Oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”sargāt”, ir militārs termins, ko lietoja, runājot par kareivjiem, kas sargāja pilsētu. Pilsētas iedzīvotāji naktī varēja gulēt mierīgi, jo zināja, ka tās mūrus un vārtus apsargā kareivji. Līdzīgi darbojas ”Dieva miers” — tas neļauj uztraukumam un raizēm pārņemt mūsu sirdi un prātu. Izjūtot ”Dieva mieru”, mēs apzināmies, ka esam drošībā. (Ps. 4:8.) Iespējams, mūsu situācija neuzlabojas tik strauji, kā mēs gribētu, tomēr mēs, tāpat kā Bībelē minētā Anna, pēc lūgšanas varam kaut kādā mērā izjust mieru. (1. Sam. 1:16—18.) Kad esam atguvuši mieru, ir vieglāk skaidri spriest un pieņemt saprātīgus lēmumus. Kas mums būtu jādara, kad izjūtam raizes? Mums, tēlaini runājot, ir jāsauc talkā ”sargs”. Proti, mums karsti jālūdz Dievs, līdz mēs izjūtam ”Dieva mieru”. (Lūk. 11:9; 1. Tes. 5:17.) Ja mēs esam nonākuši smagā situācijā, neatlaidīgi lūgsim Jehovu! Tad mēs izjutīsim, kā Jehovas miers sargā mūsu sirdi un prātu. (Rom. 12:12.) w24.01 21. lpp., 5., 6. rk.

Lai svētītu Tēva vārdu, Jēzus bija gatavs paciest, ka viņu nomelno, zākā un spīdzina. Jēzus zināja, ka viņam ne par ko nav jākaunas, jo viņš it visā ir klausījis savu Tēvu. (Ebr. 12:2.) Turklāt Jēzus skaidri saprata, ka viņam uzbrūk Sātans. (Lūk. 22:2—4; 23:33, 34.) Sātans bija cerējis, ka viņam izdosies salauzt Jēzus uzticību Jehovam, bet viņš, protams, cieta sakāvi. Jēzus pierādīja, ka Sātans ir melis un ka Jehovam ir kalpi, kas paliek tam uzticīgi pat vissmagākajos pārbaudījumos. Tātad, lai iepriecinātu Jēzu, kas tagad ir mūsu ķēniņš, mums jāslavē Jehova un jāpalīdz citiem saprast, cik brīnišķīga ir Jehovas personība. Ja mēs tā darām, mēs staigājam Jēzus pēdās. (1. Pēt. 2:21.) Tā mēs iepriecinām arī Jehovu un pierādām, ka viņa ienaidnieks Sātans ir nekrietns melis. w24.02 11., 12. lpp., 11.—13. rk.

Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā miljons cilvēku ir kļuvuši par Jehovas lieciniekiem. Kad dodam solījumu kalpot Jehovam, mēs apliecinām, ka vēlamies sekot Jēzum Kristum, un apņemamies turpmāk par galveno savā dzīvē uzskatīt Dieva gribu. Ko tas sevī ietver? Jēzus paskaidroja: ”Ja kāds grib nākt man līdzi, lai viņš atsakās no sevis.” (Mat. 16:24.) Atteikties no sevis nozīmē teikt ”nē” savām savtīgajām tieksmēm un centieniem. Jehovas kalpam ir jābūt gatavam teikt ”nē” jebkam, kas nesaskan ar Jehovas gribu. (2. Kor. 5:14, 15.) Tas nozīmē, ka nedrīkst ļauties kārdinājumam darīt ”miesas darbus”, piemēram, rīkoties netikli. (Gal. 5:19—21; 1. Kor. 6:18.) Vai šādi ierobežojumi padara dzīvi grūtu? Ja cilvēks mīl Jehovu un ir pārliecināts, ka paklausība Jehovas likumiem viņam nāk par labu, tad viņš tā nedomā. (Ps. 119:97; Jes. 48:17, 18.) w24.03 2. lpp., 1. rk.; 3. lpp., 4. rk.