Pārdomas par Jehovam doto solījumu dod spēku nepadoties kārdinājumiem, lai kādi tie būtu. Piemēram, ja rodas kārdinājums flirtēt, mēs to nekavējoties apspiežam, jo esam apsolījuši Jehovam, ka neko tādu nedarīsim. Kāpēc ir tik svarīgi nekavējoties apspiest šādu kārdinājumu? Tāpēc, ka tad, ja mēs to neapspiestu, mūsos iesakņotos jūtas, kurām mēs nedrīkstam ļauties. Lai tā nenotiktu, mēs ”griežamies projām” no ”ļauno takas”. (Sāl. pam. 4:14, 15.) Ja turam prātā, cik stingri Jēzus bija apņēmies darīt tikai to, kas patīk viņa Tēvam, tad mēs spējam nekavējoties teikt ”nē” visam, kas Jehovam nepatīk. (Mat. 4:10; Jāņa 8:29.) Dažādi pārbaudījumi un situācijas, kurās saskaramies ar kārdinājumiem, dod iespēju pierādīt, ka esam apņēmušies sekot Jēzum. Jehova mums noteikti palīdzēs to darīt. w24.03 9., 10. lpp., 8.—10. rk.

Vai jums ir viegli būt paklausīgiem? Ķēniņš Dāvids reiz Dievam lūdza: ”Modini manī vēlēšanos tev paklausīt!” (Ps. 51:12.) Dāvids mīlēja Jehovu, bet, kā var secināt no šiem vārdiem, viņam ne vienmēr bija viegli Jehovam paklausīt. Arī par mums droši vien var teikt to pašu. Kāpēc tā ir? Pirmkārt, mums ir iedzimta tieksme neklausīt. Otrkārt, Sātans nemitīgi musina cilvēkus sacelties pret Jehovu, tāpat kā ir darījis viņš pats. (2. Kor. 11:3.) Treškārt, mēs dzīvojam pasaulē, kurai ir raksturīga dumpīga attieksme pret visu. Šāda attieksme Bībelē ir saukta par ”garu, kas tagad darbojas nepaklausīgajos”. (Efes. 2:2.) Mums visiem spēkiem jāpūlas nepadoties tieksmei grēkot un jāpretojas Sātanam un viņa pasaulei, kas mudina neklausīt Dievam. Mums no sirds jācenšas klausīt Jehovam un tiem, kam viņš ir piešķīris kaut kādu varu. w23.10 6. lpp., 1. rk.

Ko var secināt, lasot par pirmo Jēzus izdarīto brīnumu? To, ka Jēzus bija pazemīgs. Viņš nelielījās, ka brīnumainā veidā ir pārvērtis ūdeni vīnā. Īstenībā Jēzus nekad nelielījās ar savu veikumu. Tieši pretēji — Jēzus vienmēr uzsvēra, ka slava un gods par to, ko viņš paveic, pienākas viņa Tēvam. (Jāņa 5:19, 30; 8:28.) Ja mēs cenšamies būt tikpat pazemīgi kā Jēzus, mēs nedižojamies ar savu veikumu. Ar lepnumu runāsim par brīnišķīgo Dievu, kam mēs kalpojam, un godāsim viņu! (Jer. 9:23, 24.) Bez Jehovas palīdzības un atbalsta mēs nebūtu spējuši neko daudz paveikt. (1. Kor. 1:26—31.) Ja mēs esam pazemīgi, mums nav svarīgi darīt zināmu citiem, ka esam palīdzējuši kādam ticības biedram. Mums sagādā gandarījumu apziņa, ka mūsu darbus redz Jehova un ka viņš tos augstu vērtē. (Mat. 6:2—4; Ebr. 13:16.) Ja mēs sekojam Jēzus priekšzīmei un esam pazemīgi, mēs iepriecinām Jehovu. (1. Pēt. 5:6.) w23.04 4. lpp., 9. rk.; 5. lpp., 11., 12. rk.