Visiem kristiešiem ir iespēja dāsni ziedot savu laiku, spēku un līdzekļus, lai atbalstītu Dieva valstību. Arī mēs varam nest ”slavas upuri”. Ja kalpošanā Jehovam darām visu, kas ir mūsu spēkos, mēs pierādām, ka augstu vērtējam iespēju viņu pielūgt. Apustulis Pāvils kristiešus aicināja vienmēr tuvoties Dievam lūgšanās, stāstīt par savu cerību citiem, neatstāt novārtā sapulces un uzmundrināt citam citu ”vēl jo vairāk, redzot tuvojamies” Jehovas dienu. (Ebr. 10:22—25.) Atklāsmes grāmatā var lasīt, ka Jehovas eņģelis apustulim Jānim veselas divas reizes teica: ”Pielūdz Dievu!” (Atkl. 19:10; 22:9.) Centīsimies nekad neaizmirst to, ko esam uzzinājuši par Jehovas diženo garīgo templi, un augstu vērtēsim iespēju pielūgt mūsu Radītāju! w23.10 29. lpp., 17., 18. rk.

Jehovas kalpi cenšas ”mīlēt cits citu”. Tomēr mums jāpatur prātā, ka Jēzus par pēdējām dienām bija pravietojis: ”Lielākajā daļā cilvēku mīlestība atdzisīs.” (Mat. 24:12.) Lai gan Jēzus to bija teicis par cilvēkiem, kas nav viņa sekotāji, tomēr mums jāuzmanās, lai emocionāli aukstā gaisotne, kas valda pasaulē, neietekmētu mūsu attieksmi pret ticības biedriem. Kā mēs varam pārbaudīt, vai mūsu mīlestība pret brāļiem un māsām joprojām ir stipra? Viens no veidiem, kā pārbaudīt, cik stipra ir mūsu mīlestība, ir pārdomāt, kā mēs rīkojamies noteiktās situācijās. (2. Kor. 8:8.) Piemēram, padomāsim par to, ko rakstīja apustulis Pēteris: ”Galvenais, kvēli mīliet cits citu, jo mīlestība apklāj daudz jo daudz grēku.” (1. Pēt. 4:8.) Kas izriet no viņa vārdiem? Kad saskaramies ar ticības biedru trūkumiem, tiek pārbaudīts, cik patiesa ir mūsu mīlestība. w23.11 10. lpp., 12., 13. rk.

Ja mēs draudzē dažus mīlētu, bet citus ne, mēs nepildītu Jēzus norādījumu citam citu mīlēt. Protams, daži ticības biedri mums ir tuvāki nekā citi, un tā tas bija arī Jēzum. (Jāņa 13:23; 20:2.) Taču apustulis Pēteris atgādināja, ka mums jāpūlas sirsnīgi mīlēt visus mūsu brāļus un māsas. (1. Pēt. 2:17.) Pēteris aicināja: ”Kvēli mīliet cits citu no visas sirds!” (1. Pēt. 1:22.) Oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”kvēli”, ietver sevī domu par piepūli. Tātad kvēla mīlestība ir kaut kas vairāk par dabisku pieķeršanos, tā ir saistīta ar pūlēm. Padomāsim par tādu situāciju. Kāds ticības biedrs mūs ir aizvainojis vai sāpinājis, un mūsu pirmā doma varbūt ir atdarīt viņam ar to pašu. Tomēr tāda rīcība nav patīkama Dievam, un tas bija labi redzams kādā reizē, kad Jēzus pamācīja Pēteri. (Jāņa 18:10, 11.) Pēteris to ņēma vērā, tāpēc rakstīja: ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, nedz apvainojumus ar apvainojumiem. Tieši pretēji, atbildiet uz ļaunu ar labu.” (1. Pēt. 3:9.) Ja mēs kvēli mīlam ticības biedrus, mēs pret viņiem esam laipni un izturamies labi. w23.09 28., 29. lpp., 9.—11. rk.