Otrdiena, 28. oktobris
Viņš ir mana klints un mans glābiņš, mans drošais patvērums, es vienmēr stāvēšu stingri. (Ps. 62:2.)
Tāpat kā visi citi cilvēki, arī Jehovas kalpi saskaras ar grūtībām un mēdz slimot. Bet viņiem savas ticības dēļ ir jāpieredz arī naidīga attieksme un pat vajāšanas. Lai gan Jehova mūs nepasargā no visiem pārbaudījumiem, viņš ir apsolījis, ka palīdzēs visu izturēt. (Jes. 41:10.) Ar Jehovas palīdzību mēs pat lielās grūtībās varam palikt viņam uzticīgi, nezaudēt prieku un saglabāt emocionālu līdzsvaru, lai spētu pieņemt saprātīgus lēmumus. Jehova ir apsolījis dot savu mieru. (Filip. 4:6, 7.) Tas ir iekšējs miers, ko dod tuvas attiecības ar Jehovu. Viņa apsolītais miers ”pārspēj visu sapratni” — tas darbojas daudz brīnišķīgāk, nekā mēs varam iztēloties. Daudzi no mums noteikti ir izjutuši, kā pēc dedzīgas lūgšanas sirdī ielīst miers — ”Dieva miers”. w24.01 20. lpp., 2. rk.; 21. lpp., 4. rk.
Trešdiena, 29. oktobris
Slavē Jehovu, mana dvēsele, viss, kas manī, lai slavē viņa svēto vārdu! (Ps. 103:1.)
Mēs mīlam Dievu, tāpēc no visas sirds vēlamies viņu cildināt un slavēt viņa vārdu. Ķēniņš Dāvids saprata, ka slavēt Jehovas vārdu nozīmē slavēt pašu Jehovu. Ar Dieva vārdu nesaraujami ir saistīta viņa reputācija. Viņa vārds mums liek domāt par viņa brīnišķīgajām īpašībām un visu, ko viņš ir paveicis. Kā redzams citētajā psalmā, Dāvids uzskatīja, ka Jehovas vārds ir svēts un tas ir jāslavē, un viņš vēlējās to darīt ar visu savu būtību. Tāpat kā Dāvids, arī levīti no sirds slavēja Jehovu, un viņi mudināja to darīt arī citus. Viņi pazemīgi atzina, ka Jehovas svētais vārds ir tik dižens, ka to ”nevar vien beigt slavēt un cildināt”. (Neh. 9:5.) Nav šaubu, ka viņu izjustie slavas vārdi iepriecināja Jehovas sirdi. w24.02 9. lpp., 6. rk.
Ceturtdiena, 30. oktobris
Lai cik daudz mēs būtu sasnieguši, iesim arī turpmāk to pašu ceļu! (Filip. 3:16.)
Jehova mūs neuzskatīs par neveiksminiekiem, ja nesasniegsim kādu no saviem mērķiem, kas ir pāri mūsu spējām. (2. Kor. 8:12.) Mācīsimies no kļūdām un neveiksmēm. Turēsim prātā to, ko jau esam sasnieguši. Bībelē ir rakstīts: ”Dievs nav netaisnīgs un neaizmirst jūsu darbu.” (Ebr. 6:10.) Arī mēs paši nedrīkstam aizmirst, kādus mērķus jau esam sasnieguši. Visticamāk, mēs esam izveidojuši ciešas attiecības ar Jehovu, sākuši sludināt un kristījušies. Ir skaidrs — ja mums ir izdevies sasniegt noteiktus mērķus pagātnē, mums tas izdosies arī nākotnē. Mēs esam priecīgi, kad ar Jehovas palīdzību sasniedzam kādu no saviem mērķiem. Mums var sagādāt prieku arī ceļš uz mūsu mērķi, jo īpaši tad, ja saskatām, kā Jehova mums palīdz un mūs atbalsta. (2. Kor. 4:7.) Ja nepadosimies, mēs pieredzēsim neskaitāmas svētības. (Gal. 6:9.) w23.05 31. lpp., 16.—18. rk.