Ja mēs izsakāmies taktiski un runājam lēnprātīgi, sarunas biedram ir patīkami klausīties un viņš labprāt turpina sarunu. Bez šaubām, mēdz būt arī tādas situācijas, kad sarunas biedrs tikai vēlas pierādīt, ka mums nav taisnība, vai izsmiet mūsu pārliecību. Tādos gadījumos nav vērts turpināt sarunu. (Sāl. pam. 26:4.) Taču tas nenotiek bieži. Lielākoties mums būs iespējams pastāstīt par saviem uzskatiem. Ir skaidrs, ka noteikti ir vērts izkopt sevī lēnprātību. Lūgsim Jehovam spēku, lai mums izdotos nezaudēt savaldību, kad tiek apspriesti strīdīgi jautājumi vai kad mums nepamatoti kaut ko pārmet. Lēnprātīga atbilde neļauj sarunai, kurā izskan atšķirīgi viedokļi, pāraugt asā strīdā. Ja mēs runāsim lēnprātīgi un izturēsimies pret sarunas biedriem ar cieņu, daži varbūt mainīs savu viedokli par Jehovas lieciniekiem un Bībeli. Ņemsim vērā Bībelē lasāmo norādījumu: ”Vienmēr esiet gatavi aizstāvēties, ja kāds jums prasa pamatot jūsu cerību, bet dariet to ar lēnprātību un dziļu cieņu.” (1. Pēt. 3:15.) Neaizmirsīsim — lēnprātība ir spēks, nevis vājums! w23.09 19. lpp., 18., 19. rk.

Aplūkosim, kā izpaužas pacietība. Pirmkārt, pacietīgs cilvēks nesteidzas dusmoties. Izjūtot spriedzi vai pieredzot nelaipnu izturēšanos, viņš saglabā mieru un neatdara ļaunu ar ļaunu. (2. Moz. 34:6.) Otrkārt, pacietīgs cilvēks spēj mierīgi gaidīt. Ja kaut kas neīstenojas tik drīz, kā gribētos, viņš nekļūst nemierīgs un aizkaitināts. (Mat. 18:26, 27.) Treškārt, pacietīgs cilvēks nesteidzas. Kad ir jāpaveic kāds svarīgs darbs, pacietīgs cilvēks neķeras tam klāt steigā un nedara to pa galvu pa kaklu. Viņš vispirms mierīgi apdomā, kā paveiks šo darbu, un pēc tam veltī šim darbam tik daudz laika, cik vajadzīgs. Ceturtkārt, pacietīgs cilvēks iztur pārbaudījumus bez gaušanās. Viņš iztur grūtības un saglabā kalpošanā Jehovam prieku. (Kol. 1:11.) w23.08 20., 21. lpp., 3.—6. rk.

Bībelē teikts, ka Jehova pārbauda mūsu simbolisko sirdi, tāpēc mums tā jāsarga. Viņš redz daudz dziļāk nekā cilvēki, jo viņš redz mūsu būtību. Ja mēs dzīvē vadīsimies pēc Jehovas gudrības, viņš mūs mīlēs un dāvās mums mūžīgu dzīvi. (Jāņa 4:14.) Rīkodamies saskaņā ar Jehovas gudrību, mēs spēsim izvairīties no Sātana izliktajām netikumības un melu lamatām. (1. Jāņa 5:18, 19.) Jo vairāk tuvosimies Jehovam, jo dziļāk viņu cienīsim un mīlēsim. Tā kā mēs nevēlamies sāpināt savu debesu Tēvu, mums derdzas jau doma vien par Jehovas likumu pārkāpšanu. Kāda kristiete, vārdā Marta, kas dzīvo Horvātijā, izjuta kārdinājumu rīkoties netikli. Viņa stāstīja: ”Tajā brīdī man nebija viegli spriest skaidri un apspiest vēlēšanos nodoties īslaicīgai grēcīgai baudai. Bet bijība pret Jehovu man deva spēku rīkoties pareizi.” Marta paskaidroja, ka viņa pārdomāja, kādas būtu sekas, ja viņa padotos kārdinājumam. Arī mums var palīdzēt šādas pārdomas. w23.06 20., 21. lpp., 3., 4. rk.