Lai svētītu Tēva vārdu, Jēzus bija gatavs paciest, ka viņu nomelno, zākā un spīdzina. Jēzus zināja, ka viņam ne par ko nav jākaunas, jo viņš it visā ir klausījis savu Tēvu. (Ebr. 12:2.) Turklāt Jēzus skaidri saprata, ka viņam uzbrūk Sātans. (Lūk. 22:2—4; 23:33, 34.) Sātans bija cerējis, ka viņam izdosies salauzt Jēzus uzticību Jehovam, bet viņš, protams, cieta sakāvi. Jēzus pierādīja, ka Sātans ir melis un ka Jehovam ir kalpi, kas paliek tam uzticīgi pat vissmagākajos pārbaudījumos. Tātad, lai iepriecinātu Jēzu, kas tagad ir mūsu ķēniņš, mums jāslavē Jehova un jāpalīdz citiem saprast, cik brīnišķīga ir Jehovas personība. Ja mēs tā darām, mēs staigājam Jēzus pēdās. (1. Pēt. 2:21.) Tā mēs iepriecinām arī Jehovu un pierādām, ka viņa ienaidnieks Sātans ir nekrietns melis. w24.02 11., 12. lpp., 11.—13. rk.

Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā miljons cilvēku ir kļuvuši par Jehovas lieciniekiem. Kad dodam solījumu kalpot Jehovam, mēs apliecinām, ka vēlamies sekot Jēzum Kristum, un apņemamies turpmāk par galveno savā dzīvē uzskatīt Dieva gribu. Ko tas sevī ietver? Jēzus paskaidroja: ”Ja kāds grib nākt man līdzi, lai viņš atsakās no sevis.” (Mat. 16:24.) Atteikties no sevis nozīmē teikt ”nē” savām savtīgajām tieksmēm un centieniem. Jehovas kalpam ir jābūt gatavam teikt ”nē” jebkam, kas nesaskan ar Jehovas gribu. (2. Kor. 5:14, 15.) Tas nozīmē, ka nedrīkst ļauties kārdinājumam darīt ”miesas darbus”, piemēram, rīkoties netikli. (Gal. 5:19—21; 1. Kor. 6:18.) Vai šādi ierobežojumi padara dzīvi grūtu? Ja cilvēks mīl Jehovu un ir pārliecināts, ka paklausība Jehovas likumiem viņam nāk par labu, tad viņš tā nedomā. (Ps. 119:97; Jes. 48:17, 18.) w24.03 2. lpp., 1. rk.; 3. lpp., 4. rk.

Tiem, kas ir iemantojuši Jehovas labvēlību, viņš dod savu svēto garu. (Mat. 12:18.) Mēs varam padomāt par tādu jautājumu: vai mums izdodas savā dzīvē izpaust Dieva svētā gara augļus? Noteikti tā ir. Piemēram, vai nav tā, ka tagad mēs esam pacietīgāki nekā tad, kad sākām mācīties Bībeli? Jo labāk mums izdodas izpaust gara augļus, jo stiprāka kļūst mūsu pārliecība, ka Jehova pret mums ir labvēlīgs. Tiem, pret ko Jehova ir labvēlīgs, viņš piedod grēkus, balstoties uz Jēzus izpirkuma upuri. (1. Tim. 2:5, 6.) Bet, iespējams, kādam, kas tic izpirkuma upurim un ir kristījies, nav pārliecības, ka Jehova uz viņu raugās ar labvēlību. Tādā gadījumā būtu svarīgi paturēt prātā, ka mēs ne vienmēr varam uzticēties savai iekšējai balsij, bet Jehovam gan mēs varam uzticēties vienmēr. Tos, kas tic izpirkuma upurim, viņš uzskata par taisniem, un viņš ir apsolījis tos svētīt. (Ps. 5:12; Rom. 3:26.) w24.03 30. lpp., 15. rk.; 31. lpp., 17. rk.