Augstā dziesma
1 Sālamana dziesmu dziesma.+
2 ”Skūpsti mani, skūpsti savām lūpām,
jo tava mīlestība ir saldāka par vīnu!+
3 Tik patīkama tavu eļļu smarža!+
Tavs vārds ir kā smaržīga eļļa, kas tik glāsmaini līst,+
tāpēc meitenes tevi mīl.
4 Ņem mani līdzi, un skriesim!
Ķēniņš jau ievedis mani savās istabās!
Priecāsimies un līksmosim kopā,
slavēsim tavu mīlestību vairāk nekā vīnu.
Ne velti viņas tevi mīl!
5 Es esmu tumsnēja, bet daiļa, ak, Jeruzālemes meitas, —
6 Neskatieties uz mani, ka mana āda tik tumša —
es esmu saulē iedegusi.
Mani brāļi dusmojās uz mani,
viņi man lika sargāt vīnadārzus,
bet mans pašas vīnadārzs palika nesargāts.
Saki, lai man nav jāklīst starp tavu biedru ganāmpulkiem
gluži kā plīvurā* tītai.”
8 ”Ja tu to nezini, skaistākā no sievietēm,
tad dodies pa ganāmpulka pēdām
un gani savus kazlēnus līdzās ganu teltīm.”
9 ”Kā ķēve faraona kaujas ratos+ — tik daiļa tu esi, mana iemīļotā!
10 Cik piemīlīgi tavi vaigi, rotu* ieskauti,
cik brīnumdaiļš tavs kakls kreļļu virtenēs!
11 Mēs tev darināsim zelta rotas
ar sudraba pērlītēm.”
13 Mans mīļotais — kā smaržīgs mirru+ maisiņš,
kas naktī dus pie manām krūtīm.
15 ”Cik tu esi skaista, mana mīļā!
Cik tu esi skaista! Tavas acis — kā dūjai!”+
16 ”Arī tu esi skaists, mans mīļotais, tu esi tik jauks!+
Zaļās lapās ir klāta mūsu guļvieta.
17 Ciedri ir mūsu nama sijas,
mūsu griesti — staltie kadiķi.