ESTERES GRĀMATA

1 Tas notika Ahasvēra* laikā (tā Ahasvēra, kas valdīja pār simt divdesmit septiņām provincēm+ no Indijas līdz Etiopijai*), 2 kad ķēniņš Ahasvērs sēdēja savā tronī Sūzu+ pilī*. 3 Savā trešajā valdīšanas gadā viņš visiem saviem augstmaņiem un kalpiem rīkoja dzīres, un uz tām ieradās Persijas+ un Mēdijas+ karavadoņi, dižciltīgie un provinču augstmaņi. 4 Veselas simt astoņdesmit dienas Ahasvērs tiem izrādīja savas dižās valsts bagātības un savas varenības spožumu un krāšņumu. 5 Kad šīs dienas bija aizritējušas, ķēniņš visiem, kas bija Sūzu pilī, no augstākā līdz zemākajam, savas pils dārza pagalmā sarīkoja septiņas dienas ilgas dzīres. 6 Dārzu rotāja balti lina un zili smalkas kokvilnas aizkari, kas ar sudraba gredzenos ievērtām dārga auduma un purpursarkanas vilnas auklām bija piekārti pie marmora kolonnām. Uz akmens grīdas, kas bija izlikta ar porfīru, perlamutru un baltu un melnu marmoru, stāvēja zelta un sudraba zviļņi.

7 Vīnu pasniedza zelta kausos, starp kuriem nebija divu vienādu, un ķēniņa vīns plūda straumēm, kā pienākas ķēniņa dzīrēs. 8 Bija noteikts, ka dzert neviens nav jāspiež, jo ķēniņš visiem galma pārziņiem bija norādījis, ka ikviens drīkst darīt, kā vēlas.

9 Tikmēr ķēniņiene Vašti+ Ahasvēra pilī rīkoja dzīres sievietēm.

10 Septītajā dienā, kad ķēniņš Ahasvērs, iedzēris vīnu, bija labā noskaņojumā, viņš lika, lai Mehūmāns, Bizta, Harbona,+ Bigta, Abagta, Zētars un Karkass, septiņi galminieki, kas apkalpoja pašu ķēniņu, 11 atved pie viņa ķēniņieni Vašti ar ķēnišķīgo galvasrotu* galvā. Vašti bija ļoti skaista, tāpēc viņš gribēja izrādīt viņas daiļumu augstmaņiem un pārējiem ļaudīm. 12 Galminieki nodeva viņai ķēniņa pavēli, bet Vašti atteicās ierasties. Tad ķēniņš ļoti sašuta un aizsvilās dusmās.

13 Viņš vērsās pie gudrajiem, kas pārzināja senās paražas (jo ķēniņš visos jautājumos mēdza apspriesties ar likumu un tiesas lietu zinātājiem, 14 un ķēniņa tuvākie padomnieki bija Karšna, Šētārs, Admāta, Taršišs, Meress, Marsna un Memūhāns — septiņi Persijas un Mēdijas augstmaņi,+ kas drīkstēja brīvi ierasties pie ķēniņa un ieņēma augstāko stāvokli valstī). 15 Ķēniņš jautāja: ”Kādu sodu pēc likuma ir pelnījusi ķēniņiene Vašti par to, ka nav paklausījusi ķēniņa Ahasvēra pavēlei, ko viņai nodeva galminieki?”

16 Tad Memūhāns ķēniņam un augstmaņiem sacīja: ”Ķēniņiene Vašti ir noziegusies ne vien pret ķēniņu,+ bet arī pret visiem augstmaņiem un tautām visās ķēniņa Ahasvēra valsts provincēs, 17 jo, kad visas sievas uzzinās par ķēniņienes rīcību, viņas sāks nicināt savus vīrus un teiks: ”Ķēniņš Ahasvērs lika atvest pie sevis ķēniņieni Vašti, bet viņa atteicās ierasties.” 18 Tiklīdz Persijas un Mēdijas augstmaņu sievas padzirdēs, ko ķēniņiene ir izdarījusi, viņas sāks tāpat runāt ar visiem ķēniņa augstmaņiem, un tad necieņai un sašutumam nebūs gala. 19 Ja ķēniņam labpatīk, lai pats ķēniņš izdod rīkojumu, kas tiktu ierakstīts neatsaucamajos+ Persijas un Mēdijas likumos, proti, ka Vašti nekad vairs nedrīkst nākt pie ķēniņa Ahasvēra. Bet ķēniņienes godu lai ķēniņš piešķir kādai citai, labākai par Vašti. 20 Kad ķēniņa rīkojums tiks izsludināts visā viņa plašajā valstī, visas sievas godās savus vīrus, kā augstos, tā zemos.”

21 Ķēniņam un augstmaņiem šis priekšlikums patika, un ķēniņš darīja, kā Memūhāns bija ieteicis. 22 Viņš izsūtīja vēstules uz visām ķēniņa provincēm,+ katrai provincei tās rakstībā un katrai tautai tās valodā, pavēlēdams, ka ikvienam vīram ir jābūt kungam savā namā un jārunā savas tautas valodā*.

2 Vēlāk, kad ķēniņa Ahasvēra+ dusmas bija norimušas, viņš atkal sāka domāt par Vašti — par to, ko viņa bija izdarījusi+ un kas par viņu bija nolemts.+ 2 Tad ķēniņa galminieki sacīja: ”Ir jāsameklē ķēniņam skaistas jaunavas. 3 Lai ķēniņš visās savās provincēs+ ieceļ pilnvarotos, kas uzmeklētu visas skaistās jaunavas un atvestu tās uz Sūzu pili, uz sieviešu namu*. Lai viņas tiek uzticētas ķēniņa einuham Hēgajam,+ kurš sargā sievietes, un lai viņām piešķir visu, kas vajadzīgs skaistumkopšanai. 4 Tā meitene, kura ķēniņam patiks vislabāk, lai kļūst par ķēniņieni Vašti vietā.”+ Šis priekšlikums ķēniņam bija pa prātam, un viņš tā arī darīja.

5 Sūzu+ pilī bija kāds jūds, vārdā Mordohajs,+ Šimija dēla Jaīra dēls. Šimija tēvs bija benjamīnietis+ Kīšs, 6 kuru Babilonas* valdnieks Nebukadnecars bija aizvedis trimdā no Jeruzālemes reizē ar Jūdas ķēniņu Jehonju*+ un pārējiem jūdiem. 7 Mordohajs bija uzaudzinājis sava tēvabrāļa meitu+ Hadasu*, proti, Esteri, jo viņai nebija ne tēva, ne mātes. Tā bija skaista, slaida meitene, un pēc viņas tēva un mātes nāves Mordohajs viņu bija pieņēmis par meitu. 8 Kad ķēniņa rīkojums bija izsludināts un daudz jaunu meiteņu tika sapulcinātas Sūzu pilī un nodotas Hēgaja pārziņā,+ arī Estere bija starp tām, kas tika aizvestas uz ķēniņa pili un uzticētas sieviešu sargam Hēgajam.

9 Estere viņam iepatikās un ieguva viņa labvēlību*, tāpēc viņš tūlīt parūpējās, lai Estere saņemtu skaistumkopšanas līdzekļus+ un īpašu uzturu un izraudzījās viņai septiņas no vislabākajām kalponēm, kādas bija ķēniņa pilī. Hēgajs pārcēla Esteri un viņas kalpones uz pašu labāko vietu sieviešu namā. 10 Bet Estere nevienam nestāstīja, no kādas tautas+ un ģimenes viņa ir, jo Mordohajs+ bija aizliedzis to izpaust.+ 11 Viņš katru dienu pastaigājās gar sieviešu nama pagalmu, lai uzzinātu, kā Esterei klājas un kā pret viņu izturas.

12 Kad bija pabeigta meitenēm noteiktā skaistumkopšana, kas ilga divpadsmit mēnešus (sešus mēnešus ar mirru+ eļļu un sešus mēnešus ar balzamu+ un dažādiem citiem skaistumkopšanas līdzekļiem), tām visām pēc kārtas bija jādodas pie ķēniņa Ahasvēra. 13 Kad meitene bija gatava iet pie ķēniņa uz viņa pili, viņai ļāva paņemt līdzi no sieviešu nama visu, ko viņa lūdza. 14 Vakarā meitene iegāja, bet no rīta devās uz otru sieviešu namu, ko pārzināja ķēniņa einuhs+ Šaašgazs, kurš sargāja blakussievas. Viņa vairs negāja pie ķēniņa, ja vien nebija tam iepatikusies un netika īpaši aicināta.+

15 Kad Esterei, Mordohaja tēvoča Abihaila meitai, ko Mordohajs bija pieņēmis audzināšanā,+ pienāca kārta doties pie ķēniņa, viņa nelūdza neko citu kā tikai to, ko ieteica einuhs Hēgajs, sieviešu sargs. (Estere patika visiem, kas viņu redzēja.) 16 Esteri aizveda pie ķēniņa Ahasvēra desmitajā (teveta*) mēnesī, septītajā+ viņa valdīšanas gadā. 17 Ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām citām sievietēm, tā iemantoja viņa atzinību un kļuva viņam dārgāka* par visām citām jaunavām. Tāpēc viņš tai uzlika galvā ķēnišķīgo galvasrotu un iecēla Esteri par ķēniņieni+ Vašti vietā.+ 18 Pēc tam Ahasvērs par godu Esterei sarīkoja saviem augstmaņiem un kalpiem lielas dzīres. Viņš izsludināja provincēs ieslodzīto atbrīvošanu* un dāsni dalīja dāvanas, kā piedien ķēniņam.

19 Kad meitenes+ sapulcināja kopā otru reizi, Mordohajs sēdēja ķēniņa vārtos*. 20 Estere joprojām nevienam neko nestāstīja par savu ģimeni un tautu,+ gluži kā Mordohajs viņai bija pavēlējis. Viņa klausīja Mordohajam tāpat kā agrāk, kad vēl bija viņa aizgādībā.+

21 Tolaik, kad Mordohajs sēdēja ķēniņa vārtos, ķēniņa galminieki Bigtāns un Terešs, durvju sargi, sadusmojās uz ķēniņu Ahasvēru un plānoja viņu nogalināt. 22 Taču Mordohajs to uzzināja un nekavējoties izstāstīja ķēniņienei Esterei, savukārt Estere Mordohaja vārdā to pavēstīja ķēniņam. 23 Lietu izmeklēja, un ziņas apstiprinājās, tāpēc abus vainīgos pakāra pie staba. Pēc tam to visu ķēniņa klātbūtnē ierakstīja hronikā.+

3 Pēc kāda laika ķēniņš Ahasvērs paaugstināja Hāmānu,+ agagieša+ Hammedātas dēlu, piešķirdams viņam augstāku stāvokli nekā visiem citiem augstmaņiem.+ 2 Visi galminieki ķēniņa vārtos klanījās un zemojās Hāmāna priekšā, jo ķēniņš tā bija pavēlējis, vienīgi Mordohajs ne klanījās, ne zemojās. 3 Galminieki prasīja Mordohajam: ”Kāpēc tu nepildi ķēniņa pavēli?” 4 Viņi tā jautāja dienu no dienas, bet Mordohajs viņos neklausījās. Viņš jau bija tiem pateicis, ka ir jūds.+ Tad viņi to paziņoja Hāmānam, lai redzētu, vai Mordohaja rīcība tiks paciesta.+

5 Kad Hāmāns redzēja, ka Mordohajs neklanās un nezemojas viņa priekšā, viņu pārņēma niknums.+ 6 Viņš gribēja izrēķināties ar Mordohaju, bet ar to viņam vēl bija par maz. Hāmānam bija pastāstīts, pie kādas tautas Mordohajs pieder, tāpēc viņš sāka gudrot, kā visā Ahasvēra valstī iznīcināt visus jūdus, Mordohaja tautiešus.

7 Ķēniņa Ahasvēra divpadsmitajā+ valdīšanas gadā, pirmajā (nīsāna*) mēnesī, Hāmāna priekšā meta pūr+ (tas ir, lozi), lai noteiktu dienu un mēnesi, un loze norādīja uz divpadsmito mēnesi — adāru*.+ 8 Tad Hāmāns teica ķēniņam Ahasvēram: ”Ir kāda tauta, kura dzīvo izklaidus starp citām tautām+ visās tavas valsts provincēs+ un kurai ir citādi likumi nekā visām pārējām tautām. Tā nepilda ķēniņa likumus, un ķēniņam nenāk par labu to atstāt bez ievērības. 9 Ja ķēniņam labpatīk, lai tiek izdots rīkojums, ka šī tauta ir jāiznīcina. Es samaksāšu ierēdņiem desmit tūkstošus sudraba talentu* — lai tos ieliek ķēniņa mantnīcā.*”

10 Tad ķēniņš novilka savu zīmoggredzenu,+ iedeva to jūdu ienaidniekam Hāmānam,+ agagieša+ Hammedātas dēlam, 11 un sacīja viņam: ”Sudrabs tiek nodots tev un tāpat arī šī tauta. Dari ar tiem, ko vēlies.” 12 Pirmā mēneša trīspadsmitajā dienā tika sasaukti ķēniņa rakstveži.+ Tie uzrakstīja+ visu, ko Hāmāns pavēlēja ķēniņa satrapiem*, provinču pārvaldniekiem un tautu augstmaņiem, — katrai provincei tās rakstībā un katrai tautai tās valodā. To uzrakstīja ķēniņa Ahasvēra vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmoggredzenu.+

13 Pēc tam vēstules ar ziņnešiem izsūtīja uz visām ķēniņa provincēm, lai vienā dienā, proti, divpadsmitā mēneša (adāra) trīspadsmitajā dienā, nogalinātu un iznīcinātu visus jūdus,+ kā jaunus, tā vecus, sievietes un bērnus, un izlaupītu viņu mantu.+ 14 Rakstītajam ikvienā provincē bija jāiegūst likuma spēks, un tas bija jāpaziņo visām tautām, lai ļaudis noteiktajā dienā būtu gatavi rīkoties. 15 Jaunais likums tika pasludināts Sūzu+ pilī, un ziņneši pēc ķēniņa pavēles steigšus devās ceļā.+ Ķēniņš un Hāmāns apsēdās, lai dzertu vīnu, bet Sūzu pilsētā valdīja satraukums.

4 Kad Mordohajs+ uzzināja, kas noticis,+ viņš saplēsa savas drēbes, ietērpās maisa drānās un kaisīja sev virsū pelnus. Tad viņš izgāja pilsētā, skaļā balsī rūgti vaimanādams. 2 Taču, ticis līdz ķēniņa vārtiem, Mordohajs apstājās, jo neviens nedrīkstēja ieiet pa ķēniņa vārtiem maisa drānās. 3 Visās provincēs,+ kur vien tika izsludināts ķēniņa rīkojums, jūdiem bija lielas bēdas. Viņi gavēja,+ raudāja un vaimanāja, un daudzi, paklājuši apakšā maisu, gulēja pelnos.+ 4 Kad kalpones un einuhi to pastāstīja Esterei, viņa ļoti uztraucās un aizsūtīja Mordohajam drēbes, ko uzvilkt maisa drānu vietā, bet viņš tās nepieņēma. 5 Tad Estere pasauca Hatāhu, vienu no ķēniņa einuhiem, kuram ķēniņš bija uzdevis viņai kalpot, un aizsūtīja to pie Mordohaja uzzināt, kas par lietu.

6 Hatāhs devās pie Mordohaja, kas atradās pilsētas laukumā pie ķēniņa vārtiem, 7 un Mordohajs tam izstāstīja visu notikušo un pateica, kādu summu+ Hāmāns ir apsolījis iemaksāt ķēniņa mantnīcā, lai iznīcinātu jūdus.+ 8 Viņš arī iedeva Hatāham norakstu no Sūzās izsludinātā likuma+ par jūdu iznīcināšanu, lai Hatāhs to parādītu Esterei, visu viņai izskaidrotu un mudinātu viņu+ iet pie ķēniņa izlūgties žēlastību savai tautai.

9 Hatāhs atgriezās un atstāstīja Esterei Mordohaja vārdus. 10 Tad Estere lika, lai Hatāhs Mordohajam+ pasaka: 11 ”Visi ķēniņa kalpi un provinču iedzīvotāji zina: ja kāds vīrietis vai sieviete ieiet ķēniņa iekšējā pagalmā+ bez uzaicinājuma, likums ir viens — viņu gaida nāves spriedums. Vienīgi tad, ja ķēniņš izstiepj pret viņu zelta scepteri,+ šis cilvēks paliek dzīvs. Bet es jau trīsdesmit dienas neesmu aicināta pie ķēniņa.”

12 Kad Mordohajam nodeva Esteres teikto, 13 viņš tai atbildēja: ”Nedomā, ka ķēniņa pilī tu esi drošībā un tev būs vieglāk izglābties nekā pārējiem jūdiem. 14 Ja tu tagad klusēsi, palīdzība un glābiņš jūdiem nāks no citurienes,+ bet tu un tava dzimta iesiet bojā. Kas zina, varbūt tieši šis ir tas brīdis, kura dēļ tu esi kļuvusi par ķēniņieni!”+

15 Estere Mordohajam atbildēja: 16 ”Ej, sapulcini visus jūdus, kas dzīvo Sūzās, un gavējiet+ manis dēļ. Trīs dienas+ un trīs naktis neēdiet un nedzeriet. Arī es ar savām kalponēm gavēšu, bet pēc tam es došos pie ķēniņa, kaut gan tas ir pret likumu, un, ja man jāmirst, tad miršu.” 17 Un Mordohajs aizgāja un izdarīja, kā Estere bija likusi.

5 Trešajā dienā+ Estere, uzvilkusi ķēniņienes tērpu, nostājās iekšējā pagalmā ķēniņa pils priekšā, bet ķēniņš sēdēja tronī savā pilī pretī ieejai. 2 Kad ķēniņš ieraudzīja ķēniņieni Esteri stāvam pagalmā, viņš priecājās to redzēt, un viņš izstiepa pret Esteri zelta scepteri,+ kas viņam bija rokā. Estere piegāja klāt un aizskāra sceptera galu.

3 Ķēniņš viņai jautāja: ”Kas noticis, ķēniņiene Estere? Ko tu vēlies? Lūdz kaut pusi manas valsts, es tev to došu!” 4 Estere atbildēja: ”Ja ķēniņam labpatīk, lai ķēniņš kopā ar Hāmānu+ nāk šodien uz dzīrēm, ko esmu viņam sarīkojusi.” 5 Ķēniņš pavēlēja: ”Lieciet Hāmānam steigšus ierasties, lai varam izpildīt Esteres vēlēšanos!” Tā ķēniņš un Hāmāns devās uz Esteres rīkotajām dzīrēm.

6 Kad tika pasniegts vīns, ķēniņš Esterei jautāja: ”Kāds ir tavs lūgums? Tas tiks izpildīts! Ko tu vēlies? Lūdz kaut pusi manas valsts — tu to dabūsi!”+ 7 Estere atbildēja: ”Lūk, ko es vēlos un lūdzu: 8 ja es esmu iemantojusi ķēniņa labvēlību un ja ķēniņam labpatīk uzklausīt manu lūgumu un izpildīt manu vēlēšanos, lai ķēniņš un Hāmāns atnāk uz dzīrēm, ko es tiem sarīkošu rīt, un tad es pateikšu, kāds ir mans lūgums.”

9 Todien Hāmāns aizgāja no dzīrēm priecīgs un pacilāts. Bet, kad viņš ķēniņa vārtos ieraudzīja Mordohaju un tas necēlās kājās un nedrebēja viņa priekšā, viņš sāka vārīties dusmās.+ 10 Tomēr Hāmāns savaldījās un devās mājup. Pārnācis viņš ataicināja savus draugus un savu sievu Zerešu+ 11 un sāka lielīties, cik viņš ir bagāts, cik viņam daudz dēlu+ un kā ķēniņš viņu ir paaugstinājis, ieceldams augstāk par visiem ķēniņa augstmaņiem un kalpiem.+

12 Hāmāns piebilda: ”Turklāt es esmu vienīgais, kuru ķēniņiene Estere bija uzaicinājusi uz savām dzīrēm kopā ar ķēniņu.+ Un rīt es atkal kopā ar ķēniņu esmu ielūgts pie viņas.+ 13 Tomēr man no tā visa nav nekāda prieka, kamēr es redzu jūdu Mordohaju sēžam ķēniņa vārtos.” 14 Tad viņa sieva Zereša un viņa draugi Hāmānam ieteica: ”Liec uzsliet piecdesmit olekšu* augstu stabu un no rīta saki ķēniņam, ka Mordohajs ir pie tā jāpakar.+ Pēc tam dodies ar ķēniņu uz dzīrēm un līksmojies.” Hāmānam šis ierosinājums patika, un viņš lika uzsliet stabu.

6 Tonakt ķēniņam nenāca miegs, tāpēc viņš lika atnest hroniku.+ To lasīja ķēniņam priekšā, 2 un tajā atrada ierakstu, ka Mordohajs ir ziņojis par ķēniņa galminiekiem Bigtānu un Terešu, durvju sargiem, kas bija plānojuši nogalināt ķēniņu Ahasvēru.+ 3 Tad ķēniņš jautāja galminiekiem, kas viņu apkalpoja: ”Kādu pagodinājumu Mordohajs par to ir saņēmis, un kā viņam ir atlīdzināts?” Tie atbildēja: ”Viņš neko nav saņēmis.”

4 Vēlāk ķēniņš ievaicājās: ”Kas tur stāv pagalmā?” Tikmēr Hāmāns bija ienācis pils ārējā pagalmā,+ lai lūgtu ķēniņam atļauju pakārt Mordohaju pie staba, ko viņš tam bija uzslējis.+ 5 Galminieki ķēniņam sacīja: ”Tur ir Hāmāns.”+ Tad ķēniņš teica: ”Lai nāk iekšā!”

6 Kad Hāmāns ienāca, ķēniņš viņam jautāja: ”Ja ķēniņš kādu vēlas pagodināt, kas šī cilvēka labā būtu jādara?” Hāmāns nodomāja: ”Kuru gan citu ķēniņš gribētu pagodināt, ja ne mani?”+ 7 Tāpēc viņš atbildēja: ”Lai tam, kuru ķēniņš vēlas pagodināt, 8 atnes paša ķēniņa tērpu+ un atved ķēniņa jājamzirgu ar ķēnišķīgu rotu galvā. 9 Lai tērpu un zirgu nodod kādam no dižciltīgākajiem ķēniņa augstmaņiem, un lai tam, kuru ķēniņš vēlas pagodināt, uzvelk mugurā ķēniņa tērpu, lai viņu sēdina zirgā un ved pa pilsētas laukumu, saucot viņa priekšā: ”Lūk, kas tiek darīts tā vīra labā, kuru ķēniņš vēlas pagodināt!””+ 10 Tad ķēniņš Hāmānam pavēlēja: ”Ātrāk ņem tērpu un zirgu un rīkojies tā, kā tu teici, ar jūdu Mordohaju, kas sēž ķēniņa vārtos. Neizlaid neko no visa, ko tu pieminēji.”

11 Tā nu Hāmāns paņēma tērpu un zirgu, ietērpa Mordohaju,+ veda viņu zirga mugurā pa pilsētas laukumu un sauca viņa priekšā: ”Lūk, kas tiek darīts tā vīra labā, kuru ķēniņš vēlas pagodināt!” 12 Pēc tam Mordohajs atgriezās ķēniņa vārtos, bet Hāmāns, sadrūmis un ar apsegtu galvu, aizsteidzās mājās. 13 Kad Hāmāns izstāstīja notikušo savai sievai Zerešai+ un saviem draugiem, viņa gudrie un viņa sieva Zereša teica: ”Ja Mordohajs, pret kuru tu jau esi cietis sakāvi, pēc izcelsmes ir jūds, tu viņu neuzveiksi, bet neizbēgami piedzīvosi bojāeju.”

14 Kamēr tie vēl runāja ar Hāmānu, ieradās ķēniņa galminieki un nekavējoties aizveda viņu uz Esteres sarīkotajām dzīrēm.+

7 Tā ķēniņš un Hāmāns+ ieradās pie ķēniņienes Esteres uz dzīrēm. 2 Šajā otrajā dzīru dienā, kad tika pasniegts vīns, ķēniņš Esterei atkal vaicāja: ”Kāds ir tavs lūgums, ķēniņiene Estere? Tas tiks izpildīts! Ko tu vēlies? Lūdz kaut pusi manas valsts — tu to dabūsi!”+ 3 Estere atbildēja: ”Ja es esmu iemantojusi tavu labvēlību, ak, ķēniņ, un ja ķēniņam labpatīk, lai man dāvā dzīvību — tāds ir mans lūgums, un lai saudzē manu tautu+ — tāda ir mana vēlēšanās! 4 Jo mēs esam pārdoti,+ es un mana tauta, lai mūs nogalinātu un iznīcinātu.+ Ja mēs būtu tikai pārdoti verdzībā, es ciestu klusu. Bet šo nelaimi nedrīkst pieļaut, jo tā nodarītu zaudējumus ķēniņam.”

5 Ķēniņš Ahasvērs prasīja ķēniņienei Esterei: ”Kurš ir uzdrīkstējies tā rīkoties? Kur viņš ir?” 6 Estere sacīja: ”Šis pretinieks un ienaidnieks ir viņš — ļaunprātīgais Hāmāns!”

Tad Hāmāns sāka izbailēs drebēt ķēniņa un ķēniņienes priekšā. 7 Ķēniņš dusmās pameta dzīres un izgāja pils dārzā, bet Hāmāns, saprazdams, ka ķēniņš neatstās viņu nesodītu, metās pie ķēniņienes Esteres, lai lūgtos par savu dzīvību. 8 Kad ķēniņš atgriezās dzīru namā, Hāmāns bija sakņupis pie Esteres zviļņa. Ķēniņš izsaucās: ”Vai viņš vēl piedevām grib izvarot ķēniņieni manā paša namā?” Tiklīdz viņš to bija pateicis, Hāmānam aizsedza seju. 9 Harbona,+ viens no ķēniņa galminiekiem, ieminējās: ”Hāmāns pie sava nama ir uzslējis piecdesmit olekšu* augstu stabu, lai pie tā pakārtu Mordohaju,+ kura ziņojums ķēniņam izglāba dzīvību.”+ Tad ķēniņš pavēlēja: ”Pakariet pie tā viņu pašu!” 10 Tā Hāmānu pakāra pie staba, ko viņš bija sagatavojis Mordohajam, un ķēniņa dusmas norima.

8 Tajā dienā ķēniņš Ahasvērs atdāvināja ķēniņienei Esterei jūdu ienaidnieka+ Hāmāna īpašumu,+ un Mordohajs tika ataicināts pie ķēniņa, jo Estere bija pastāstījusi par viņu radniecību.+ 2 Tad ķēniņš novilka savu zīmoggredzenu,+ ko viņš bija atņēmis Hāmānam, un iedeva to Mordohajam, bet Estere iecēla Mordohaju par Hāmāna īpašuma pārvaldnieku.+

3 Pēc tam Estere vēlreiz vērsās pie ķēniņa. Viņa raudādama krita tam pie kājām un lūdza, lai ķēniņš neļauj īstenot ļauno plānu, ko agagietis Hāmāns bija izgudrojis pret jūdiem.+ 4 Ķēniņš izstiepa pret Esteri zelta scepteri,+ un viņa piecēlās, nostājās ķēniņa priekšā 5 un teica: ”Ja ķēniņam labpatīk un es esmu ieguvusi viņa labvēlību un ja tas ķēniņam šķiet pareizi un es esmu viņam patīkama, tad lai tiek izdota pavēle atsaukt rīkojumu, ko uzrakstīja Hāmāns,+ agagieša+ Hammedātas dēls, kura ļaunprātīgais nolūks bija iznīcināt jūdus visās ķēniņa provincēs. 6 Kā lai es noraugos nelaimē, kas piemeklēs manu tautu, un kā lai es noskatos savu tuvinieku bojāejā?”

7 Tad ķēniņš Ahasvērs sacīja ķēniņienei Esterei un jūdam Mordohajam: ”Es esmu atdevis Esterei Hāmāna īpašumu,+ un Hāmānu pašu es pavēlēju pakārt pie staba+ par to, ka viņš gribēja iznīcināt jūdus. 8 Tagad jūs drīkstat ķēniņa vārdā rakstīt jūdu labā tādus rīkojumus, kādus uzskatāt par pareiziem. Apzīmogojiet rakstīto ar ķēniņa zīmoggredzenu, jo rīkojums, kas rakstīts ķēniņa vārdā un apzīmogots ar viņa zīmoggredzenu, nav atceļams.”+

9 Trešā mēneša (sīvāna*) divdesmit trešajā dienā tika sasaukti ķēniņa rakstveži, un tie pierakstīja visu, ko Mordohajs pavēlēja jūdiem, kā arī satrapiem,+ pārvaldniekiem un provinču augstmaņiem+ simt divdesmit septiņās provincēs no Indijas līdz Etiopijai, — katrai provincei tās rakstībā un katrai tautai tās valodā, un arī jūdiem viņu rakstībā un valodā.

10 Mordohajs uzrakstīja rīkojumu ķēniņa Ahasvēra vārdā, apzīmogoja to ar ķēniņa zīmoggredzenu+ un nosūtīja vēstules ar ziņnešiem, kas jāja straujos pasta zirgos, kuri tika audzēti ķēniņa dienestam. 11 Vēstulēs bija sacīts, ka ķēniņš jūdiem dod atļauju visās pilsētās pulcēties kopā, lai sevi aizstāvētu, un ka ikvienā tautā un provincē viņi drīkst nogalināt un iznīcināt visus, kas ar ieročiem rokās viņiem uzbruktu, arī to sievas un bērnus, un izlaupīt savu ienaidnieku mantu.+ 12 Visās ķēniņa Ahasvēra valsts provincēs tam bija jānotiek vienā un tajā pašā dienā — divpadsmitā mēneša (adāra) trīspadsmitajā dienā.+ 13 Rakstītajam ikvienā provincē bija jākļūst par likumu, un tas bija jāizziņo visām tautām, lai jūdi šajā dienā būtu gatavi atmaksāt saviem ienaidniekiem.+ 14 Ķēniņa pavēles skubināti, ziņneši sēdās pasta zirgos un steigšus devās ceļā, un šis likums tika pasludināts Sūzu+ pilī.

15 Tad Mordohajs aizgāja no ķēniņa, tērpies ķēnišķīgās, zili baltās drēbēs, ar krāšņu zelta vainagu galvā un purpursarkanu smalkas vilnas apmetni mugurā,+ un Sūzu pilsētas iedzīvotāji gavilēja un priecājās. 16 Jūdiem tas bija gaišas cerības*, prieka, līksmības un pagodinājuma laiks. 17 Visās provincēs un pilsētās, kur vien tika izsludināts ķēniņa rīkojums, jūdi priecājās un līksmoja, dzīroja un svinēja. Daudzi, kas piederēja pie citām tautām, pasludināja sevi par jūdiem,*+ jo viņus bija pārņēmušas bailes no tiem.

9 Divpadsmitā mēneša (adāra) trīspadsmitajā dienā,+ kad bija jāizpilda ķēniņa rīkojums un likums,+ dienā, kad jūdu ienaidnieki bija cerējuši ar viņiem izrēķināties, notika pretējais — jūdi uzveica savus ienaidniekus.+ 2 Visās ķēniņa Ahasvēra valsts provincēs+ jūdi sapulcējās savās pilsētās, lai cīnītos pret tiem, kas viņiem gribēja darīt ļaunu, un neviens nespēja stāties jūdiem pretī, jo visas tautas bija pārņēmušas bailes no viņiem.+ 3 Visi provinču augstmaņi, satrapi,+ pārvaldnieki un ķēniņa ierēdņi atbalstīja jūdus, jo baidījās no Mordohaja. 4 Viņš ķēniņa galmā bija kļuvis ļoti ietekmīgs,+ un Mordohaja varenība aizvien pieauga, tāpēc viņa slava izplatījās visās provincēs.

5 Jūdi nonāvēja visus savus ienaidniekus, viņi tos nogalināja ar zobenu un iznīcināja un darīja ar tiem, ko gribēja.+ 6 Sūzu+ pilī jūdi nogalināja 500 vīru, 7 arī Paršandātu, Dalfonu, Aspātu, 8 Porātu, Adalju, Arīdātu, 9 Parmaštu, Arisaju, Aridaju un Vajzātu, 10 jūdu ienaidnieka Hāmāna,+ Hammedātas dēla, desmit dēlus, taču ienaidnieku mantu viņi nepiesavinājās.+

11 Tajā pašā dienā ķēniņam paziņoja Sūzu pilī nogalināto skaitu.

12 Ķēniņš teica ķēniņienei Esterei: ”Sūzu pilī jūdi ir nonāvējuši un iznīcinājuši piecsimt vīru un arī desmit Hāmāna dēlus. Ko tad viņi ir izdarījuši pārējās ķēniņa provincēs?+ Kāds tagad ir tavs lūgums? Es to izpildīšu. Lai ko tu vēlētos, tas tiks izdarīts.” 13 Estere atbildēja: ”Ja ķēniņam labpatīk,+ lai jūdiem Sūzās arī rīt tiek atļauts rīkoties saskaņā ar likumu, kas bija spēkā šodien,+ bet desmit Hāmāna dēlus lai pakar pie staba.”+ 14 Tad ķēniņš pavēlēja, lai tas tiek izpildīts. Sūzās tika izdots likums, un Hāmāna dēlu līķus pakāra pie staba.

15 Adāra mēneša četrpadsmitajā dienā+ jūdi, kas bija Sūzās, sapulcējās no jauna un nogalināja Sūzās 300 vīru, taču ienaidnieku mantu viņi nepiesavinājās.

16 Pārējie jūdi, kas dzīvoja ķēniņa provincēs, arī sapulcējās kopā, lai sevi aizstāvētu.+ Viņi iznīcināja savus ienaidniekus,+ nonāvēdami 75 000, taču ienaidnieku mantu viņi nepiesavinājās. 17 Tas notika adāra mēneša trīspadsmitajā dienā, bet četrpadsmitajā jūdi atpūtās, un tā viņiem kļuva par dzīru un svētku dienu.

18 Savukārt tie jūdi, kas dzīvoja Sūzās, pulcējās kopā trīspadsmitajā+ un četrpadsmitajā dienā,+ un viņi atpūtās piecpadsmitajā dienā, kas viņiem kļuva par dzīru un svētku dienu. 19 Bet citās pilsētās jūdi svinēja,+ dzīroja un sūtīja cits citam cienastu+ jau adāra mēneša četrpadsmitajā dienā.

20 Mordohajs+ pierakstīja šos notikumus un visiem jūdiem, kas dzīvoja visās ķēniņa Ahasvēra valsts provincēs, gan tuvu, gan tālu, izsūtīja vēstules, 21 kurās viņš tiem lika ik gadus svinēt adāra mēneša četrpadsmito un piecpadsmito dienu, 22 jo šajās dienās jūdi atbrīvojās no saviem ienaidniekiem un šajā mēnesī viņu bēdas pārvērtās priekā un sēras+ izvērtās par svinībām. Tām bija jākļūst par dzīru un svētku dienām, kad cits citam sūta cienastu un apdāvina trūcīgos.

23 Tad jūdi apņēmās arī turpmāk svinēt šos svētkus, kā bija iesākuši, un rīkoties tā, kā Mordohajs viņiem bija rakstījis. 24 Visu jūdu ienaidnieks Hāmāns,+ agagieša+ Hammedātas dēls, bija perinājis nodomu iznīcināt jūdus+ un metis pūr+ (tas ir, lozi), lai tos iebiedētu un iznīcinātu. 25 Bet, kad Estere vērsās pie ķēniņa, tas izdeva rīkojumu:+ ”Lai ļaunais plāns, ko Hāmāns ir izgudrojis pret jūdiem,+ nāk pār viņa paša galvu!”, un Hāmānu un viņa dēlus pakāra pie staba.+ 26 Tāpēc šos svētkus nosauca par Pūrīmu — no vārda pūr.*+ Paklausot tam, kas bija teikts vēstulē, un pieminot visu, ko viņi bija redzējuši un piedzīvojuši, 27 jūdi cieši apņēmās, ka viņi, viņu pēcnācēji un visi, kas viņiem ir pievienojušies,+ ik gadus noteiktajā laikā svinēs šīs divas dienas saskaņā ar vēstulē dotajiem norādījumiem. 28 Katrā ģimenē, provincē un pilsētā jūdiem no paaudzes paaudzē jāsvin Pūrīma svētki, un viņu pēcnācēji nekad nedrīkst pieļaut, ka šīs dienas vairs netiktu pieminētas.

29 Tad ķēniņiene Estere, Abihaila meita, un jūds Mordohajs, balstoties uz viņiem piešķirtajām pilnvarām, uzrakstīja otru vēstuli par Pūrīmu. 30 Visiem jūdiem simt divdesmit septiņās Ahasvēra+ valsts provincēs+ tika izsūtītas vēstules, kas vēstīja mieru un viesa paļāvību*. 31 Tās apstiprināja, ka noteiktajā laikā ir jāsvin Pūrīma svētki, gavējot+ un karsti lūdzot Dievu,+ kā ir pavēlējuši jūds Mordohajs un ķēniņiene Estere+ un kā viņi paši ir uzlikuši par pienākumu sev un saviem pēcnācējiem.+ 32 Esteres pavēle apstiprināja šos norādījumus par Pūrīma svētkiem,+ un to ierakstīja grāmatā.

10 Visā savā valstī, arī jūras salās, ķēniņš Ahasvērs pakļāva iedzīvotājus piespiedu darbam.

2 Visi viņa iespaidīgie un diženie darbi, kā arī tas, cik izcili ķēniņš paaugstināja+ Mordohaju,+ — tas viss ir aprakstīts Mēdijas un Persijas+ ķēniņu hronikās.+ 3 Jūds Mordohajs bija otrais cilvēks valstī pēc ķēniņa Ahasvēra. Viņš bija ietekmīgs vīrs jūdu vidū, un tautieši viņu ļoti cienīja. Mordohajs rūpējās par savas tautas labumu un gādāja par visu viņu pēcnācēju labklājību.