Apustulis Pāvils kalpošanā Jehovam izjuta lielu gandarījumu, bet viņam bija arī jāpārvar daudz grūtību. Viņš bieži ceļoja un mēroja lielus attālumus, bet tajos laikos tas nebija viegli. Dažkārt viņš nonāca ”briesmās upēs” un ”briesmās laupītāju dēļ”. Bija reizes, kad pret viņu varmācīgi izturējās patiesības pretinieki. (2. Kor. 11:23—27.) Turklāt Pāvila ticības biedri ne vienmēr pietiekami augstu vērtēja Pāvila pūles. (2. Kor. 10:10; Filip. 4:15.) Kā Pāvilam izdevās nezaudēt prieku? Iedziļinādamies Svētajos Rakstos un pārdomādams, ko pats bija pieredzējis, viņš bija labi iepazinis Jehovu un bija pārliecinājies, ka Jehova viņu mīl. (Rom. 8:38, 39; Efes. 2:4, 5.) Pāvils bija dziļi iemīlējis Jehovu. Viņš apliecināja savu mīlestību pret Jehovu, ”kalpojot svētajiem”. (Ebr. 6:10.) w23.07 9. lpp., 5., 6. rk.

Daudzi atzīst, ka valsts vara ir nepieciešama un ka valsts likumi ir jāievēro. Bet, ja kāds likums viņiem šķiet netaisnīgs vai grūti izpildāms, to viņi negrib pildīt. Bībelē ir atzīts, ka cilvēku valdīšana ir izraisījusi ciešanas, ka pasaule atrodas Sātana varā un ka drīz cilvēku valdīšanai tiks darīts gals. (Ps. 110:5, 6; Pulc. 8:9; Lūk. 4:5, 6.) Bet Bībelē ir arī teikts: ”Tas, kas pretojas varai, nostājas pret Dieva noteikto kārtību.” Jehova pagaidām ļauj cilvēkiem valdīt, lai pasaulē pastāvētu kaut kāda kārtība, un viņš prasa, lai mēs pakļautos valsts varai. Tāpēc mums ”jādod katram, kas tam pienākas,” — mums ir jāmaksā nodokļi, jāizturas ar cieņu pret varas pārstāvjiem un tiem jāpakļaujas. (Rom. 13:1—7.) Varbūt mums kāds likums šķiet netaisnīgs vai grūti pildāms, bet mēs paklausām varas pārstāvjiem, jo to no mums prasa Jehova. Vienīgais izņēmums ir tad, ja varas pārstāvji mums liek pārkāpt Jehovas likumus. (Ap. d. 5:29.) w23.10 8. lpp., 9., 10. rk.

Tolaik, kad piedzima Samsons, pār izraēliešiem bija uzkundzējušies filistieši. (Tiesn. 13:1.) Tā kā viņi nežēlīgi apspieda izraēliešus, to dzīve bija ļoti grūta. Jehova izraudzījās Samsonu, lai tas ”glābtu izraēliešus no filistiešu spaidiem”. (Tiesn. 13:5.) Ir skaidrs, ka Samsonam bija jāpaļaujas uz Jehovu, lai viņš spētu paveikt šo grūto uzdevumu. Reiz uz Lehiju, kas acīmredzot atradās Jūdas cilts teritorijā, bija atnākuši filistiešu karotāji, un viņu nolūks bija sagūstīt Samsonu. Jūdas vīri nobijās. Kaut arī Samsons bija viņu tautietis, viņi izlēma to nodot filistiešiem. Viņi cieši sasēja Samsonu ar divām jaunām virvēm un aizveda uz ienaidnieku nometni. (Tiesn. 15:9—13.) Taču ”Jehovas gars viņu piepildīja ar spēku, un viņš sarāva virves”. Tad Samsons ”ieraudzīja svaigu ēzeļa žokļa kaulu, paņēma to un ar to nosita tūkstoš” filistiešu. (Tiesn. 15:14—16.) w23.09 2., 3. lpp., 3., 4. rk.