2. Ķēniņu

23 Tad ķēniņš lika sapulcēties pie viņa visiem Jūdas un Jeruzālemes vecākajiem.+ 2 Kopā ar visiem Jūdas vīriem, visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, priesteriem un praviešiem — ar visu tautu, kā jauniem, tā veciem, — ķēniņš devās uz Jehovas namu un nolasīja tiem priekšā Jehovas namā atrasto+ līguma+ grāmatu.+ 3 Stāvēdams pie kolonnas, ķēniņš noslēdza* līgumu ar Jehovu,+ ka viņš klausīs Jehovam, ar visu sirdi un dvēseli* ievēros viņa likumus, atgādinājumus un rīkojumus un pildīs līgumu, kas rakstīts šajā grāmatā. Un visa tauta pievienojās šim līgumam.+

4 Pēc tam ķēniņš pavēlēja augstajam priesterim Hilkijam,+ citiem priesteriem un durvju sargiem iznest no Jehovas tempļa visus Baalam, Ašērai*+ un visam debesu pulkam* darinātos priekšmetus, sadedzināt tos ārpus Jeruzālemes Kidronas nogāzēs un pelnus aiznest uz Bēteli.+ 5 Viņš atstādināja elku priesterus, ko Jūdas ķēniņi bija iecēluši, lai tie Jūdas pilsētās un Jeruzālemes tuvumā esošajās upurvietās dedzinātu upurus, kā arī tos, kas dedzināja upurus Baalam, saulei, mēnesim, zvaigznājiem* un visam debesu pulkam.+ 6 Viņš lika izvākt no Jehovas nama elku stabu+ un aizgādāt to ārpus Jeruzālemes uz Kidronas ieleju. Tur to sadedzināja+ un saberza putekļos, un putekļus izkaisīja pār vienkāršo ļaužu kapiem.+ 7 Josija arī nopostīja netikļu*+ mājokļus, kas atradās Jehovas namā un kur sievietes auda teltis Ašēras* pielūgsmei.

8 Viņš lika sanākt no Jūdas pilsētām visiem priesteriem un apgānīja* upurvietas, kur priesteri bija dedzinājuši upurus, no Gebas+ līdz Bēršebai.+ Pēc tam viņš nopostīja upurvietas, kas atradās pie pilsētas pārvaldnieka Jozuas vārtiem — pa kreisi, ja ienāk pa pilsētas vārtiem. 9 Upurvietu priesteri nekalpoja pie Jehovas altāra Jeruzālemē,+ taču viņi drīkstēja ēst neraudzētu maizi kopā ar saviem brāļiem. 10 Viņš apgānīja arī Tofetu,+ kas bija Ben-Hinnomas ielejā*,+ lai neviens neupurētu savu dēlu vai meitu ugunī Moleham.+ 11 Josija aizliedza ievest Jehovas namā zirgus, ko Jūdas ķēniņi bija veltījuši saulei un kas tika vesti caur galminieka Netan-Meleha telpu, kura atradās galerijā, un sadedzināja saulei+ veltītos ratus. 12 Ķēniņš lika nojaukt gan tos altārus, ko Jūdas ķēniņi bija uzcēluši uz Ahasa augšistabas jumta,+ gan tos, ko Manase bija uzcēlis abos Jehovas nama pagalmos.+ Viņš pavēlēja tos saberzt putekļos un putekļus izkaisīt Kidronas ielejā. 13 Un ķēniņš apgānīja upurvietas, kas atradās iepretī Jeruzālemei, Bojāejas kalna* dienvidu pusē, un ko Izraēla ķēniņš Sālamans bija ierīkojis sidoniešu riebīgajai dievietei Astartei, moābiešu riebīgajam dievam Kemošam un amoniešu pretīgajam dievam Milkomam.+ 14 Viņš arī sadauzīja gabalos elku akmeņus un nocirta elku stabus,+ un vietās, kur tie bija atradušies, sameta cilvēku kaulus. 15 Tāpat viņš Bētelē nojauca altāri un upurvietu, ko Jerobeāms, Nebāta dēls, bija ierīkojis, pamudinādams Izraēlu grēkot.+ Nojaucis altāri un upurvietu, viņš visu sadedzināja un saberza putekļos. Viņš sadedzināja arī elku stabu.+

16 Kad, pavēries apkārt, Josija ieraudzīja kalnā kapenes, viņš lika paņemt no kapenēm kaulus un tos sadedzināja uz altāra, lai to apgānītu. Tā piepildījās Jehovas vārdi, ko bija pasludinājis Dieva vīrs.+ 17 Tad viņš jautāja: ”Kas tas par kapakmeni, ko es tur redzu?” Pilsētas vīri viņam atbildēja: ”Tur ir apglabāts Dieva vīrs, kas bija atnācis no Jūdas+ un pasludinājis visu, ko tu izdarīji ar Bēteles altāri.” 18 Ķēniņš sacīja: ”Lai viņš dus mierā! Neviens lai neaiztiek viņa kaulus.” Un viņi neaiztika tā kaulus, kā arī tā pravieša kaulus, kurš bija no Samarijas.+

19 Josija nojauca arī visas upurvietu svētnīcas, kuras Samarijas pilsētās+ bija uzcēluši Izraēla ķēniņi, tā sadusmodami Dievu, un izrīkojās ar tām tāpat, kā bija izrīkojies ar upurvietu Bētelē.+ 20 Viņš nonāvēja uz altāriem visus upurvietu priesterus, kas tur bija, un sadedzināja uz šiem altāriem cilvēku kaulus.+ Pēc tam viņš atgriezās Jeruzālemē.

21 Ķēniņš pavēlēja visai tautai: ”Sviniet Pashu+ par godu Jehovam, savam Dievam, kā tas ir rakstīts šajā līguma grāmatā!”+ 22 Tādi Pashas svētki nebija svinēti kopš laika, kad tiesneši sprieda tiesu Izraēlā, un nebija svinēti arī Izraēla un Jūdas ķēniņu laikā.+ 23 Šie Pashas svētki Jeruzālemē par godu Jehovam tika svinēti ķēniņa Josijas astoņpadsmitajā valdīšanas gadā.

24 Josija arī attīrīja Jūdas zemi un Jeruzālemi no garu izsaucējiem, gaišreģiem,+ mājas dievekļiem,+ pretīgajiem elkiem un visiem riebīgajiem tēliem, lai izpildītu to, kas rakstīts bauslības grāmatā,+ kuru priesteris Hilkija bija atradis Jehovas namā.+ 25 Tāda ķēniņa kā viņš, kas pievērsās Jehovam un kalpoja tam ar visu sirdi, dvēseli+ un spēku, pildīdams visu, kas teikts Mozus bauslībā, nebija neviena — ne pirms viņa, ne arī pēc viņa.

26 Tomēr Jehovas dusmu kvēle, kas bija iedegusies pret Jūdu, nerimās, jo Manase ar savu nekrietno rīcību bija izraisījis viņā sašutumu.+ 27 Jehova sacīja: ”Es atstumšu Jūdu,+ tāpat kā es atstūmu Izraēlu,+ un es atteikšos no Jeruzālemes — pilsētas, kuru es izraudzījos, — un no nama, par kuru es teicu: ”Tur mājos mans vārds.””+

28 Bet pārējie Josijas darbi, viss, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu hronikās. 29 Viņa laikā faraons Neho, Ēģiptes valdnieks, devās satikt Asīrijas valdnieku pie Eifratas upes. Ķēniņš Josija izgāja cīņā pret Neho, taču, kad Neho pie Megidas ieraudzīja Josiju, viņš to nonāvēja.+ 30 Josijas kalpi mirušo ķēniņu pārveda ratos no Megidas uz Jeruzālemi un apglabāja viņa kapā. Tad ļaudis svaidīja Josijas dēlu Joahazu par ķēniņu, un viņš sāka valdīt sava tēva vietā.+

31 Joahazam+ bija divdesmit trīs gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē trīs mēnešus. Viņa māte bija Hamūtala,+ libnieša Jeremijas meita. 32 Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, tāpat kā bija darījuši viņa tēvutēvi.+ 33 Faraons Neho+ viņu ieslodzīja Riblā+ (Hamātas zemē), lai viņš vairs nevarētu valdīt Jeruzālemē, un pieprasīja no Jūdas zemes simt talentus* sudraba un talentu* zelta.+ 34 Faraons Neho arī iecēla Josijas dēlu Eljākīmu par ķēniņu Josijas vietā un nosauca viņu par Jojakīmu, bet Joahazu faraons aizveda uz Ēģipti,+ kur tas palika līdz savai nāvei.+ 35 Faraons pieprasīja no Jojakīma sudrabu un zeltu, un, lai samaksātu faraonam, Jojakīmam bija jāuzliek ļaudīm nodevas. Viņš no katra savas zemes iedzīvotāja prasīja noteiktu daudzumu sudraba un zelta, un tad viņš to atdeva faraonam Neho.

36 Jojakīmam+ bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus.+ Viņa māte bija Zebūda, rūmieša Pedājas meita. 37 Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika,+ tāpat kā bija darījuši viņa tēvutēvi.+