Mēs mīlam Dievu, tāpēc no visas sirds vēlamies viņu cildināt un slavēt viņa vārdu. Ķēniņš Dāvids saprata, ka slavēt Jehovas vārdu nozīmē slavēt pašu Jehovu. Ar Dieva vārdu nesaraujami ir saistīta viņa reputācija. Viņa vārds mums liek domāt par viņa brīnišķīgajām īpašībām un visu, ko viņš ir paveicis. Kā redzams citētajā psalmā, Dāvids uzskatīja, ka Jehovas vārds ir svēts un tas ir jāslavē, un viņš vēlējās to darīt ar visu savu būtību. Tāpat kā Dāvids, arī levīti no sirds slavēja Jehovu, un viņi mudināja to darīt arī citus. Viņi pazemīgi atzina, ka Jehovas svētais vārds ir tik dižens, ka to ”nevar vien beigt slavēt un cildināt”. (Neh. 9:5.) Nav šaubu, ka viņu izjustie slavas vārdi iepriecināja Jehovas sirdi. w24.02 9. lpp., 6. rk.

Jehova mūs neuzskatīs par neveiksminiekiem, ja nesasniegsim kādu no saviem mērķiem, kas ir pāri mūsu spējām. (2. Kor. 8:12.) Mācīsimies no kļūdām un neveiksmēm. Turēsim prātā to, ko jau esam sasnieguši. Bībelē ir rakstīts: ”Dievs nav netaisnīgs un neaizmirst jūsu darbu.” (Ebr. 6:10.) Arī mēs paši nedrīkstam aizmirst, kādus mērķus jau esam sasnieguši. Visticamāk, mēs esam izveidojuši ciešas attiecības ar Jehovu, sākuši sludināt un kristījušies. Ir skaidrs — ja mums ir izdevies sasniegt noteiktus mērķus pagātnē, mums tas izdosies arī nākotnē. Mēs esam priecīgi, kad ar Jehovas palīdzību sasniedzam kādu no saviem mērķiem. Mums var sagādāt prieku arī ceļš uz mūsu mērķi, jo īpaši tad, ja saskatām, kā Jehova mums palīdz un mūs atbalsta. (2. Kor. 4:7.) Ja nepadosimies, mēs pieredzēsim neskaitāmas svētības. (Gal. 6:9.) w23.05 31. lpp., 16.—18. rk.

Jehova atklāti pauž mīlestību saviem kalpiem un apliecina, ka ir ar tiem apmierināts. Bībelē ir minēti divi gadījumi, kad viņš Jēzum teica, ka tas ir viņa mīļais Dēls, pret ko viņš ir labvēlīgs. (Mat. 3:17; 17:5.) Vai nebūtu brīnišķīgi dzirdēt Jehovu sakām, ka viņš ir pret mums labvēlīgs? Tas būtu ļoti uzmundrinoši ikvienam no mums. Protams, mēs nevaram cerēt, ka Jehova ar mums runās no debesīm, tomēr mēs viņu varam ”dzirdēt” Bībeles lappusēs. Jehovas siltā atzinība skaidri izpaužas evaņģēlijos lasāmajos vārdos, ko Jēzus teica saviem sekotājiem. Jēzus nevainojami atspoguļoja sava Tēva personību. Tātad, kad lasām, kā Jēzus apliecināja mīlestību saviem uzticīgajiem sekotājiem, mēs varam iztēloties, ka šos sirsnīgos vārdus saka Jehova un ka tie ir domāti arī mums. (Jāņa 15:9, 15.) Ja pieredzam pārbaudījumus, mums nebūtu jāsecina, ka esam zaudējuši Dieva labvēlību. Grūtības mums dod iespēju parādīt, cik dziļa ir mūsu mīlestība pret Jehovu, un apliecināt savu paļāvību uz viņu. (Jēk. 1:12.) w24.03 28. lpp., 10., 11. rk.