Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā miljons cilvēku ir kļuvuši par Jehovas lieciniekiem. Kad dodam solījumu kalpot Jehovam, mēs apliecinām, ka vēlamies sekot Jēzum Kristum, un apņemamies turpmāk par galveno savā dzīvē uzskatīt Dieva gribu. Ko tas sevī ietver? Jēzus paskaidroja: ”Ja kāds grib nākt man līdzi, lai viņš atsakās no sevis.” (Mat. 16:24.) Atteikties no sevis nozīmē teikt ”nē” savām savtīgajām tieksmēm un centieniem. Jehovas kalpam ir jābūt gatavam teikt ”nē” jebkam, kas nesaskan ar Jehovas gribu. (2. Kor. 5:14, 15.) Tas nozīmē, ka nedrīkst ļauties kārdinājumam darīt ”miesas darbus”, piemēram, rīkoties netikli. (Gal. 5:19—21; 1. Kor. 6:18.) Vai šādi ierobežojumi padara dzīvi grūtu? Ja cilvēks mīl Jehovu un ir pārliecināts, ka paklausība Jehovas likumiem viņam nāk par labu, tad viņš tā nedomā. (Ps. 119:97; Jes. 48:17, 18.) w24.03 2. lpp., 1. rk.; 3. lpp., 4. rk.

Tiem, kas ir iemantojuši Jehovas labvēlību, viņš dod savu svēto garu. (Mat. 12:18.) Mēs varam padomāt par tādu jautājumu: vai mums izdodas savā dzīvē izpaust Dieva svētā gara augļus? Noteikti tā ir. Piemēram, vai nav tā, ka tagad mēs esam pacietīgāki nekā tad, kad sākām mācīties Bībeli? Jo labāk mums izdodas izpaust gara augļus, jo stiprāka kļūst mūsu pārliecība, ka Jehova pret mums ir labvēlīgs. Tiem, pret ko Jehova ir labvēlīgs, viņš piedod grēkus, balstoties uz Jēzus izpirkuma upuri. (1. Tim. 2:5, 6.) Bet, iespējams, kādam, kas tic izpirkuma upurim un ir kristījies, nav pārliecības, ka Jehova uz viņu raugās ar labvēlību. Tādā gadījumā būtu svarīgi paturēt prātā, ka mēs ne vienmēr varam uzticēties savai iekšējai balsij, bet Jehovam gan mēs varam uzticēties vienmēr. Tos, kas tic izpirkuma upurim, viņš uzskata par taisniem, un viņš ir apsolījis tos svētīt. (Ps. 5:12; Rom. 3:26.) w24.03 30. lpp., 15. rk.; 31. lpp., 17. rk.

Vai Jehova spēj piecelt no nāves mirušos? Noteikti spēj, jo viņš ir visvarens! (Atkl. 1:8.) Viņš spēj uzveikt pilnīgi visus ienaidniekus, arī nāvi. (1. Kor. 15:26.) Dievs spēj celt augšā mirušos arī tāpēc, ka viņam ir neizmērojama atmiņa. Viņš ”sauc vārdā” visas zvaigznes. (Jes. 40:26.) Un viņš atceras arī tos, kas ir nomiruši. (Īj. 14:13; Lūk. 20: 38.) Jehovas nodoms ir celt augšā neskaitāmus cilvēkus, un viņš atceras šo cilvēku ģenētisko kodu, dzīves pieredzi un atmiņas. Mēs varam ticēt Jehovas solījumam piecelt no nāves mirušos, jo viņš gan vēlas, gan spēj to paveikt. Taču ir vēl kāds iemesls, kāpēc tam var ticēt, — Jehova jau agrāk ir piecēlis no nāves cilvēkus. Bībeles laikos Jehova dažiem saviem kalpiem, tostarp Jēzum, piešķīra spēju celt augšā mirušos. w23.04 9. lpp., 7.—9. rk.