2. Laiku
14 Kad Abija apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Dāvida pilsētā,+ par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Asa. Asas laikā zemē desmit gadus valdīja miers.
2 Asa darīja to, kas ir labs un pareizs viņa Dieva Jehovas acīs. 3 Viņš nopostīja svešo dievu altārus+ un upurvietas, sadragāja elku akmeņus+ un nocirta elku stabus*.+ 4 Asa arī mudināja Jūdas ļaudis meklēt Jehovu, viņu tēvu Dievu, un pildīt viņa bauslību un pavēles. 5 Visās Jūdas pilsētās viņš iznīcināja upurvietas un kvēpināmos traukus,+ un viņa valdīšanas laikā zemē bija miers. 6 Šajos miera gados Asa Jūdas zemē būvēja nocietinātas pilsētas.+ Neviens ar viņu nekaroja, jo Jehova viņam bija devis mieru.+ 7 Viņš aicināja Jūdas ļaudis: ”Uzcelsim pilsētas ar mūriem, torņiem,+ vārtiem un aizšaujamiem! Zeme taču joprojām pieder mums, jo mēs esam meklējuši mūsu Dievu Jehovu. Mēs viņu esam meklējuši, un viņš mums ir devis mieru visapkārt.” Tā viņi cēla, un darbs sekmējās.+
8 Asas karaspēkā bija 300 000 Jūdas vīru, kas bija bruņoti ar lielajiem vairogiem un šķēpiem, kā arī 280 000 benjamīniešu — tie bija varonīgi karotāji, bruņoti ar mazajiem vairogiem un lokiem.+
9 Tiem uzbruka etiopietis Zerahs ar karaspēku, kurā bija 1 000 000 vīru un 300 kaujas ratu.+ Kad viņš bija sasniedzis Mārēšu,+ 10 Asa izgāja pret viņu cīņā, un tie izvietojās kaujai Cefatas ielejā pie Mārēšas. 11 Tad Asa lūdza savu Dievu Jehovu:+ ”Jehova, tu spēj palīdzēt ikvienam, vienalga, vai tam spēka ir daudz vai maz.+ Palīdzi mums, Jehova, mūsu Dievs, jo mēs paļaujamies uz tevi+ un tavā vārdā stājamies pretī šim pulkam!+ Ak, Jehova, tu esi mūsu Dievs! Neļauj cilvēkam gūt pār tevi virsroku!”+
12 Jehova Asam un Jūdas vīriem piešķīra uzvaru pār etiopiešiem, un tie metās bēgt.+ 13 Asa ar saviem vīriem tos vajāja līdz Gerārai,+ un etiopieši krita cits pēc cita, līdz neviens nebija palicis dzīvs. Tā Jehova un viņa karapulks tos sagrāva. Viņi ieguva ļoti lielu kara laupījumu 14 un ieņēma visas pilsētas ap Gerāru, jo pilsētu iedzīvotājus bija pārņēmušas bailes no Jehovas. Viņi tās visas izlaupīja — tur bija daudz, ko laupīt. 15 Viņi uzbruka arī ganu apmetnēm un aizveda daudz aitu un kamieļu, bet pēc tam atgriezās Jeruzālemē.