Jehova vēlas, lai vīrs mīlētu savu sievu un gādātu par viņas fiziskajām, emocionālajām un garīgajām vajadzībām. Cieņa pret sievietēm un uzticamība, kā arī prasme visu rūpīgi apdomāt, palīdzēs kristietim būt labam vīram. Var pienākt brīdis, kad ģimenē piedzimst bērns. Tēvi daudz ko var mācīties no Jehovas. (Efes. 6:4.) Jehova nekautrējās savam Dēlam Jēzum teikt, ka to mīl un ir pret to labvēlīgs. (Mat. 3:17.) Tēvi, pēc iespējas biežāk sakiet saviem bērniem, ka viņus mīlat! Neskopojieties ar uzslavām! Sakiet viņiem, ka pamanāt viņu labos darbus. Tēvi, kas cenšas līdzināties Jehovam, sekmē bērnu garīgo izaugsmi. Lai kļūtu par labu vīru un tēvu, jaunieši var gatavoties jau laikus, piemēram, viņi var ar mīlestību rūpēties par tuviniekiem un ticības biedriem un gan vārdos, gan darbos apliecināt, ka tos mīl un augstu vērtē. (Jāņa 15:9.) w23.12 28., 29. lpp., 17., 18. rk.

Tāpat kā visi citi cilvēki, arī Jehovas kalpi saskaras ar grūtībām un mēdz slimot. Bet viņiem savas ticības dēļ ir jāpieredz arī naidīga attieksme un pat vajāšanas. Lai gan Jehova mūs nepasargā no visiem pārbaudījumiem, viņš ir apsolījis, ka palīdzēs visu izturēt. (Jes. 41:10.) Ar Jehovas palīdzību mēs pat lielās grūtībās varam palikt viņam uzticīgi, nezaudēt prieku un saglabāt emocionālu līdzsvaru, lai spētu pieņemt saprātīgus lēmumus. Jehova ir apsolījis dot savu mieru. (Filip. 4:6, 7.) Tas ir iekšējs miers, ko dod tuvas attiecības ar Jehovu. Viņa apsolītais miers ”pārspēj visu sapratni” — tas darbojas daudz brīnišķīgāk, nekā mēs varam iztēloties. Daudzi no mums noteikti ir izjutuši, kā pēc dedzīgas lūgšanas sirdī ielīst miers — ”Dieva miers”. w24.01 20. lpp., 2. rk.; 21. lpp., 4. rk.

Mēs mīlam Dievu, tāpēc no visas sirds vēlamies viņu cildināt un slavēt viņa vārdu. Ķēniņš Dāvids saprata, ka slavēt Jehovas vārdu nozīmē slavēt pašu Jehovu. Ar Dieva vārdu nesaraujami ir saistīta viņa reputācija. Viņa vārds mums liek domāt par viņa brīnišķīgajām īpašībām un visu, ko viņš ir paveicis. Kā redzams citētajā psalmā, Dāvids uzskatīja, ka Jehovas vārds ir svēts un tas ir jāslavē, un viņš vēlējās to darīt ar visu savu būtību. Tāpat kā Dāvids, arī levīti no sirds slavēja Jehovu, un viņi mudināja to darīt arī citus. Viņi pazemīgi atzina, ka Jehovas svētais vārds ir tik dižens, ka to ”nevar vien beigt slavēt un cildināt”. (Neh. 9:5.) Nav šaubu, ka viņu izjustie slavas vārdi iepriecināja Jehovas sirdi. w24.02 9. lpp., 6. rk.