EZRAS GRĀMATA

1 Lai piepildītos Jehovas vārdi, ko viņš bija teicis ar Jeremijas starpniecību,+ Persijas valdnieka Kīra*+ pirmajā valdīšanas gadā Jehova pamudināja Kīru izdot rīkojumu, kas tika uzrakstīts un izziņots pa visu valsti:+ 2 ”Persijas valdnieks Kīrs saka tā: ”Jehova, debesu Dievs, man ir piešķīris visas zemes valstis,+ un viņš man ir uzticējis uzcelt viņam namu Jeruzālemē,+ Jūdas zemē. 3 Lai Dievs ir ar katru, kas jūsu vidū ir no viņa tautas! Ejiet uz Jūdas zemi, uz Jeruzālemi, un atjaunojiet Jehovas, Izraēla Dieva, namu! Viņš ir patiesais Dievs, kura nams atradās Jeruzālemē*. 4 Ikvienu no viņa tautas, vienalga, kur tas dzīvo,+ turienes ļaudis lai atbalsta, dodot sudrabu, zeltu, vajadzīgās mantas, lopus, kā arī labprātīgus ziedojumus Dieva namam,+ kas atradās Jeruzālemē.””

5 Tad Jūdas un Benjamīna dzimtu galvas, priesteri un levīti — visi, ko Dievs bija pamudinājis, — posās ceļā, lai atjaunotu Jehovas namu, kas atradās Jeruzālemē. 6 Visi apkārtējie viņus atbalstīja, dodot sudraba un zelta izstrādājumus, vajadzīgās mantas, lopus un dārgas dāvanas, kā arī labprātīgus ziedojumus.

7 Valdnieks Kīrs lika, lai viņiem atdod Jehovas nama piederumus, ko Nebukadnecars bija paņēmis no Jeruzālemes un novietojis sava dieva namā.+ 8 Persijas valdnieks Kīrs lika tos izsniegt mantziņa Mitredāta pārraudzībā, kurš tos saskaitīja un nodeva Jūdas vadonim Šēšbacaram*.+

9 To skaits bija šāds: 30 zelta un 1000 sudraba trauku, kas līdzīgi groziem, 29 citi trauki, 10 30 zelta bļodiņu, 410 sudraba bļodiņu un 1000 dažādu piederumu. 11 Pavisam bija 5400 zelta un sudraba izstrādājumu. Šēšbacars tos visus paņēma līdzi, kad trimdinieki+ devās ceļā no Babilonas* uz Jeruzālemi.

2 Šie ir provinces* iedzīvotāji, kuri atgriezās no gūsta,+ — tie, kurus Babilonas ķēniņš Nebukadnecars bija aizvedis gūstā uz Babilonu+ un kuri atgriezās Jeruzālemē un Jūdas zemē, katrs savā pilsētā.+ 2 Viņi atgriezās kopā ar Zerubābelu,+ Ješuu,+ Nehemiju, Serāju, Reēlāju, Mordohaju, Bilšānu, Misparu, Bigvaju, Rehūmu un Baānu.

Izraēla vīru skaits bija šāds:+ 3 Paroša pēcnācēji — 2172; 4 Šefatjas pēcnācēji — 372; 5 Āraha pēcnācēji+ — 775; 6 Pahat-Moāba pēcnācēji+ no Ješuas un Joāba dzimtām — 2812; 7 Elama pēcnācēji+ — 1254; 8 Zatū pēcnācēji+ — 945; 9 Zakaja pēcnācēji — 760; 10 Bānija pēcnācēji — 642; 11 Bēbaja pēcnācēji — 623; 12 Azgāda pēcnācēji — 1222; 13 Adonikāma pēcnācēji — 666; 14 Bigvaja pēcnācēji — 2056; 15 Ādīna pēcnācēji — 454; 16 Ātēra pēcnācēji no Hiskijas dzimtas — 98; 17 Bēcaja pēcnācēji — 323; 18 Joras pēcnācēji — 112; 19 Hāšuma pēcnācēji+ — 223; 20 Gibāra pēcnācēji* — 95; 21 Betlēmes vīri — 123; 22 Netofas vīri — 56; 23 Anātotas+ vīri — 128; 24 Azmāvetas vīri — 42; 25 Kirjat-Jeārīmas, Kefīras un Beērotas vīri — 743; 26 Rāmas+ un Gebas+ vīri — 621; 27 Mihmāsas vīri — 122; 28 Bēteles un Ajas+ vīri — 223; 29 Nebo vīri+ — 52; 30 Magbīša pēcnācēji* — 156; 31 cita Elama pēcnācēji — 1254; 32 Hārima pēcnācēji — 320; 33 Lodas, Hadīdas un Ono vīri — 725; 34 Jērikas vīri — 345; 35 Senājas pēcnācēji — 3630.

36 Priesteri:+ Jedajas+ pēcnācēji no Ješuas+ dzimtas — 973; 37 Immēra pēcnācēji+ — 1052; 38 Pašhūra pēcnācēji+ — 1247; 39 Hārima pēcnācēji+ — 1017.

40 Levīti:+ Ješuas un Kadmiēla pēcnācēji+ (tie bija no Hodavjas pēcnācējiem) — 74; 41 dziedātāji,+ Asafa pēcnācēji,+ — 128; 42 vārtu sargu+ pēcnācēji, Šallūma pēcnācēji, Ātēra pēcnācēji, Talmona+ pēcnācēji, Akūba+ pēcnācēji, Hatītas pēcnācēji un Šobaja pēcnācēji, — kopā 139.

43 Tempļa kalpotāji:*+ Cīhas pēcnācēji, Hasūfas pēcnācēji, Tabaota pēcnācēji, 44 Kērosa pēcnācēji, Sias pēcnācēji, Pādona pēcnācēji, 45 Lebānas pēcnācēji, Hāgābas pēcnācēji, Akūba pēcnācēji, 46 Hāgāba pēcnācēji, Šalmaja pēcnācēji, Hānāna pēcnācēji, 47 Gidēla pēcnācēji, Gahara pēcnācēji, Reājas pēcnācēji, 48 Recīna pēcnācēji, Nekodas pēcnācēji, Gazāma pēcnācēji, 49 Uzas pēcnācēji, Pāseaha pēcnācēji, Bēsaja pēcnācēji, 50 Asnas pēcnācēji, meuniešu pēcnācēji, Nefūsīma pēcnācēji, 51 Bakbūka pēcnācēji, Hakūfas pēcnācēji, Harhūra pēcnācēji, 52 Baclūta pēcnācēji, Mehīdas pēcnācēji, Haršas pēcnācēji, 53 Barkosa pēcnācēji, Siseras pēcnācēji, Temaha pēcnācēji, 54 Neciaha pēcnācēji, Hatīfas pēcnācēji.

55 Sālamana kalpu pēcnācēji: Sotaja pēcnācēji, Sofereta pēcnācēji, Perūdas pēcnācēji,+ 56 Jaalas pēcnācēji, Darkona pēcnācēji, Gidēla pēcnācēji, 57 Šefatjas pēcnācēji, Hatīla pēcnācēji, Poheret-Hacebaīma pēcnācēji, Āmija pēcnācēji.

58 Tempļa kalpotāji un Sālamana kalpu pēcnācēji kopā bija 392.

59 Šie ir tie, kas atnāca no Tēl-Melahas, Tēl-Haršas, Kerubas, Adonas un Immēras, bet nespēja pierādīt savu izcelsmi — proti, ka viņu dzimta pieder pie Izraēla:+ 60 Delājas pēcnācēji, Tobijas pēcnācēji, Nekodas pēcnācēji — 652. 61 No priesteru pēcnācējiem: Habajas pēcnācēji, Hakoca+ pēcnācēji un Barzillaja pēcnācēji (tā Barzillaja, kurš bija apprecējis gileādieša Barzillaja+ meitu un pieņēmis sava sievastēva vārdu). 62 Viņi meklēja ierakstus radurakstos, lai pierādītu savu izcelsmi, bet neatrada, tāpēc viņi tika atzīti par nepiemērotiem priestera amatam*.+ 63 Pārvaldnieks* viņiem neļāva ēst neko no tā, kas ir īpaši svēts,+ kamēr kāds priesteris nebūs izvaicājis Dievu ar urīma un tumīma*+ palīdzību.

64 Viss viņu pulks bija 42 360 cilvēku.+ 65 Kopā ar viņiem bija atnākuši 7337 kalpi un kalpones, kā arī 200 dziedātāji un dziedātājas. 66 Viņiem bija 736 zirgi, 245 mūļi, 67 435 kamieļi un 6720 ēzeļi.

68 Kad viņi bija ieradušies tur, kur Jeruzālemē bija slējies Jehovas nams, daļa no dzimtu galvām deva labprātīgus ziedojumus,+ lai Dieva namu no jauna uzceltu tā agrākajā vietā.+ 69 Viņi deva tik, cik spēja, saziedojot darba veikšanai 61 000 zelta drahmu*, 5000 minu* sudraba+ un 100 priesteru kreklu. 70 Priesteri, levīti, dziedātāji, vārtu sargi, tempļa kalpotāji un vienkāršie ļaudis apmetās savās pilsētās. Tā visi izraēlieši apmetās savās pilsētās.+

3 Kad pienāca septītais mēnesis+ un izraēlieši jau bija apmetušies savās pilsētās, tie visi kā viens sapulcējās Jeruzālemē. 2 Ješua,+ Jocadaka dēls, līdz ar citiem priesteriem, kā arī Zerubābels,+ Šealtiēla+ dēls, un viņa brāļi ķērās pie darba un uzbūvēja altāri Izraēla Dievam, lai nestu uz tā dedzināmos upurus, kā tas ir rakstīts Dieva vīra Mozus bauslībā.+

3 Kaut arī viņi baidījās no apkārtējo zemju iedzīvotājiem, viņi uzcēla altāri+ tā agrākajā vietā un nesa uz tā Jehovam dedzināmos upurus — gan rīta, gan vakara dedzināmos upurus.+ 4 Tad viņi svinēja Būdiņu svētkus, kā bija noteikts,+ un katru dienu nesa vajadzīgo daudzumu dedzināmo upuru.+ 5 No tā laika viņi ziedoja kārtējos dedzināmos upurus,+ upurus, kas jāziedo jaunā mēnesī+ un visos Jehovam par godu svinamajos svētkos,+ kā arī labprātīgos upurus,+ ko ļaudis nesa Jehovam. 6 Viņi sāka Jehovam ziedot dedzināmos upurus septītā mēneša pirmajā dienā,+ lai gan Jehovas tempļa pamati vēl nebija likti.

7 Akmeņlauzējiem+ un amatniekiem+ deva naudu, un sidoniešiem un tiriešiem piešķīra ēdamo, dzeramo un eļļu, jo tie ar Persijas ķēniņa Kīra atļauju+ veda pa jūru no Libāna uz Jafu+ ciedrus.

8 Otrā gada otrajā mēnesī pēc izraēliešu ierašanās Jeruzālemē, vietā, kur bija atradies Dieva nams, Zerubābels, Šealtiēla dēls, Ješua, Jocadaka dēls, un viņu brāļi — priesteri, levīti un visi, kas bija atgriezušies Jeruzālemē no gūsta,+ — uzsāka darbu. Pārraudzīt Jehovas nama celtniecību uzdeva levītiem, kam bija divdesmit gadu un vairāk. 9 Jūdas dēli — Ješua ar saviem dēliem un brāļiem un Kadmiēls ar saviem dēliem — un Hēnādāda dēli+ ar saviem dēliem un brāļiem, kas arī bija levīti, visi kopā pārraudzīja tos, kas cēla Dieva namu.

10 Kad celtnieki ielika Jehovas tempļa pamatus,+ priesteri savos tērpos ar taurēm+ rokās un levīti, Asafa dēli, ar cimbalām nostājās, lai slavētu Jehovu, kā bija licis darīt Izraēla ķēniņš Dāvids.+ 11 Tie dziedāja pārmaiņus,*+ slavēdami Jehovu un viņam pateikdamies: ”Viņš ir labs, viņa uzticīgā mīlestība pret Izraēlu paliek mūžam!”+ Tad visi ļaudis skaļi gavilēja, cildinādami Jehovu, tāpēc ka bija ielikti Jehovas nama pamati. 12 Daudzi priesteri, levīti un dzimtu galvas — vecie vīri, kas bija redzējuši iepriekšējo namu,+ — skaļi raudāja, kad viņu acu priekšā tika likti nama pamati, bet daudzi citi pilnā balsī gavilēja.+ 13 Gaviles nevarēja atšķirt no raudām, un ļaužu skaļās balsis varēja dzirdēt no tālienes.

4 Kolīdz Jūdas un Benjamīna pretinieki+ izdzirdēja, ka no trimdas pārnākušie+ būvē Izraēla Dieva Jehovas templi, 2 tie ieradās pie Zerubābela un dzimtu galvām un sacīja: ”Mēs gribam celt kopā ar jums, jo arī mēs pielūdzam jūsu Dievu+ un upurējam viņam jau kopš tā laika, kad Asīrijas ķēniņš Asarhadons+ mūs atveda uz šejieni.”+ 3 Bet Zerubābels, Ješua un pārējie izraēliešu dzimtu galvas tiem atbildēja: ”Jums nepienākas kopā ar mums būvēt mūsu Dieva namu!+ Mēs paši to būvēsim Jehovam, Izraēla Dievam, kā Persijas ķēniņš Kīrs mums ir pavēlējis.”+

4 Tad tās zemes iedzīvotāji centās iedragāt Jūdas ļaužu apņēmību un atturēt viņus no nama celšanas.+ 5 Lai viņiem kaitētu un jauktu viņu nodomus, tie nolīga padomniekus.+ Tā tas bija visu laiku, kamēr pie varas bija Persijas ķēniņš Kīrs, un tā turpinājās līdz pat Persijas ķēniņa Dārija+ valdīšanas laikam. 6 Ahasvēra* valdīšanas sākumā tie uzrakstīja vēstuli, kurā tie apsūdzēja Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus. 7 Un Persijas ķēniņa Artakserksa laikā Bišlāms, Mitredāts, kā arī Tabeēls un viņa sabiedrotie uzrakstīja Artakserksam vēstuli, ko pārtulkoja aramiešu valodā+ un uzrakstīja aramiešu rakstībā*.

8 * Augstākais pārvaldnieks Rehūms un rakstvedis Šimšajs ķēniņam Artakserksam uzrakstīja šādu vēstuli par Jeruzālemi 9 (tā bija no augstākā pārvaldnieka Rehūma, rakstveža Šimšaja un viņu sabiedrotajiem, tiesnešiem, zemākajiem pārvaldniekiem un rakstvežiem, tā bija no erehiešiem,+ babiloniešiem, sūziešiem,+ tas ir, elamiešiem,+ 10 un no pārējām tautām, ko diženais un godājamais Asnapars* bija aizvedis trimdā un nometinājis Samarijas pilsētās,+ kā arī no citām tautām Aizeifratā*; 11 šis ir viņam nosūtītās vēstules noraksts): ”Ķēniņam Artakserksam — tavi kalpi, Aizeifratas iedzīvotāji. 12 Lai ķēniņam ir zināms, ka jūdi, kas ir atnākuši no tevis pie mums, ir ieradušies Jeruzālemē. Viņi no jauna ceļ šo dumpīgo un samaitāto pilsētu, atjauno tās mūrus+ un labo pamatus. 13 Lai ķēniņam ir zināms: ja viņi šo pilsētu uzcels un tās mūrus pabeigs, viņi nemaksās nodokļus, nodevas+ un ceļa maksu, un tas ķēniņam* radīs zaudējumus. 14 Tā kā mēs saņemam algu no ķēniņa* un nevaram pieļaut, ka ciestu ķēniņa intereses, mēs darām ķēniņam to visu zināmu, 15 lai tiktu izpētītas ķēniņa priekšteču hronikas.+ Tajās tu uzzināsi, ka tā ir dumpīga pilsēta, kas rada kaitējumu ķēniņiem un provincēm, un ka tur jau kopš seniem laikiem dzīvo nemiera cēlāji. Tāpēc arī šī pilsēta tika nopostīta.+ 16 Mēs darām ķēniņam zināmu, ka tad, ja šo pilsētu uzcels un tās mūrus pabeigs, tev vairs nebūs varas pār Aizeifratu.”+

17 Ķēniņš sūtīja atbildi augstākajam pārvaldniekam Rehūmam, rakstvedim Šimšajam un viņu sabiedrotajiem, kas dzīvoja Samarijā, kā arī citiem ļaudīm Aizeifratā: ”Esiet sveicināti! 18 Vēstule, ko jūs mums atsūtījāt, man tika skaidri nolasīta*. 19 Es pavēlēju izpētīt hronikas, un tika noskaidrots, ka šī pilsēta jau kopš seniem laikiem ir sacēlusies pret ķēniņiem un tajā ir notikuši nemieri un dumpji.+ 20 Jeruzālemē ir bijuši vareni ķēniņi, kas ir valdījuši pār visu Aizeifratu, un viņiem ir maksāti nodokļi, nodevas un ceļa maksa. 21 Tāpēc pavēliet šiem vīriem, lai viņi pārtrauc darbu un neatsāk pilsētas atjaunošanu, kamēr es nebūšu izdevis citu rīkojumu. 22 Pielūkojiet, neesiet nolaidīgi šajā lietā, lai ķēniņa intereses neciestu vēl vairāk!”+

23 Tiklīdz ķēniņa Artakserksa vēstules noraksts bija nolasīts Rehūmam, rakstvedim Šimšajam un viņu sabiedrotajiem, viņi steigšus devās uz Jeruzālemi pie jūdiem un tos piespieda pārtraukt darbu. 24 Tā darbs pie Dieva nama Jeruzālemē apstājās, un nekas netika darīts līdz pat Persijas ķēniņa Dārija otrajam valdīšanas gadam.+

5 Tajā laikā pravieši Hagajs+ un Zaharja,+ Ido+ mazdēls, pravietoja jūdiem, kas bija Jūdas zemē un Jeruzālemē, runādami Izraēla Dieva vārdā, jo viņš bija ar tiem. 2 Zerubābels,+ Šealtiēla dēls, un Ješua,+ Jocadaka dēls, atsāka Jeruzālemē būvēt Dieva namu,+ un Dieva pravieši bija ar viņiem un viņus atbalstīja.+ 3 Tad pie viņiem atnāca Aizeifratas pārvaldnieks Tatnajs, Šētar-Boznajs un to sabiedrotie un viņiem jautāja: ”Kas jums ir devis atļauju celt šo namu un pabeigt šo būvi?” 4 Vēl tie prasīja: ”Kā sauc tos vīrus, kas ceļ šo namu?” 5 Bet Dievs bija ar jūdu vecākajiem,+ un no viņiem netika prasīts pārtraukt darbu, kamēr Dārijam nebūs aizsūtīts ziņojums un nebūs no viņa saņemta vēstule.

6 Šis ir noraksts no vēstules, ko Aizeifratas pārvaldnieks Tatnajs un Šētar-Boznajs ar saviem sabiedrotajiem, Aizeifratas zemākajiem pārvaldniekiem, nosūtīja ķēniņam Dārijam; 7 viņi tam nosūtīja ziņojumu, kurā bija teikts:

”Ķēniņam Dārijam.

Lai tev miers! 8 Lai ķēniņam ir zināms, ka mēs bijām ieradušies Jūdas provincē un mēs tur redzējām diženā Dieva namu. Tas tiek celts no lieliem akmeņiem, un mūros tiek likti baļķi. Ļaudis strādā cītīgi, un darbs tiem labi sokas. 9 Mēs vaicājām ļaužu vecākajiem: ”Kas jums ir devis atļauju celt šo namu un pabeigt šo būvi?”+ 10 Mēs viņiem arī vaicājām, kā viņus sauc, lai pierakstītu viņu vārdus un tev paziņotu, kas tur ir galvenie.

11 Viņi mums atbildēja šādi: ”Mēs kalpojam debesu un zemes Dievam un atjaunojam šo namu, kas bija uzbūvēts pirms daudziem gadiem, — namu, ko bija cēlis un pabeidzis varens Izraēla ķēniņš.+ 12 Taču mūsu tēvi sadusmoja debesu Dievu,+ tāpēc viņš tos nodeva haldieša Nebukadnecara,+ Babilonas ķēniņa, varā. Tas nopostīja šo namu,+ bet tautu aizveda gūstā uz Babilonu.+ 13 Tomēr Babilonas ķēniņa Kīra pirmajā valdīšanas gadā ķēniņš Kīrs pavēlēja šo Dieva namu atjaunot.+ 14 Dieva nama zelta un sudraba traukus, ko Nebukadnecars bija paņēmis no Jeruzālemes tempļa un novietojis Babilonas templī,+ ķēniņš Kīrs lika iznest no Babilonas tempļa un nodot vīram, vārdā Šēšbacars*,+ kuru Kīrs bija iecēlis par pārvaldnieku.+ 15 Kīrs viņam teica: ”Ņem šos traukus un nogādā tos uz templi, kas ir Jeruzālemē! Lai Dieva nams tiek no jauna uzcelts tā agrākajā vietā!”+ 16 Tad Šēšbacars ieradās Jeruzālemē un ielika pamatus Dieva namam,+ un kopš tā laika tas tiek būvēts, bet vēl nav pabeigts.”+

17 Ja tas ķēniņam šķiet labi, lai viņš liek izpētīt dokumentus ķēniņa mantnīcā, kas ir Babilonā, vai ķēniņš Kīrs tiešām ir izdevis pavēli atjaunot Jeruzālemē šo Dieva namu,+ un lai ķēniņa lēmumu pēc tam atsūta mums.”

6 Tad ķēniņš Dārijs pavēlēja Babilonā pārmeklēt dokumentu un dārgumu glabātavu. 2 Tā Mēdijas provincē, Ekbatānas cietoksnī, tika atrasts kāds rakstu rullis, un, balstoties uz tajā teikto, tika uzrakstīta šāda vēstule: 3 ”Ķēniņa Kīra pirmajā valdīšanas gadā ķēniņš Kīrs izdeva pavēli par Dieva namu Jeruzālemē:+ ”Šim namam ir jābūt uzceltam no jauna, lai tajā varētu ziedot upurus. Lai atjauno tā pamatus, un lai to būvē sešdesmit olektis* augstu un sešdesmit olektis platu.+ 4 Uz trim kārtām akmeņu lai liek vienu kārtu baļķu.+ Līdzekļi darba veikšanai lai tiek ņemti no ķēniņa mantnīcas.+ 5 Arī Dieva nama zelta un sudraba trauki, ko Nebukadnecars bija paņēmis no Jeruzālemes tempļa un atvedis uz Babilonu,+ lai tiek atdoti. Tie ir jānogādā atpakaļ un jānovieto Jeruzālemes templī, Dieva namā.”+

6 Tāpēc, Aizeifratas pārvaldniek Tatnaj, Šētar-Boznaj un jūs, viņu sabiedrotie, Aizeifratas zemākie pārvaldnieki,+ turieties no tās vietas pa gabalu! 7 Netraucējiet būvēt Dieva namu! Jūdu pārvaldnieks un jūdu vecākie uzcels Dieva namu tā agrākajā vietā. 8 Un vēl es pavēlu: lai jūdu vecākie varētu atjaunot Dieva namu, jums šiem vīriem jāizsniedz līdzekļi no ķēniņa mantas,+ no Aizeifratā savāktajiem nodokļiem. Tas jādara bez vilcināšanās, lai viņu darbā nebūtu nekādu kavēkļu.+ 9 Un, kas vien ir nepieciešams un ko vien priesteri Jeruzālemē prasa, vai tie būtu jauni buļļi,+ auni+ un jēri+ dedzināmajiem upuriem debesu Dievam vai kvieši,+ sāls,+ vīns+ un eļļa,+ to lai viņiem pastāvīgi, dienu no dienas, piešķir. 10 Tad viņi arvien varēs nest debesu Dievam patīkamus upurus un lūgt par ķēniņa un tā dēlu labklājību*.+ 11 Tāpat es pavēlu, ka ikviens, kas neievēros šo rīkojumu, ir jāpiekar pie baļķa, kas izlauzts no viņa nama, un viņa nams ir jāpārvērš par ateju*. 12 Un lai Dievs, kas ir licis savam vārdam mājot savā templī,+ gāž ikvienu ķēniņu un iznīcina ikvienu tautu, kas uzdrošinātos pārkāpt šo pavēli un nopostīt Dieva templi Jeruzālemē. Es, Dārijs, izdodu šo pavēli. Nekavējoties sāciet to pildīt!”

13 Tad Aizeifratas pārvaldnieks Tatnajs, Šētar-Boznajs+ un viņu sabiedrotie nekavējoties darīja visu tā, kā ķēniņš Dārijs bija licis. 14 Jūdu vecākie, pravieša Hagaja+ un Zaharjas,+ Ido mazdēla, pravietojumu iedrošināti, turpināja sekmīgi būvēt.+ Viņi paveica darbu, kā bija pavēlējis Izraēla Dievs+ un kā bija pavēlējis Kīrs,+ Dārijs+ un Artakserkss*,+ Persijas ķēniņš. 15 Nams bija pabeigts ķēniņa Dārija sestajā valdīšanas gadā, adāra* mēneša trešajā dienā.

16 Tad izraēlieši — priesteri, levīti+ un pārējie no trimdas pārnākušie — priecājās un svinēja Dieva nama iesvētīšanu. 17 Dieva nama iesvētīšanai viņi ziedoja simt buļļu, divsimt aunu un četrsimt jēru, bet par grēku upuri visa Izraēla labā — divpadsmit āžu, atbilstoši Izraēla cilšu skaitam.+ 18 Priesteri un levīti tika iedalīti vienībās, lai viņi kalpotu Dievam Jeruzālemē,+ kā ir teikts Mozus grāmatā.+

19 Un pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā no trimdas pārnākušie svinēja Pashu.+ 20 Visi priesteri un levīti bija attīrījušies,+ visi bija tīri. Viņi nokāva Pashas upurus par visiem no trimdas pārnākušajiem, arī par saviem brāļiem priesteriem un par sevi. 21 Tad tos ēda gan izraēlieši, kas bija atgriezušies no trimdas, gan tie, kas viņiem bija pievienojušies un bija nošķīrušies no tās zemes tautu netīrības, lai pielūgtu* Jehovu, Izraēla Dievu.+ 22 Pēc tam viņi ar prieku svinēja Neraudzētās maizes svētkus+ septiņas dienas, jo Jehova viņus bija iepriecinājis un bija noskaņojis Asīrijas ķēniņu labvēlīgi,+ lai tas atbalstītu viņu Dieva, Izraēla Dieva, nama celtniecību.

7 Pēc šiem notikumiem, Persijas ķēniņa Artakserksa+ valdīšanas laikā, no Babilonas ieradās Ezra*.+ Viņš bija Serājas+ dēls, tas savukārt Azarjas dēls, tas Hilkijas+ dēls, 2 tas Šallūma dēls, tas Cadoka dēls, tas Ahitūba dēls, 3 tas Amarjas dēls, tas Azarjas+ dēls, tas Merājota dēls, 4 tas Zerahjas dēls, tas Uzija dēls, tas Bukija dēls, 5 tas Abišuas dēls, tas Pinehasa+ dēls, tas Eleāzara+ dēls, tas virspriestera Ārona+ dēls. 6 Ezra, kas ieradās no Babilonas, bija Mozus bauslības pārrakstītājs*,+ kurš labi pārzināja Jehovas, Izraēla Dieva, doto bauslību. Ķēniņš viņam bija piešķīris visu, ko viņš bija prasījis, jo viņa Dievs Jehova bija ar viņu.

7 Ķēniņa Artakserksa septītajā valdīšanas gadā daļa izraēliešu, priesteru, levītu,+ dziedātāju,+ vārtu sargu+ un tempļa kalpotāju+ devās uz Jeruzālemi. 8 Ezra ieradās Jeruzālemē ķēniņa septītā valdīšanas gada piektajā mēnesī. 9 Viņš bija devies ceļā no Babilonas pirmā mēneša pirmajā dienā, un viņš nonāca Jeruzālemē piektā mēneša pirmajā dienā, jo viņa labais Dievs bija ar viņu.+ 10 Ezra no sirds bija apņēmies* iedziļināties Jehovas bauslībā un to ievērot,+ kā arī mācīt izraēliešiem tās likumus un spriedumus.+

11 Šis ir noraksts no ķēniņa Artakserksa vēstules, ko viņš bija iedevis priesterim un bauslības pārrakstītājam Ezram, kurš bija Jehovas likumu un izraēliešiem doto norādījumu zinātājs: 12 * ”Ķēniņu ķēniņš Artakserkss+ priesterim Ezram, debesu Dieva bauslības pārrakstītājam. Lai tev miers! 13 Es izdodu šādu pavēli: visi izraēlieši, arī viņu priesteri un levīti, kas ir manā valstī un kas vēlas kopā ar tevi doties uz Jeruzālemi, lai turp dodas.+ 14 Ķēniņš un septiņi viņa padomnieki tevi sūta noskaidrot, vai tava Dieva bauslība, kas ir tavā pārziņā*, Jūdas zemē un Jeruzālemē tiek pildīta. 15 Tev ir jāņem līdzi sudrabs un zelts, ko ķēniņš un viņa padomnieki ir labprātīgi devuši Izraēla Dievam, kurš mājo Jeruzālemē, 16 kā arī sudrabs un zelts, ko tu savāksi visā Babilonas provincē, un dāvanas, ko ļaudis un priesteri labprātīgi ziedos sava Dieva namam Jeruzālemē.+ 17 Bez kavēšanās pērc par šo naudu buļļus,+ aunus+ un jērus,+ kā arī to, kas nepieciešams labības upuriem+ un lejamiem upuriem,+ un upurē to visu uz altāra jūsu Dieva namā Jeruzālemē!

18 Ar atlikušo sudrabu un zeltu dari tā, kā tev un taviem brāļiem šķiet pareizi, rīkojies saskaņā ar jūsu Dieva gribu. 19 Visi tev iedotie trauki, kas ir paredzēti kalpošanai tava Dieva namā, tev jānogādā uz Dieva namu Jeruzālemē.+ 20 Un visu pārējo, kas tev jāsagādā Dieva namam, ņem no ķēniņa mantnīcas.+

21 Es, ķēniņš Artakserkss, esmu pavēlējis Aizeifratas mantziņiem: visu, ko priesteris Ezra,+ debesu Dieva bauslības pārrakstītājs, prasīs, nekavējoties viņam piešķiriet, — 22 līdz pat simt talentiem* sudraba, simt korām* kviešu, simt batiem* vīna,+ simt batiem eļļas+ un sāli+ neierobežotā daudzumā. 23 Ko vien debesu Dievs ir pavēlējis par savu namu, to dedzīgi pildiet,+ lai debesu Dieva dusmas neiedegas pret ķēniņa dēliem un valsts pavalstniekiem.+ 24 Un ņemiet vērā, ka nedrīkst prasīt nodokļus, nodevas+ un ceļa maksu ne no priesteriem, ne levītiem, ne no tempļa muzikantiem,+ ne no durvju sargiem, ne tempļa kalpotājiem,+ nedz arī no citiem, kas kalpo Dieva namā.

25 Bet tu, Ezra, ar gudrību, ko tavs Dievs tev ir piešķīris, iecel tiesu ierēdņus un tiesnešus, lai tie tiesātu Aizeifratas iedzīvotājus, proti, visus, kas zina tava Dieva likumus. Māciet visus, kas šos likumus nezina!+ 26 Ikviens, kas nepilda tava Dieva bauslību un ķēniņa likumus, nekavējoties lai tiek sodīts ar nāvi, izsūtījumu, naudas sodu vai ieslodzījumu.”

27 Slavēts lai ir Jehova, mūsu tēvu Dievs, kas ir pamudinājis ķēniņu izdaiļot Jehovas namu Jeruzālemē!+ 28 Savā uzticīgajā mīlestībā viņš man ļāva iemantot ķēniņa,+ tā padomnieku+ un visu ķēniņa ietekmīgo augstmaņu labvēlību. Mana drosme* vairojās, jo Jehova, mans Dievs, bija ar mani, un es sapulcināju izraēliešu vadoņus, lai tie dotos ceļā kopā ar mani.

8 Šie ir tie, kas ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā kopā ar mani aizgāja no Babilonas, — dzimtu galvas kopā ar tiem, kas pieder viņu dzimtām:+ 2 no Pinehasa+ pēcnācējiem Gēršoms, no Itamāra+ pēcnācējiem Daniēls, no Dāvida pēcnācējiem Hatūšs, 3 no Šehanjas pēcnācējiem un Paroša pēcnācējiem Zaharja un kopā ar viņu 150 vīri, kas ierakstīti radurakstos, 4 no Pahat-Moāba pēcnācējiem+ Eljehoēnajs, Zerahjas dēls, un 200 vīri kopā ar viņu, 5 no Zatū pēcnācējiem+ Šehanja, Jahaziēla dēls, un 300 vīri kopā ar viņu, 6 no Ādīna pēcnācējiem+ Ebeds, Jonatāna dēls, un 50 vīri kopā ar viņu, 7 no Elama pēcnācējiem+ Ješaja, Ataljas dēls, un 70 vīri kopā ar viņu, 8 no Šefatjas pēcnācējiem+ Zebadja, Mihaēla dēls, un 80 vīri kopā ar viņu, 9 no Joāba pēcnācējiem Obadja, Jehiēla dēls, un 218 vīri kopā ar viņu, 10 no Bānija pēcnācējiem Šelomīts, Josifjas dēls, un 160 vīri kopā ar viņu, 11 no Bēbaja pēcnācējiem+ Zaharja, Bēbaja pēcnācējs, un 28 vīri kopā ar viņu, 12 no Azgāda pēcnācējiem+ Johānāns, Hakātāna dēls, un 110 vīri kopā ar viņu, 13 pēdējie no Adonikāma pēcnācējiem,+ kuru vārdi ir Elifelets, Jeiēls un Šemaja, un 60 vīri kopā ar viņiem, 14 no Bigvaja pēcnācējiem+ Ūtajs un Zābūds un 70 vīri kopā ar viņiem.

15 Es viņus sapulcināju pie upes, kas tek uz Ahavu,+ un tur mēs palikām trīs dienas. Pārlūkojis nometni, es neatradu tautas un priesteru vidū nevienu levītu. 16 Tad es atsaucu pie sevis vadoņus Eliezeru, Ariēlu, Šemaju, Elnātānu, Jārību, Elnātānu, Nātānu, Zaharju un Mešullāmu, kā arī Jojārību un Elnātānu, kas mācīja tautu, 17 un sūtīju viņus uz Kāsifju pie vadoņa Ido. Es liku pateikt Ido un viņa brāļiem, tempļa kalpotājiem, kas bija Kāsifjā, lai viņi mums atsūta ļaudis, kas kalpotu mūsu Dieva namā. 18 Tā kā mūsu labais Dievs bija ar mums, viņi atveda kādu saprātīgu vīru, vārdā Šērēbja,+ — viņš bija Mahlija,+ Izraēla dēla Levija mazdēla, pēcnācējs — un viņa dēlus un brāļus, kopā 18 vīrus, 19 kā arī Hašabju un Ješaju (no Merārija+ pēcnācējiem) līdz ar viņa brāļiem un to dēliem, kopā 20 vīrus. 20 Un no tempļa kalpotājiem, ko Dāvids un tautas vadoņi bija norīkojuši kalpot levītiem, ieradās 220 vīru, kuru vārdi bija ierakstīti radurakstos.

21 Tad es tur pie Ahavas upes izsludināju gavēni, un mēs zemojāmies mūsu Dieva priekšā un lūdzām, lai viņš mūs ceļā vadītu un pasargātu mūs pašus, mūsu bērnus un mūsu mantu. 22 Es kaunējos ķēniņam prasīt karavīrus un jātniekus, kas mūs ceļā pasargātu no ienaidniekiem, jo mēs ķēniņam bijām teikuši: ”Mūsu labais Dievs ir ar visiem, kas viņu meklē,+ bet viņa spēks un dusmas ir vērstas pret tiem, kas viņu atstāj.”+ 23 Mēs gavējām un lūdzām mūsu Dievu, un viņš mūs uzklausīja.+

24 Es izraudzījos divpadsmit no galvenajiem priesteriem — Šērēbju, Hašabju+ un desmit viņu brāļus. 25 Pēc tam es nosvēru sudrabu, zeltu un traukus, ko mūsu Dieva namam bija ziedojis ķēniņš, viņa padomnieki, viņa augstmaņi un visi izraēlieši, kas tur bija, un iedevu to visu viņiem.+ 26 Es nosvēru un nodevu viņu rokās 650 talentus* sudraba, 100 sudraba izstrādājumus divu talentu* vērtībā, 100 talentus* zelta, 27 20 zelta bļodiņas tūkstoš dareiku* vērtībā un divus traukus no vislabākā, sarkanā vara, tik vērtīga kā zelts.

28 Tad es viņiem teicu: ”Jūs Jehovam esat svēti,+ un arī šie trauki ir svēti, un sudrabs un zelts ir labprātīgs ziedojums Jehovam, jūsu tēvu Dievam. 29 Sargājiet to visu rūpīgi, līdz jūs visu nosvērsiet galveno priesteru un levītu, kā arī Izraēla dzimtu vadoņu priekšā Jehovas nama telpās Jeruzālemē.”+ 30 Priesteri un levīti paņēma nosvērto sudrabu, zeltu un traukus, lai nogādātu uz mūsu Dieva namu Jeruzālemē.

31 Pirmā mēneša divpadsmitajā dienā+ mēs no Ahavas upes+ devāmies ceļā uz Jeruzālemi. Mūsu Dievs bija ar mums, un viņš mūs ceļā pasargāja no ienaidniekiem un laupītājiem. 32 Nonākuši Jeruzālemē+ un pavadījuši tur trīs dienas, 33 ceturtajā dienā mēs Dieva namā nosvērām sudrabu, zeltu un traukus+ un to visu nodevām priesterim Merēmotam,+ Ūrijas dēlam. Kopā ar viņu bija Eleāzars, Pinehasa dēls, un levīti Jozābāds,+ Ješuas dēls, un Noadja, Binnūja+ dēls. 34 Viss tika pārskaitīts un nosvērts, un svars tika pierakstīts. 35 Tie, kas bija atgriezušies no gūsta, bijušie trimdinieki, nesa dedzināmos upurus Izraēla Dievam: 12 buļļus+ visa Izraēla labā, 96 aunus,+ 77 jērus* un par grēku upuri — 12 āžus.+ Tie visi bija dedzināmie upuri Jehovam.+

36 Tad mēs nodevām ķēniņa rīkojumus+ ķēniņa satrapiem* un Aizeifratas+ pārvaldniekiem. Viņi atbalstīja ļaudis un deva Dieva namam visu, kas nepieciešams.+

9 Tiklīdz tas bija paveikts, pie manis pienāca tautas vadoņi un teica: ”Ne Izraēla ļaudis, ne priesteri, ne levīti nav palikuši nošķirti no apkārtējām tautām un no preteklībām,+ kādas dara kanaānieši, hetieši, perizieši, jebūsieši, amonieši, moābieši, ēģiptieši+ un amorieši.+ 2 Viņi ir ņēmuši to meitas par sievām sev un saviem dēliem.+ Svētā tauta+ tagad ir sajaukusies ar citām tautām!+ Turklāt galvenie vaininieki šajā uzticības laušanā ir vadoņi un priekšnieki.”

3 To dzirdējis, es saplēsu drēbes, plēsu matus un bārdu un, galīgi satriekts, apsēdos. 4 Tad visi, kas juta bijību pret Izraēla Dieva vārdiem, sanāca ap mani, jo bija apbēdināti par pārnākušo trimdinieku neuzticību. Tā es nosēdēju līdz vakara labības upura laikam.+

5 Kad pienāca vakars un tika nests labības upuris,+ es piecēlos. Līdz tam brīdim es biju sēdējis saplēstās drēbēs, dziļu bēdu pārņemts. Tad es nometos ceļos, izstiepu rokas pret savu Dievu Jehovu 6 un teicu: ”Mans Dievs! Man ir kauns, un es neuzdrošinos tevi uzlūkot, mans Dievs, jo mūsu pārkāpumi sniedzas pāri galvai un mūsu grēki — līdz debesīm.+ 7 Kopš mūsu tēvu dienām līdz pat šai dienai mēs esam smagi grēkojuši.+ Mūsu pārkāpumu dēļ mēs, mūsu ķēniņi un mūsu priesteri esam bijuši nodoti citu zemju ķēniņu varā, un mūs nonāvēja ar zobenu,+ aizveda gūstā,+ aplaupīja+ un apkaunoja. Tā tas ir joprojām.+ 8 Bet tagad īsu brīdi mūsu Dievs Jehova ir bijis pret mums labvēlīgs, un viņš ir ļāvis atlikušajiem izglābties un justies droši viņa svētajā vietā.+ Mūsu Dievs ir ļāvis mūsu acīm iemirdzēties, viņš ļāvis mums kaut nedaudz atspirgt mūsu kalpībā. 9 Jo, lai gan esam kalpi,+ Dievs mūs nav pametis mūsu kalpībā. Savā uzticīgajā mīlestībā viņš ir ļāvis mums iemantot Persijas ķēniņu labvēlību,+ lai mēs atspirgtu un varētu no drupām atjaunot mūsu Dieva namu+ un lai mums būtu aizsargmūris* Jūdas zemē un Jeruzālemē.

10 Bet ko lai mēs tagad sakām, mūsu Dievs? Mēs esam atmetuši tavus likumus, 11 ko tu mums devi ar savu kalpu praviešu starpniecību, sacīdams: ”Zeme, ko jūs dodaties iemantot, tās iedzīvotāju netīrības un pretīgās rīcības dēļ ir netīra. Viņi to ir piepildījuši ar netīrību+ no vienas malas līdz otrai. 12 Tāpēc nedodiet savas meitas viņu dēliem un neņemiet viņu meitas saviem dēliem!+ Negādājiet par viņu mieru un labklājību,+ tad jūs kļūsiet stipri, ēdīsiet tās zemes labumus, nodosiet to mantojumā saviem dēliem un tā paliks tiem mūžīgi.” 13 Un pēc visa, kas ar mums ir noticis mūsu ļauno darbu un mūsu smago grēku dēļ — lai gan tu, mūsu Dievs, neesi izturējies pret mums tā, kā mēs to būtu pelnījuši savu pārkāpumu dēļ,+ bet esi ļāvis tiem, kas ir šeit, izglābties —,+ 14 vai lai mēs atkal pārkāpjam tavus likumus un saradojamies ar tautām, kas dara preteklības?+ Vai gan tu neiedegtos dusmās pret mums un mūs neiznīcinātu, tā ka neviens pats no mums neatliktu un neizglābtos? 15 Jehova, Izraēla Dievs, tu esi taisns,+ tāpēc daļa tautas vēl ir atlikusi līdz šai dienai. Lūk, mēs stāvam tavā priekšā, apzinādamies savu vainu, kaut gan šo pārkāpumu dēļ mēs vispār nedrīkstētu tavā priekšā atrasties.”+

10 Kamēr Ezra, nometies zemē Dieva nama priekšā, raudāja un lūdzās,+ atzīdamies tautas grēkos, ap viņu sanāca liels pulks izraēliešu — vīriešu, sieviešu un bērnu —, un ļaudis gauži raudāja. 2 Tad Šehanja, Jehiēla+ dēls (Jehiēls bija no Elama pēcnācējiem),+ teica Ezram: ”Mēs esam lauzuši uzticību mūsu Dievam, jo esam apprecējuši sveštautietes no apkārtējām zemēm.+ Tomēr Izraēlam vēl ir cerība. 3 Noslēgsim līgumu ar mūsu Dievu+ un apsolīsim sūtīt prom šīs sievas un tām dzimušos bērnus, rīkosimies tā, kā grib Jehova un tie, kam ir bijība pret mūsu Dieva likumiem.+ Darīsim tā, kā teikts bauslībā! 4 Celies — tev ir jāuzņemas šī lieta! Mēs esam ar tevi. Esi drosmīgs un rīkojies!”

5 Tad Ezra piecēlās un lika galvenajiem priesteriem un levītiem, kā arī izraēliešu vadoņiem zvērēt, ka viņi rīkosies tā, kā bija ierosināts.+ Un viņi to apzvērēja. 6 Pēc tam no turienes, kur Ezra Dieva nama priekšā bija lūdzies, viņš devās uz Johānāna, Eljāšība dēla, ēdamtelpu. Lai gan viņš aizgāja uz turieni, viņš neko neēda un arī ūdeni nedzēra, jo viņš bēdājās par bijušo trimdinieku neuzticību.+

7 Tad Jūdas zemē un Jeruzālemē tika izsludināts, ka visiem no trimdas pārnākušajiem jāsapulcējas Jeruzālemē, 8 un, ja kāds triju dienu laikā neieradīsies, tam tiks atņemta visa manta un tas tiks izraidīts no trimdinieku vidus.+ Tā bija nolēmuši tautas vadoņi un vecākie. 9 Jūdas un Benjamīna vīri triju dienu laikā ieradās Jeruzālemē — devītā mēneša divdesmitajā dienā visi bija klāt. Ļaudis sēdēja Dieva nama pagalmā, trīcēdami šīs lietas nopietnības un stiprā lietus dēļ.

10 Priesteris Ezra piecēlās un viņiem teica: ”Jūs esat lauzuši uzticību Dievam, jo esat apprecējuši sveštautietes,+ tā padarīdami Izraēla vainu vēl smagāku. 11 Tad nu atzīstieties savos grēkos Jehovam, savu tēvu Dievam, un pildiet viņa gribu! Nošķirieties no citām tautām un savām sveštautu sievām!”+ 12 Un viss pulks skaļā balsī atbildēja: ”Mēs darīsim tieši tā, kā tu saki! 13 Taču te ir daudz ļaužu, un laiks ir lietains, tāpēc nav iespējams ilgi palikt ārā. Turklāt šīs lietas izskatīšana prasīs vairāk nekā vienu vai divas dienas, jo mēs šajā ziņā esam smagi grēkojuši. 14 Tāpēc lai visas draudzes vietā paliek mūsu vadoņi+ un lai noteiktā laikā no mūsu pilsētām ierodas visi, kas ir apprecējuši sveštautietes, un kopā ar tiem — katras pilsētas vecākie un tiesneši. Tā mēs varēsim novērst mūsu Dieva karstās dusmas, kas iedegušās šīs lietas dēļ.”

15 Pret to iebilda tikai Jonatāns, Asahēla dēls, un Jahzeja, Tikvas dēls, un viņus atbalstīja levīti Mešullāms un Šabetajs.+ 16 Bet no trimdas pārnākušie darīja, kā bija nolemts, un priesteris Ezra, kā arī sarakstos minētie dzimtu galvas sanāca kopā desmitā mēneša pirmajā dienā, lai risinātu šo jautājumu. 17 Līdz pirmā mēneša pirmajai dienai viņi bija beiguši visu to izraēliešu lietu izskatīšanu, kuri bija apprecējuši sveštautietes. 18 Atklājās, ka sveštautietes bija apprecējuši arī daži priesteri:+ no Jocadaka dēla Ješuas+ dēliem un brāļiem Maasēja, Eliezers, Jārībs un Gedalja. 19 (Viņi apsolīja* sūtīt prom savas sievas un, tā kā bija vainīgi, apsolīja upurēt aunu par savu vainu.)+

20 No Immēra pēcnācējiem+ bija grēkojuši Hānānijs un Zebadja, 21 no Hārima pēcnācējiem+ — Maasēja, Elija, Šemaja, Jehiēls un Usija, 22 un no Pašhūra pēcnācējiem+ — Eljoēnajs, Maasēja, Ismaēls, Netanēls, Jozābāds un Elāsa. 23 No levītiem bija grēkojuši Jozābāds, Šimijs, Kēlāja (tas ir, Kelīta), Petahja, Jūda un Eliezers, 24 no dziedātājiem — Eljāšībs, no vārtu sargiem — Šallūms, Telems un Ūrijs.

25 No pārējiem izraēliešiem bija grēkojuši šādi vīri: no Paroša pēcnācējiem+ Ramja, Jizija, Malkija, Mijāmīns, Eleāzars, Malkija un Benāja, 26 no Elama pēcnācējiem+ Matanja, Zaharja, Jehiēls,+ Abdijs, Jeremots un Elija, 27 no Zatū pēcnācējiem+ Eljoēnajs, Eljāšībs, Matanja, Jeremots, Zābāds un Azīza, 28 no Bēbaja pēcnācējiem+ Johānāns, Hananja, Zabajs un Atlajs, 29 no Bānija pēcnācējiem Mešullāms, Mallūhs, Adāja, Jāšūbs, Šeāls un Jeremots, 30 no Pahat-Moāba pēcnācējiem+ Adna, Kelāls, Benāja, Maasēja, Matanja, Becaleēls, Binnūjs un Manase, 31 no Hārima pēcnācējiem+ Eliezers, Jišija, Malkija,+ Šemaja, Simeons, 32 Benjamīns, Mallūhs un Šemarja, 33 no Hāšuma pēcnācējiem+ Matenajs, Matata, Zābāds, Elifelets, Jerēmajs, Manase un Šimijs, 34 no Bānija pēcnācējiem Maadajs, Amrāms, Uēls, 35 Benāja, Bēdja, Kelūhu, 36 Vanja, Merēmots, Eljāšībs, 37 Matanja, Matenajs un Jaasajs, 38 no Binnūja pēcnācējiem Šimijs, 39 Šelemja, Nātāns, Adāja, 40 Mahnadbajs, Šāšajs, Šārajs, 41 Azarēls, Šelemja, Šemarja, 42 Šallūms, Amarja un Jāzeps 43 un no Nebo vīriem Jeiēls, Matitja, Zābāds, Zebīna, Jadajs, Joēls un Benāja. 44 Viņi visi bija apprecējuši sveštautietes,+ un viņi tās kopā ar bērniem aizsūtīja prom.+