Vai jums ir viegli būt paklausīgiem? Ķēniņš Dāvids reiz Dievam lūdza: ”Modini manī vēlēšanos tev paklausīt!” (Ps. 51:12.) Dāvids mīlēja Jehovu, bet, kā var secināt no šiem vārdiem, viņam ne vienmēr bija viegli Jehovam paklausīt. Arī par mums droši vien var teikt to pašu. Kāpēc tā ir? Pirmkārt, mums ir iedzimta tieksme neklausīt. Otrkārt, Sātans nemitīgi musina cilvēkus sacelties pret Jehovu, tāpat kā ir darījis viņš pats. (2. Kor. 11:3.) Treškārt, mēs dzīvojam pasaulē, kurai ir raksturīga dumpīga attieksme pret visu. Šāda attieksme Bībelē ir saukta par ”garu, kas tagad darbojas nepaklausīgajos”. (Efes. 2:2.) Mums visiem spēkiem jāpūlas nepadoties tieksmei grēkot un jāpretojas Sātanam un viņa pasaulei, kas mudina neklausīt Dievam. Mums no sirds jācenšas klausīt Jehovam un tiem, kam viņš ir piešķīris kaut kādu varu. w23.10 6. lpp., 1. rk.

Ko var secināt, lasot par pirmo Jēzus izdarīto brīnumu? To, ka Jēzus bija pazemīgs. Viņš nelielījās, ka brīnumainā veidā ir pārvērtis ūdeni vīnā. Īstenībā Jēzus nekad nelielījās ar savu veikumu. Tieši pretēji — Jēzus vienmēr uzsvēra, ka slava un gods par to, ko viņš paveic, pienākas viņa Tēvam. (Jāņa 5:19, 30; 8:28.) Ja mēs cenšamies būt tikpat pazemīgi kā Jēzus, mēs nedižojamies ar savu veikumu. Ar lepnumu runāsim par brīnišķīgo Dievu, kam mēs kalpojam, un godāsim viņu! (Jer. 9:23, 24.) Bez Jehovas palīdzības un atbalsta mēs nebūtu spējuši neko daudz paveikt. (1. Kor. 1:26—31.) Ja mēs esam pazemīgi, mums nav svarīgi darīt zināmu citiem, ka esam palīdzējuši kādam ticības biedram. Mums sagādā gandarījumu apziņa, ka mūsu darbus redz Jehova un ka viņš tos augstu vērtē. (Mat. 6:2—4; Ebr. 13:16.) Ja mēs sekojam Jēzus priekšzīmei un esam pazemīgi, mēs iepriecinām Jehovu. (1. Pēt. 5:6.) w23.04 4. lpp., 9. rk.; 5. lpp., 11., 12. rk.

Dieva iedvesmots, apustulis Pāvils mudināja kristiešus domāt par citiem. Kā mēs to varam darīt draudzes sapulcēs? Mums vienmēr jāatceras, ka arī citi vēlas atbildēt. Iztēlojieties šādu situāciju. Jūs esat satikušies ar draugiem un sarunājaties. Vai būtu patīkami, ja kāds nemaz nelaistu citus pie vārda? Protams, nē! Visi noteikti grib iesaistīties sarunā. Kaut ko līdzīgu var teikt par draudzes sapulcēm. Ir jauki, ja tajās piedalās pēc iespējas vairāk brāļu un māsu. Viens no labākajiem veidiem, kā uzmundrināt citus, ir ļaut viņiem atbildēt sapulcēs. (1. Kor. 10:24.) Ja mēs atbildēsim īsi un kodolīgi, mēs dosim iespēju atbildēt arī citiem. Atbildēs nebūtu vēlams iekļaut daudz domu. Ja kāds pārstāsta visu rindkopu, tad nevienam citam vairs nav, ko piebilst. w23.04 22., 23. lpp., 11.—13. rk.