Izlemjot, vai iegādāties māju, jūs noteikti gribētu paši to aplūkot un censtos uzzināt par savu nākamo mājokli pēc iespējas vairāk. Kaut ko līdzīgu mēs varam darīt, kad lasām un pētām Bībeli. Ja Bībeli lasa ātri, var uzzināt tikai galvenos faktus, proti, ”dievišķo vārdu pamatus”. (Ebr. 5:12.) Tēlaini runājot, mums Bībeles ”namā” ir jāieiet iekšā, lai visu sīki izpētītu. Mums jāizprot, kā Bībeles vēsts daļas ir saistītas savā starpā, un jāsaprot, kam mēs ticam un kāpēc. Apustulis Pāvils mudināja ticības biedrus cītīgi pētīt Svētos Rakstus, lai viņi spētu izprast, kāds ir patiesības ”platums, garums, augstums un dziļums”, un lai viņi ticībā ”iesakņotos un stāvētu uz stipra pamata”. (Efes. 3:14—19.) Arī mums jādara tas pats — mums dziļi jāiepazīst Bībeles patiesība. w23.10 18. lpp., 1.—3. rk.

Bībelē var lasīt par daudziem Dieva kalpiem, kuru dzīvē spilgti izpaudās pacietība. Noteikti ir vērts uzzināt vairāk par šādiem cilvēkiem, piemēram, par Dāvidu. Viņš tika svaidīts par Izraēlas ķēniņu jau jaunībā, bet viņam gadiem ilgi bija jāgaida, līdz viņš sāka valdīt. Savukārt Simeons un Anna, uzticīgi kalpodami Jehovam, gaidīja Mesijas parādīšanos. (Lūk. 2:25, 36—38.) Pētot, kas par šādiem cilvēkiem ir teikts Bībelē, ir labi pārdomāt dažus jautājumus: kas viņiem palīdzēja būt pacietīgiem? Kā viņiem pacietība nāca par labu? Ko no viņiem var mācīties? Daudz ko mēs varam mācīties arī no tā, kas Bībelē teikts par cilvēkiem, kuri nav bijuši pacietīgi. (1. Sam. 13:8—14.) Mēs varam padomāt: kāpēc viņiem trūka pacietības? Kādas bija sekas viņu nepacietībai? w23.08 25. lpp., 15. rk.

Apustulis Pēteris bija uzticīgs Jēzus sekotājs. Piemēram, viņa uzticība Jēzum skaidri izpaudās tajā reizē, kad daudzi, kas bija sekojuši Jēzum, pārstāja to darīt, jo neizprata dažus Jēzus vārdus. (Jāņa 6:68.) Šie cilvēki pat nepacentās noskaidrot, ko Jēzus bija domājis, un atstāja Jēzu. Bet Pēteris tā nerīkojās. Viņš apzinājās, ka tikai Jēzum ir ”mūžīgās dzīves vārdi”. Lai gan Jēzus zināja, ka Pēteris un pārējie apustuļi viņu pametīs, viņš bija pārliecināts, ka Pēteris atgriezīsies un atkal būs uzticīgs viņam. (Lūk. 22:31, 32.) Jēzus atzina: ”Gars gan ir apņēmīgs, bet miesa ir vāja.” (Marka 14:38.) Jēzus nenovērsās no sava apustuļa pat tad, kad tas bija noliedzis, ka pazīst Jēzu. Pēc augšāmcelšanas kādā reizē, kad Pēteris acīmredzot bija viens pats, viņš parādījās Pēterim. (Marka 16:7; Lūk. 24:34; 1. Kor. 15:5.) Tas noteikti ļoti uzmundrināja vainas apziņas mākto apustuli. w23.09 22. lpp., 9., 10. rk.