ĪJABA GRĀMATA
SATURA PĀRSKATS
1
Ījaba krietnums un bagātība (1—5)
Sātans apšauba, ka Ījabs kalpo Dievam nesavtīgi (6—12)
Ījabs zaudē mantu, pēc tam arī bērnus (13—19)
Ījabs nevaino Dievu (20—22)
2
Sātans atkal apsūdz Ījabu savtīgumā (1—5)
Sātanam atļauts sagādāt Ījabam fiziskas ciešanas (6—8)
Ījaba sieva: ”Nolādi taču Dievu un mirsti!” (9, 10)
Ierodas trīs Ījaba draugi (11—13)
3
4
5
6
Ījabs atbild (1—30)
Skaidro, ka viņa žēlabas ir pamatotas (2—6)
Mierinātāji sagādā vilšanos (15—18)
”Godīgi vārdi neievaino” (25)
7
8
9
Ījabs atbild (1—35)
Kā mirstīgais var tiesāties ar Dievu? (2—4)
Dievs veic varenus darbus (10)
Nav iespējams strīdēties ar Dievu (32)
10
11
12
Ījabs atbild (1—25)
”Neesmu par jums zemāks” (3)
Esmu kļuvis par izsmieklu (4)
”Dievam ir gudrība” (13)
Dievs ir augstāks par tiesnešiem un ķēniņiem (17, 18)
13
14
15
16
17
18
19
Ījabs atbild (1—29)
Noraida ”draugu” apsūdzības (1—6)
Ījabs jūtas pamests (13—19)
”Mans izpircējs ir dzīvs” (25)
20
Cofara otrā runa (1—29)
Jūtas aizskarts (2, 3)
Dod mājienu, ka Ījabs ir ļaundaris (5)
Apgalvo, ka Ījabam patīk grēkot (12, 13)
21
22
23
Ījabs atbild (1—17)
Vēlas celt Dievam priekšā savu lietu (1—7)
Nespēj nekur atrast Dievu (8, 9)
”Esmu turējies uz viņa ceļa” (11)
24
25
26
Ījabs atbild (1—14)
”Kā tu esi palīdzējis vājajam!” (1—4)
Dievs ir pakāris zemi ne pie kā (7)
”Niecīga daļa no viņa darbiem” (14)
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
Ījabs atbild Jehovam (1—6)
Trīs draugi tiek nosodīti (7—9)
Jehova atjauno Ījaba labklājību (10—17)