Jehova mūs neuzskatīs par neveiksminiekiem, ja nesasniegsim kādu no saviem mērķiem, kas ir pāri mūsu spējām. (2. Kor. 8:12.) Mācīsimies no kļūdām un neveiksmēm. Turēsim prātā to, ko jau esam sasnieguši. Bībelē ir rakstīts: ”Dievs nav netaisnīgs un neaizmirst jūsu darbu.” (Ebr. 6:10.) Arī mēs paši nedrīkstam aizmirst, kādus mērķus jau esam sasnieguši. Visticamāk, mēs esam izveidojuši ciešas attiecības ar Jehovu, sākuši sludināt un kristījušies. Ir skaidrs — ja mums ir izdevies sasniegt noteiktus mērķus pagātnē, mums tas izdosies arī nākotnē. Mēs esam priecīgi, kad ar Jehovas palīdzību sasniedzam kādu no saviem mērķiem. Mums var sagādāt prieku arī ceļš uz mūsu mērķi, jo īpaši tad, ja saskatām, kā Jehova mums palīdz un mūs atbalsta. (2. Kor. 4:7.) Ja nepadosimies, mēs pieredzēsim neskaitāmas svētības. (Gal. 6:9.) w23.05 31. lpp., 16.—18. rk.

Jehova atklāti pauž mīlestību saviem kalpiem un apliecina, ka ir ar tiem apmierināts. Bībelē ir minēti divi gadījumi, kad viņš Jēzum teica, ka tas ir viņa mīļais Dēls, pret ko viņš ir labvēlīgs. (Mat. 3:17; 17:5.) Vai nebūtu brīnišķīgi dzirdēt Jehovu sakām, ka viņš ir pret mums labvēlīgs? Tas būtu ļoti uzmundrinoši ikvienam no mums. Protams, mēs nevaram cerēt, ka Jehova ar mums runās no debesīm, tomēr mēs viņu varam ”dzirdēt” Bībeles lappusēs. Jehovas siltā atzinība skaidri izpaužas evaņģēlijos lasāmajos vārdos, ko Jēzus teica saviem sekotājiem. Jēzus nevainojami atspoguļoja sava Tēva personību. Tātad, kad lasām, kā Jēzus apliecināja mīlestību saviem uzticīgajiem sekotājiem, mēs varam iztēloties, ka šos sirsnīgos vārdus saka Jehova un ka tie ir domāti arī mums. (Jāņa 15:9, 15.) Ja pieredzam pārbaudījumus, mums nebūtu jāsecina, ka esam zaudējuši Dieva labvēlību. Grūtības mums dod iespēju parādīt, cik dziļa ir mūsu mīlestība pret Jehovu, un apliecināt savu paļāvību uz viņu. (Jēk. 1:12.) w24.03 28. lpp., 10., 11. rk.

Ja jums ir bērni, palīdziet viņiem sagatavot tādas atbildes, kas atbilst viņu vecumam. Protams, reizēm sapulcēs tiek apskatītas tēmas, par kurām bērniem ir grūti izteikties, piemēram, ir pievērsta uzmanība ģimenes problēmām vai tikumības jautājumiem, taču pat tādos materiālos ir pāris jautājumu, uz kuriem varēs atbildēt arī bērni. Paskaidrojiet bērniem, kāpēc viņus neizsauks ik reizi, kad viņi pacels roku. Ja viņi to sapratīs, viņi neapvainosies, kad tiks izsaukts kāds cits. (1. Tim. 6:18.) Mēs visi ar savām atbildēm varam slavēt Jehovu un stiprināt ticības biedrus. (Sāl. pam. 25:11.) Reizēm atbildēs mēs varam pieminēt kādu gadījumu, ko esam pieredzējuši, bet nebūtu vēlams, ja mēs pārāk bieži runātu par sevi. (Sāl. pam. 27:2; 2. Kor. 10:18.) Centīsimies vairāk pievērst uzmanību Bībelei, Jehovam un viņa kalpiem. (Atkl. 4:11.) w23.04 24., 25. lpp., 17., 18. rk.