsiet skaitā un Jehova, jūsu Dievs, jūs svētīs tajā zemē, ko jūs ejat iemantot.+

17 Bet, ja jūsu sirds novērsīsies no Dieva,+ ja jūs nebūsiet paklausīgi un ļausieties vilinājumam zemoties citiem dieviem un tiem kalpot,+ 18 tad — es jums šodien saku — jūs katrā ziņā iesiet bojā.+ Jūs nedzīvosiet ilgi tajā zemē, kas ir viņpus Jordānas un ko jūs ejat iemantot. 19 Es šodien piesaucu debesis un zemi par lieciniekiem, ka es esmu nolicis jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu.+ Izvēlieties dzīvību, tad dzīvosiet+ jūs un jūsu pēcnācēji!+ 20 Tad nu mīliet Jehovu, savu Dievu,+ klausiet viņu un viņam pieķerieties,+ jo viņš ir jūsu dzīvība, un, pateicoties viņam, jūs ilgi dzīvosiet zemē, ko Jehova ir zvērējis dot jūsu tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam.”+

31 Pēc tam Mozus, nostājies visu izraēliešu priekšā, teica: 2 ”Man jau ir simt divdesmit gadu.+ Es vairs nevaru jūs vadīt, jo Jehova man ir teicis: ”Tu neiesi pāri Jordānai.”+ 3 Jūsu Dievs Jehova jums ies pa priekšu, viņš pats iznīcinās šīs tautas, un jūs ieņemsiet šo tautu zemi.+ Pāri upei jūs vedīs Jozua,+ kā Jehova ir teicis. 4 Jehova ar šīm tautām darīs tā, kā viņš darīja ar amoriešu ķēniņiem Sīhonu+ un Ogu+ un to zemi, kad viņš tos iznīcināja.+ 5 Jehova tās nodos jūsu varā — rīkojieties ar tām, kā ir teikts likumos, ko es jums esmu devis.+ 6 Esiet drosmīgi un stipri!+ Neizbīstieties un nedrebiet to priekšā,+ jo Jehova, jūsu Dievs, iet kopā ar jums. Viņš jūs neatstās un nepametīs.”+

7 Tad Mozus pasauca Jozuu un visa Izraēla priekšā tam teica: ”Esi drosmīgs un stiprs,+ jo tu šos ļaudis ievedīsi zemē, ko Jehova viņiem dos, kā ir zvērējis viņu tēviem, un tu to piešķirsi viņiem īpašumā.+ 8 Jehova ies tev pa priekšu, un viņš būs ar tevi,+ viņš tevi neatstās un nepametīs. Neizbīsties un nebaidies!”+

9 Tad Mozus uzrakstīja šo bauslību+ un iedeva to priesteriem, Levija pēcnācējiem, kuri nesa Jehovas līguma šķirstu, un visiem izraēliešu vecākajiem. 10 Mozus tiem pavēlēja: ”Katrā septītajā gadā, tas ir, parādu atlaišanas gadā,* noteiktajā laikā+ — Būdiņu svētkos+ —, 11 kad viss Izraēls nāks Jehovas, jūsu Dieva, priekšā+ tajā vietā, ko viņš izraudzīsies, lasiet šo bauslību, lai viss Izraēls to dzird.+ 12 Sapulciniet visus ļaudis+ — vīriešus, sievietes, bērnus un ienācējus, kas mīt jūsu pilsētās —, lai tie klausītos un mācītos par jūsu Dievu Jehovu, bītos viņu un cītīgi pildītu visus šīs bauslības vārdus. 13 Tad viņu bērni, kas vēl nezina bauslību, klausīsies+ un mācīsies bīties Jehovu, jūsu Dievu, kamēr vien tauta dzīvos zemē, kas ir viņpus Jordānas un ko jūs ejat iemantot.”+

14 Pēc tam Jehova sacīja Mozum: ”Tuvu ir laiks, kad tev jāmirst.+ Pasauc Jozuu, un ejiet uz saiešanas telti, lai es viņu ieceļu par vadītāju!”+ Un Mozus un Jozua aizgāja uz saiešanas telti. 15 Tad Jehova parādījās pie telts mākoņu stabā, un mākoņu stabs nostājās pie telts ieejas.+

16 Jehova teica Mozum: ”Drīz tu mirsi*, un šie ļaudis zemē, uz kuru tie dodas, sāks pielūgt apkārtējo tautu dievus*.+ Tie mani atstās+ un lauzīs līgumu, ko es ar tiem esmu slēdzis.+ 17 Tad es iedegšos pret tiem dusmās,+ tos atstāšu+ un novērsīšos no tiem,+ un galu galā tie tiks aprīti. Kad tie pieredzēs daudz nelaimju un bēdu,+ tie sacīs: ”Vai gan mēs nepieredzam šīs nelaimes tāpēc, ka mūsu Dieva nav mūsu vidū?”+ 18 Bet arī tad es tos neuzlūkošu visa tā ļaunuma dēļ, ko tie ir darījuši, pievērsdamies citiem dieviem.+

19 Uzrakstiet dziesmu+ un iemāciet to izraēliešiem.+ Lieciet viņiem to iegaumēt, lai šī dziesma būtu mana lieciniece pret Izraēla tautu.+ 20 Kad es viņus ievedīšu zemē, par kuru es zvērēju viņu tēviem,+ — zemē, kur plūst piens un medus,+ — un viņi ēdīs līdz sātam un dzīvos bez bēdu,+ tad viņi pievērsīsies citiem dieviem un kalpos tiem, mani necienīs un lauzīs ar mani noslēgto līgumu.+ 21 Kad tie pieredzēs daudz nelaimju un bēdu,+ šī dziesma liecinās pret viņiem (viņu pēcnācēji nedrīkst to aizmirst), jo es zinu, pēc kā jau tagad tiecas viņu sirds,+ kaut gan es vēl neesmu viņus ievedis zemē, par kuru esmu viņiem zvērējis.”

22 Tajā dienā Mozus uzrakstīja dziesmu un mācīja to izraēliešiem.

23 Viņš* iecēla Jozuu,+ Nūna dēlu, par vadītāju un sacīja: ”Esi drosmīgs un stiprs,+ jo tu ievedīsi izraēliešus zemē, ko es viņiem esmu zvērējis dot,+ un es būšu ar tevi.”

24 Kad Mozus bija pabeidzis rakstīt grāmatā visus bauslības vārdus,+ 25 viņš pavēlēja levītiem, kam bija uzticēts nest Jehovas līguma šķirstu: 26 ”Ņemiet šo bauslības grāmatu+ un nolieciet to līdzās sava Dieva Jehovas līguma šķirstam.+ Tā liecinās pret jums, izraēlieši. 27 Es taču zinu, ka jūs esat dumpīgi+ un stūrgalvīgi.+ Ja jūs tā dumpojaties pret Jehovu, kamēr es vēl esmu jūsu vidū, kas gan būs pēc manas nāves! 28 Sapulciniet pie manis visus jūsu cilšu vecākos un jūsu priekšniekus, un es tiem sacīšu šos vārdus un piesaukšu debesis un zemi par lieciniekiem pret tiem.+ 29 Es zinu, ka pēc manas nāves jūs rīkosieties nekrietni+ un novērsīsieties no ceļa, ko es jums liku iet. Beigās pār jums nāks nelaimes,+ jo jūs darīsiet to, kas Jehovam nepatīk, viņu sadusmodami ar saviem darbiem.”

30 Tad Mozus visa izraēliešu pulka priekšā runāja visus dziesmas vārdus:+

32 ”Ieklausieties, debesis, — es runāšu!

Uzklausi, zeme, ko sacīšu!

Pasludiniet mūsu Dieva diženumu!+

44 Mozus un Hošea*,+ Nūna dēls, ļaužu priekšā runāja visus šīs dziesmas vārdus.+ 45 Kad Mozus izraēliešiem bija pateicis visus šos vārdus, 46 viņš tiem sacīja: ”Ņemiet vērā manus brīdinājumus, ko šodien dzirdat,+ un māciet saviem bērniem rūpīgi pildīt visus bauslības vārdus.+ 47 Jo tie nav tukši vārdi, bet gan jūsu dzīvība.+ Ja jūs tos ievērosiet, jūs ilgi dzīvosiet zemē, kas ir viņpus Jordānas un ko jūs ejat iemantot.”

48 Tajā pašā dienā Jehova Mozum teica: 49 ”Kāp Nebo kalnā,+ kas ir Abārīmā,+ Moāba zemē pretī Jērikai, un apskati Kanaāna zemi, ko es dodu izraēliešiem īpašumā.+ 50 Pēc tam šajā kalnā, kurā tu būsi uzkāpis, tu nomirsi un piepulcēsies saviem tēviem, tāpat kā tavs brālis Ārons nomira Hora kalnā+ un piepulcējās saviem tēviem, 51 jo jūs bijāt man neuzticīgi izraēliešu vidū Cīna tuksnesī pie Kadešas, pie Merības ūdeņiem,+ — jūs neatzināt mani par svētu* izraēliešu priekšā.+ 52 Šo zemi, ko es dodu izraēliešiem, tu redzēsi no tālienes, bet tajā neieiesi.”+

33 Dieva vīrs Mozus pirms savas nāves pasludināja svētību izraēliešiem.+ 2 Viņš sacīja:

 7 Jūdam viņš pasludināja šādu svētību:+

 8 Par Leviju viņš teica:+

Tev ar viņu bija nesaskaņas pie Merības ūdeņiem.+

 9 Viņš par savu tēvu un māti teica: ”Viņi man ir sveši.”

12 Par Benjamīnu viņš teica:+

”Lai tas, kurš Jehovam mīļš, dzīvo pie viņa drošībā.

13 Par Jāzepu viņš teica:+

18 Par Zebulonu viņš teica:+

20 Par Gadu viņš teica:+

”Svētīts ir tas, kurš paplašina Gada robežas.+

22 Par Danu viņš teica:+

23 Par Naftali viņš teica:+

Iegūsti īpašumā zemi rietumos un dienvidos!”

24 Par Ašeru viņš teica:+

”Ašers ir dēliem svētīts.

29 Laimīgs tu esi, Izraēl!+

34 Tad Mozus no Moābas klajumiem uzkāpa Nebo kalnā,+ Pisgas virsotnē,+ kas ir pretī Jērikai.+ Un Jehova viņam parādīja visu to zemi — zemi, kas pletās no Gileādas līdz Danai,+ 2 visu Naftaļa, Efraima un Manases zemi un visu Jūdas zemi līdz rietumu jūrai*,+ 3 Negevu+ un Jordānas līdzenumu+ līdz pat Coarai,+ arī Jērikas, palmu pilsētas, ieleju.

4 Jehova viņam teica: ”Šī ir zeme, par kuru es esmu zvērējis Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam: ”Es to došu taviem pēcnācējiem.”+ Es tev esmu ļāvis to skatīt savām acīm, bet ieiet tu tajā neieiesi.”+

5 Pēc tam Jehovas kalps Mozus nomira Moāba zemē, kā Jehova bija teicis.+ 6 Viņš* apglabāja Mozu Moāba zemē, ielejā iepretī Bēt-Peorai, un līdz pat šai dienai neviens nezina, kur atrodas viņa kaps.+ 7 Kad Mozus nomira, viņam bija simt divdesmit gadu.+ Viņa acis nebija satumsušas, un spēks viņu nebija atstājis. 8 Izraēlieši apraudāja Mozu Moābas klajumos trīsdesmit dienas.+ Tad sēru laiks, kad apraudāja Mozu, bija galā.

9 Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības*, jo Mozus bija uzlicis viņam rokas;+ izraēlieši viņam klausīja un darīja, kā Jehova Mozum bija licis.+ 10 Bet Izraēlā nekad vairs nav bijis tāda pravieša kā Mozus,+ kas Jehovam bija tik ļoti tuvs,+ — 11 tāda, kurš būtu darījis visas tās zīmes un brīnumus, kādus Jehova Mozum bija licis rādīt Ēģiptē faraonam un visiem tā kalpiem, un visai tā zemei,+ 12 un kuram būtu bijusi tik stipra roka un tik iespaidīgs spēks, kādu Mozus ļāva skatīt visam Izraēlam.+