Tiem, kas ir iemantojuši Jehovas labvēlību, viņš dod savu svēto garu. (Mat. 12:18.) Mēs varam padomāt par tādu jautājumu: vai mums izdodas savā dzīvē izpaust Dieva svētā gara augļus? Noteikti tā ir. Piemēram, vai nav tā, ka tagad mēs esam pacietīgāki nekā tad, kad sākām mācīties Bībeli? Jo labāk mums izdodas izpaust gara augļus, jo stiprāka kļūst mūsu pārliecība, ka Jehova pret mums ir labvēlīgs. Tiem, pret ko Jehova ir labvēlīgs, viņš piedod grēkus, balstoties uz Jēzus izpirkuma upuri. (1. Tim. 2:5, 6.) Bet, iespējams, kādam, kas tic izpirkuma upurim un ir kristījies, nav pārliecības, ka Jehova uz viņu raugās ar labvēlību. Tādā gadījumā būtu svarīgi paturēt prātā, ka mēs ne vienmēr varam uzticēties savai iekšējai balsij, bet Jehovam gan mēs varam uzticēties vienmēr. Tos, kas tic izpirkuma upurim, viņš uzskata par taisniem, un viņš ir apsolījis tos svētīt. (Ps. 5:12; Rom. 3:26.) w24.03 30. lpp., 15. rk.; 31. lpp., 17. rk.

Vai Jehova spēj piecelt no nāves mirušos? Noteikti spēj, jo viņš ir visvarens! (Atkl. 1:8.) Viņš spēj uzveikt pilnīgi visus ienaidniekus, arī nāvi. (1. Kor. 15:26.) Dievs spēj celt augšā mirušos arī tāpēc, ka viņam ir neizmērojama atmiņa. Viņš ”sauc vārdā” visas zvaigznes. (Jes. 40:26.) Un viņš atceras arī tos, kas ir nomiruši. (Īj. 14:13; Lūk. 20: 38.) Jehovas nodoms ir celt augšā neskaitāmus cilvēkus, un viņš atceras šo cilvēku ģenētisko kodu, dzīves pieredzi un atmiņas. Mēs varam ticēt Jehovas solījumam piecelt no nāves mirušos, jo viņš gan vēlas, gan spēj to paveikt. Taču ir vēl kāds iemesls, kāpēc tam var ticēt, — Jehova jau agrāk ir piecēlis no nāves cilvēkus. Bībeles laikos Jehova dažiem saviem kalpiem, tostarp Jēzum, piešķīra spēju celt augšā mirušos. w23.04 9. lpp., 7.—9. rk.

Ja mēs izsakāmies taktiski un runājam lēnprātīgi, sarunas biedram ir patīkami klausīties un viņš labprāt turpina sarunu. Bez šaubām, mēdz būt arī tādas situācijas, kad sarunas biedrs tikai vēlas pierādīt, ka mums nav taisnība, vai izsmiet mūsu pārliecību. Tādos gadījumos nav vērts turpināt sarunu. (Sāl. pam. 26:4.) Taču tas nenotiek bieži. Lielākoties mums būs iespējams pastāstīt par saviem uzskatiem. Ir skaidrs, ka noteikti ir vērts izkopt sevī lēnprātību. Lūgsim Jehovam spēku, lai mums izdotos nezaudēt savaldību, kad tiek apspriesti strīdīgi jautājumi vai kad mums nepamatoti kaut ko pārmet. Lēnprātīga atbilde neļauj sarunai, kurā izskan atšķirīgi viedokļi, pāraugt asā strīdā. Ja mēs runāsim lēnprātīgi un izturēsimies pret sarunas biedriem ar cieņu, daži varbūt mainīs savu viedokli par Jehovas lieciniekiem un Bībeli. Ņemsim vērā Bībelē lasāmo norādījumu: ”Vienmēr esiet gatavi aizstāvēties, ja kāds jums prasa pamatot jūsu cerību, bet dariet to ar lēnprātību un dziļu cieņu.” (1. Pēt. 3:15.) Neaizmirsīsim — lēnprātība ir spēks, nevis vājums! w23.09 19. lpp., 18., 19. rk.