Trešdiena, 17. septembris
Laimīgi tie, kuru pārkāpumi ir piedoti un kuru grēki ir apklāti. (Rom. 4:7.)
Dievs pilnībā piedod grēkus tiem, kas viņam tic, un šo cilvēku grēkus viņš vairs nepiemin. (Ps. 32:1, 2.) Jehova šos cilvēkus uzskata par nevainojamiem un taisniem viņu ticības dēļ. Lai gan Dievs Ābrahāmu, Dāvidu un citus savus kalpus atzina par taisniem, viņi joprojām bija grēcīgi cilvēki. Dievs viņus uzskatīja par nevainojamiem salīdzinājumā ar tiem, kas nepielūdza Dievu, un iemesls bija viņu ticība. (Efes. 2:12.) Lai cilvēkam būtu tuvas attiecības ar Dievu, viņam ir jātic Dievam, uzsvēra apustulis Pāvils. Ābrahāms un Dāvids bija Dieva draugi, jo viņi ticēja Dievam, un arī mums ir vajadzīga ticība, lai mums būtu tuvas attiecības ar mūsu debesu Tēvu. w23.12 3. lpp., 6., 7. rk.
Ceturtdiena, 18. septembris
Vienmēr nesīsim.. Dievam slavas upuri, mūsu lūpu augli, atklāti vēstīdami Dieva vārdu. (Ebr. 13:15.)
Visiem kristiešiem ir iespēja dāsni ziedot savu laiku, spēku un līdzekļus, lai atbalstītu Dieva valstību. Arī mēs varam nest ”slavas upuri”. Ja kalpošanā Jehovam darām visu, kas ir mūsu spēkos, mēs pierādām, ka augstu vērtējam iespēju viņu pielūgt. Apustulis Pāvils kristiešus aicināja vienmēr tuvoties Dievam lūgšanās, stāstīt par savu cerību citiem, neatstāt novārtā sapulces un uzmundrināt citam citu ”vēl jo vairāk, redzot tuvojamies” Jehovas dienu. (Ebr. 10:22—25.) Atklāsmes grāmatā var lasīt, ka Jehovas eņģelis apustulim Jānim veselas divas reizes teica: ”Pielūdz Dievu!” (Atkl. 19:10; 22:9.) Centīsimies nekad neaizmirst to, ko esam uzzinājuši par Jehovas diženo garīgo templi, un augstu vērtēsim iespēju pielūgt mūsu Radītāju! w23.10 29. lpp., 17., 18. rk.
Piektdiena, 19. septembris
Mīlēsim cits citu. (1. Jāņa 4:7.)
Jehovas kalpi cenšas ”mīlēt cits citu”. Tomēr mums jāpatur prātā, ka Jēzus par pēdējām dienām bija pravietojis: ”Lielākajā daļā cilvēku mīlestība atdzisīs.” (Mat. 24:12.) Lai gan Jēzus to bija teicis par cilvēkiem, kas nav viņa sekotāji, tomēr mums jāuzmanās, lai emocionāli aukstā gaisotne, kas valda pasaulē, neietekmētu mūsu attieksmi pret ticības biedriem. Kā mēs varam pārbaudīt, vai mūsu mīlestība pret brāļiem un māsām joprojām ir stipra? Viens no veidiem, kā pārbaudīt, cik stipra ir mūsu mīlestība, ir pārdomāt, kā mēs rīkojamies noteiktās situācijās. (2. Kor. 8:8.) Piemēram, padomāsim par to, ko rakstīja apustulis Pēteris: ”Galvenais, kvēli mīliet cits citu, jo mīlestība apklāj daudz jo daudz grēku.” (1. Pēt. 4:8.) Kas izriet no viņa vārdiem? Kad saskaramies ar ticības biedru trūkumiem, tiek pārbaudīts, cik patiesa ir mūsu mīlestība. w23.11 10. lpp., 12., 13. rk.