Ceturtdiena, 4. decembris
Jehova pārbauda sirdis. (Sāl. pam. 17:3.)
Bībelē teikts, ka Jehova pārbauda mūsu simbolisko sirdi, tāpēc mums tā jāsarga. Viņš redz daudz dziļāk nekā cilvēki, jo viņš redz mūsu būtību. Ja mēs dzīvē vadīsimies pēc Jehovas gudrības, viņš mūs mīlēs un dāvās mums mūžīgu dzīvi. (Jāņa 4:14.) Rīkodamies saskaņā ar Jehovas gudrību, mēs spēsim izvairīties no Sātana izliktajām netikumības un melu lamatām. (1. Jāņa 5:18, 19.) Jo vairāk tuvosimies Jehovam, jo dziļāk viņu cienīsim un mīlēsim. Tā kā mēs nevēlamies sāpināt savu debesu Tēvu, mums derdzas jau doma vien par Jehovas likumu pārkāpšanu. Kāda kristiete, vārdā Marta, kas dzīvo Horvātijā, izjuta kārdinājumu rīkoties netikli. Viņa stāstīja: ”Tajā brīdī man nebija viegli spriest skaidri un apspiest vēlēšanos nodoties īslaicīgai grēcīgai baudai. Bet bijība pret Jehovu man deva spēku rīkoties pareizi.” Marta paskaidroja, ka viņa pārdomāja, kādas būtu sekas, ja viņa padotos kārdinājumam. Arī mums var palīdzēt šādas pārdomas. w23.06 20., 21. lpp., 3., 4. rk.
Piektdiena, 5. decembris
Kad es tautu acu priekšā jūsu vidū atklāšu savu svētumu, tām būs jāatzīst, ka es esmu Jehova! Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova. (Eceh. 36:23.)
Jēzus labi zināja, ka Jehovas nodoms ir svētīt savu vārdu, proti, attīrīt to no negoda. Tāpēc viņš mācīja savus sekotājus lūgt: ”Mūsu Tēvs debesīs! Lai tiek svētīts tavs vārds.” (Mat. 6:9.) Jēzus apzinājās, ka tas ir pats svarīgākais jautājums, kas skar visas saprātīgās būtnes. Neviens nav godājis Dieva vārdu vairāk par Jēzu, tomēr, kad viņš bija apcietināts, ienaidnieki viņu apsūdzēja Dieva zaimošanā. Runāt sliktu par Jehovu, graut viņa labo slavu — Jēzus acīs tas bija pats ļaunākais. Viņš smagi pārdzīvoja to, ka viņu apsūdzēja šādā noziegumā un grasījās par to notiesāt. Tas acīmredzot bija galvenais iemesls, kāpēc Ģetzemanes dārzā Jēzus cieta tik ”lielas dvēseles mokas”. (Lūk. 22:41—44.) w24.02 11. lpp., 11. rk.
Sestdiena, 6. decembris
Namu ceļ ar gudrību. (Sāl. pam. 24:3.)
Kristieša mīlestībai pret Dievu Jehovu un pret Jēzu ir jābūt stiprākai nekā mīlestībai pret tuviniekiem. (Mat. 10:37.) Bet tas nenozīmē, ka ģimeni drīkst atstāt novārtā un uzskatīt, ka pienākumi pret ģimeni mūs kavē pildīt Dieva gribu un sekot Kristum. Tieši pretēji — lai iegūtu Dieva un Kristus labvēlību, mums obligāti jāpilda savi pienākumi ģimenē. (1. Tim. 5:4, 8.) Tad, ja vīrs un sieva viens pret otru izturas ar mīlestību un cieņu, ja vecāki audzina bērnus ar mīlestību un ja bērni klausa vecākiem, ģimenē ikviens jūtas labi. Tā bija iecerējis Jehova, un tas veicina laimi ģimenē. Ikvienam ģimenes loceklim jāseko Bībeles gudrajiem padomiem, nevis jābalstās uz savām emocijām, uz to, kā ir pieņemts sabiedrībā, vai uz ieteikumiem, kādus dod cilvēki, ko daudzi uzskata par ekspertiem. Mūsu organizācijas izdotajā literatūrā var lasīt labus ieteikumus par to, kā likt lietā Bībeles principus. w23.08 28. lpp., 6., 7. rk.