Kad babilonieši Daniēlu saņēma gūstā un no dzimtās zemes aizveda uz tālo Babilonu, viņš bija pavisam jauns. Tā kā babilonieši pievērsa uzmanību tam, ”ko var saskatīt acīm”, viņi ievēroja, ka Daniēls ir stiprs, vesels un izskatīgs. (1. Sam. 16:7.) Turklāt viņi zināja, ka Daniēls nāk no dižciltīgas ģimenes. Tāpēc viņi izlēma Daniēlu izskolot, lai tas varētu kalpot valdnieka pilī. (Dan. 1:3, 4, 6.) Bet kāpēc Jehova bija ievērojis Daniēlu un to mīlēja? Jehovam Daniēls bija tik dārgs tāpēc, ka šis jauneklis ar savu dzīvesveidu vienmēr centās viņu iepriecināt. Tad, kad Jehova Daniēlu pieminēja kopā ar Noasu un Ījabu, kuri bija uzticami kalpojuši gadu desmitiem, Daniēlam bija apmēram 20 gadu. (1. Moz. 5:32; 6:9, 10; Īj. 42:16, 17; Eceh. 14:14.) Daniēls nodzīvoja garu mūžu, un Jehova viņu sirsnīgi mīlēja arī tad, kad šis pravietis bija sasniedzis sirmu vecumu. (Dan. 10:11, 19.) w23.08 2. lpp., 1., 2. rk.

Izlemjot, vai iegādāties māju, jūs noteikti gribētu paši to aplūkot un censtos uzzināt par savu nākamo mājokli pēc iespējas vairāk. Kaut ko līdzīgu mēs varam darīt, kad lasām un pētām Bībeli. Ja Bībeli lasa ātri, var uzzināt tikai galvenos faktus, proti, ”dievišķo vārdu pamatus”. (Ebr. 5:12.) Tēlaini runājot, mums Bībeles ”namā” ir jāieiet iekšā, lai visu sīki izpētītu. Mums jāizprot, kā Bībeles vēsts daļas ir saistītas savā starpā, un jāsaprot, kam mēs ticam un kāpēc. Apustulis Pāvils mudināja ticības biedrus cītīgi pētīt Svētos Rakstus, lai viņi spētu izprast, kāds ir patiesības ”platums, garums, augstums un dziļums”, un lai viņi ticībā ”iesakņotos un stāvētu uz stipra pamata”. (Efes. 3:14—19.) Arī mums jādara tas pats — mums dziļi jāiepazīst Bībeles patiesība. w23.10 18. lpp., 1.—3. rk.

Bībelē var lasīt par daudziem Dieva kalpiem, kuru dzīvē spilgti izpaudās pacietība. Noteikti ir vērts uzzināt vairāk par šādiem cilvēkiem, piemēram, par Dāvidu. Viņš tika svaidīts par Izraēlas ķēniņu jau jaunībā, bet viņam gadiem ilgi bija jāgaida, līdz viņš sāka valdīt. Savukārt Simeons un Anna, uzticīgi kalpodami Jehovam, gaidīja Mesijas parādīšanos. (Lūk. 2:25, 36—38.) Pētot, kas par šādiem cilvēkiem ir teikts Bībelē, ir labi pārdomāt dažus jautājumus: kas viņiem palīdzēja būt pacietīgiem? Kā viņiem pacietība nāca par labu? Ko no viņiem var mācīties? Daudz ko mēs varam mācīties arī no tā, kas Bībelē teikts par cilvēkiem, kuri nav bijuši pacietīgi. (1. Sam. 13:8—14.) Mēs varam padomāt: kāpēc viņiem trūka pacietības? Kādas bija sekas viņu nepacietībai? w23.08 25. lpp., 15. rk.