Šīsdienas pants atklāj, kas Dāvidam palīdzēja uzveikt savas bailes. Kaut gan viņa dzīvībai draudēja briesmas, viņš pārdomāja, ko Jehova vēl darīs viņa labā. Dāvids bija pārliecināts, ka Jehova īstajā laikā viņu izglābs. Jehova taču bija pavēstījis, ka Dāvids būs nākamais izraēliešu ķēniņš. (1. Sam. 16:1, 13.) Dāvidam nebija ne mazāko šaubu, ka viss, ko Jehova ir solījis, īstenosies. Ko Jehova ir solījis darīt mūsu labā? Mēs zinām, ka patlaban viņš mūs nepasargā no visām problēmām un grūtībām. Tomēr jaunajā pasaulē viņš novērsīs visas bēdas un nelaimes. (Jes. 25:7—9.) Mūsu Radītājs spēj piecelt no nāves mirušos, izdziedināt jebkādas slimības un uzveikt tos, kas ir nostājušies pret viņu. (1. Jāņa 4:4.) w24.01 6. lpp., 12., 13. rk.

Pārdomāsim, kāpēc mēs apsolījām kalpot Jehovam un kristījāmies. Mēs spērām šos soļus tāpēc, ka vēlējāmies nostāties Jehovas pusē. Atsauksim atmiņā, kā mēs pārliecinājāmies, ka esam atraduši patiesību. Mēs ieguvām precīzas zināšanas par Jehovu. Tām vairojoties, auga mūsu cieņa pret Jehovu, un mēs iemīlējām viņu kā savu debesu Tēvu. Mūsu ticība kļuva arvien stiprāka, un mēs izjutām pamudinājumu nožēlot grēkus. Mēs pārtraucām rīkoties nepareizi un saskaņojām savu dzīvi ar Dieva gribu. Kad sapratām, ka Dievs mums ir piedevis grēkus, mēs izjutām milzīgu atvieglojumu. (Ps. 32:2.) Mēs sākām apmeklēt draudzes sapulces un stāstīt citiem par to, ko esam uzzinājuši no Bībeles. Tagad, būdami kristīti Jehovas kalpi, mēs ejam pa ceļu, kas ved uz dzīvību, un esam apņēmušies uz tā palikt vienmēr. (Mat. 7:13, 14.) Būsim nelokāmi, pilnībā paļausimies uz Jehovu un bez mazākās svārstīšanās klausīsim viņa norādījumiem. w23.07 17. lpp., 14. rk.; 19. lpp., 19. rk.

Pārdomas par Jehovam doto solījumu dod spēku nepadoties kārdinājumiem, lai kādi tie būtu. Piemēram, ja rodas kārdinājums flirtēt, mēs to nekavējoties apspiežam, jo esam apsolījuši Jehovam, ka neko tādu nedarīsim. Kāpēc ir tik svarīgi nekavējoties apspiest šādu kārdinājumu? Tāpēc, ka tad, ja mēs to neapspiestu, mūsos iesakņotos jūtas, kurām mēs nedrīkstam ļauties. Lai tā nenotiktu, mēs ”griežamies projām” no ”ļauno takas”. (Sāl. pam. 4:14, 15.) Ja turam prātā, cik stingri Jēzus bija apņēmies darīt tikai to, kas patīk viņa Tēvam, tad mēs spējam nekavējoties teikt ”nē” visam, kas Jehovam nepatīk. (Mat. 4:10; Jāņa 8:29.) Dažādi pārbaudījumi un situācijas, kurās saskaramies ar kārdinājumiem, dod iespēju pierādīt, ka esam apņēmušies sekot Jēzum. Jehova mums noteikti palīdzēs to darīt. w24.03 9., 10. lpp., 8.—10. rk.